Ziemeļu koridora ieguvumi un finansēšanas modeļi
Tuvāko gadu laikā Rīgas pilsēta plāno būtiski uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru, atslogot no sastrēgumiem Rīgas centru, novirzīt kravas autotransporta kustību ārpus pilsētas centra, iekļaut Rīgas ostu Eiropas nozīmes ceļu tīklā un uzlabot piekļūšanu tai. Šim nolūkam tiks veidota jauna maģistrāle – Rīgas apvedceļa savienojums no Berģiem līdz Jūrmalai – Ziemeļu transporta koridors.
Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir ap 30 km, atkarībā no tā kāds trases maršruts tiks izvēlēts kā galīgais, noslēdzoties sabiedriskajām apspriešanām un speciālistu diskusijām. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes (tālākā nākotnē arī Rīgas – Jūrmalas – Ventspils autoceļam pie Priedaines), bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā, izveidojot līdz 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī Daugavu. Paredzēts, ka Ziemeļu transporta koridora būvniecība tiks nodrošināta uz publiskās privātās partnerības principiem un būvnieks tiks izraudzīts starptautiskā atklātā konkursa rezultātā.
Ziemeļu transporta koridora projekts ir vitāli nepieciešams Rīgas pilsētas un reģiona līdzsvarotai attīstībai, jo tā īstenošana ievērojamumi uzlabos gaisa kvalitāti Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, pateicoties raitākai transporta plūsmai, samazinās trokšņu un vibrāciju līmeni Rīgas centrā, uzlabos satiksmes drošību, pateicoties mūsdienīgiem transportbūvju risinājumiem un mazāk intensīvai transporta plūsmai pilsētas centrā, kā arī novirzīs kravu tranzīta plūsmas no pārslogotā pilsētas centra, nodrošinās ērtāku un ātrāku piekļuvi Rīgas ostai un veidos ātrāku satiksmi pāri Daugavai Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, palīdzot autovadītājiem būtiski ietaupīt laiku šķērsojot pilsētu. Projekta īstenošana kopumā veicina Rīgas ostas attīstību, dodot iespēju kravu plūsmu pieaugumam, pateicoties jaunam ostas pieslēgumam valsts autoceļu tīklam. Ziemeļu transporta koridora projekts stimulē ārvalstu investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā, jo uzlabotā infrastruktūra sekmē jaunu ražotņu izveidi, kā arī visas valsts ekonomisko aktivitāti kopumā – attīstoties uzņēmējdarbībai, tiek radītas jaunas darba vietas un nodrošināti papildus ieņēmumi no nodokļiem. Pēc tranzītsatiksmes atvirzīšanas no pilsētas centra radīta iespēja veidot cilvēkiem draudzīgāku pilsētvidi pilsētas vēsturiskajā daļā, tai skaitā veiksmīgāk attīstot arī ūdensmalu teritorijas.
Viens no bieži uzdodamiem jautājumiem ir par to, kas maksās par šī vērienīgā projekta īstenošanu. Risinājumi var tikt rasti dažādos veidos. Šobrīd Ziemeļu transporta koridors ir iekļauts kā viens no pamatprojektiem Rīgas un pierīgas mobilitātes plānā, kas ļauj pretendēt uz ES līdzekļiem un valsts atbalstu šim projektam. Turklāt Ziemeļu koridora īstenošanai tiek plānots piesaistīt starptautiska mēroga privāto partneri, kas investētu savus līdzekļus būvniecībā un sākotnējā uzturēšanā, jo šāda mēroga projekta finansēšana nav iespējama un netiek plānota no Rīgas pašvaldības budžeta tiešā veidā. Kā vēl viens no risinājumiem, finanšu līdzekļu piesaistei varētu būt maksas sistēmas izveide par pilsētas infrastruktūras izmantošanu. Šāda prakse eksistē Stokholma, Oslo, Londona u.c. pilsētās. Pirms pieņemt lēmumu par jebkura Ziemeļu transporta koridora finansēšanas modeļa izvēli tiek plānota arī šī jautājuma sabiedriskā apspriešana, kas varēs norisināties, piemēram, teritorijas plānojuma izstrādes procesa ietvaros.
Ziemeļu transporta koridora projekta jau šobrīd ir piesaistītā tādas starptautiskas ekspertu kompānijas kā „AECOM”, „Lovells/Sorainen” un „PricewaterhouseCoopers”. Jāatzīmē, ka Ziemeļu transporta koridora projekta izstrādei piesaistīti ES līdzekļi.
Vairāk informācijas par Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu – www.ziemelukoridors.lv.
RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa
