Visatzinīgāk rīdzinieki vērtē kultūras pasākumus
2010. gada vasaras sākumā Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica Rīgas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu rīdzinieku apmierinātību ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un dzīves kvalitāti. Kopumā 2010. gada aptaujas vidējo rādītāju salīdzinājums ar 2007. un 2008. gadā veikto aptauju vidējo rādītāju salīdzinājumu būtiski nav mainījies – pilsētniekus vairāk apmierina nekā neapmierina pašvaldības darbība un pilsētā notiekošie procesi. Visatzinīgāk Rīgas iedzīvotāji vērtējuši tādu stratēģisko mērķu izpildi kā Kultūru cienoša un garīgi bagāta sabiedrība, Tīra un zaļa pilsēta, kā arī Veselīga un aktīva sabiedrība.
Saskaņā ar veiktā pētījuma rezultātiem, visatzinīgāk Rīgas iedzīvotāji vērtējuši stratēģiskā mērķa – Kultūru cienoša un garīgi bagāta sabiedrība izpildi. Jāpiebilst, ka arī 2008. gadā šis bija vispozitīvāk vērtētais indikators. Šajā grupā apkopoti dati par respondentu attieksmi pret kultūras pasākumiem Rīgā kopumā, kā arī par iespējām bērniem un pieaugušajiem iesaistīties pulciņos, pašdarbības kolektīvos. Visatzinīgāk aptaujātie vērtējuši kultūras pasākumus kopumā.
Otrs atzinīgāk vērtētais rādītājs ir Tīra un zaļa pilsēta, kas ietver sekojošus aspektus: kanalizācijas pieejamību, trokšņu līmeni, dabas vides daudzumu un kvalitāti, gaisa kvalitāti, teritorijas tīrību un dzeramā ūdens kvalitāti. Jāatzīmē, ka šogad apmierinātība ar visiem iekļautajiem aspektiem bijusi lielāka nekā iepriekš veiktajos pētījumos. Tāpat Rīgas iedzīvotāji pozitīvi bijuši noskaņoti pret rādītāju – Veselīga un aktīva sabiedrība, kur atzinīgus vērtējumus aptaujātie visbiežāk snieguši sportošanas un aktīvas atpūtas iespējām pilsētā.
Savukārt viskritiskāk iedzīvotāji vērtējuši rādītāju – Nodrošināta sabiedrība. Raksturojot savas neapmierinātības iemeslus, visbiežāk respondenti norādīja uz to, ka grūti atrast darbu, nav piemērotu darbavietu un ir augsts bezdarba līmenis. Ievērojami retāk nekā iepriekš šogad kā galvenie neapmierinātības iemesli minēti tādi faktori kā slikti apmaksāti darbi, zems atalgojums un vecuma ierobežojumi. Kritiska attieksme pausta arī pret indikatoru Sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība, kas ietver sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī sociālo problēmu risināšanu pilsētā. Kritiskāk kā iepriekšējos gados tika vērtēts arī indikators – Droša pilsētvide, kurš raksturo rīdzinieku apmierinātību ar personisko un mājokļa drošību.
Analizējot datus par “labajām lietām”, panākumiem, situācijas uzlabošanos Rīgā pēdējā gada laikā, jāsecina, ka visbiežāk (25%) aptaujas dalībnieki norādījuši uz satiksmes uzlabošanos. Respondenti lielākoties atzīmēja, ka tiek veikti uzlabojumi sabiedriskā transporta jomā (8%) (iegādāti jauni transportlīdzekļi, zemās grīdas tramvaji, uzlabots kursēšanas grafiks, maršruti, atzinīgi vērtēta e-talona ieviešana) un notiek ielu remonti (8%). Iedzīvotāji norādīja arī uz velosipēdistu celiņu būvniecību (4%), Dienvidu tilta celtniecību (4%) un sastrēgumu mazināšanos (4%). Citas atbildes minētas retāk.
Gandrīz tikpat bieži (24%) rīdzinieki minējuši dažādus jautājumus, kas saistīti ar vides jomu – Rīga kļuvusi sakoptāka, tīrāka (14%) un lielāka uzmanība tiek pievērsta parku, zaļās zonas sakārtošanai, uzturēšanai (11%). Dažādus ar kultūras jautājumiem saistītus aspektus nosauca 17% aptaujāto. Rīdzinieki norādīja, ka pilsētā notiek dažādi pasākumi (9%) (minēta Muzeju nakts, Staro Rīga, Labestības diena u.c.), kā arī tiek organizēta dažādu svētku svinēšana (6%). Vairāk nekā 1/10 iedzīvotāju (13%) minēja dažādus ar pilsētas labiekārtošanu saistītus uzlabojumus: visbiežāk respondenti bija pamanījuši, ka pilsētā tiek ierīkoti bērnu rotaļu laukumi (3%), notiek dažādu ēku remonti, atjaunošana (3%), pilsēta tiek skaisti izdekorēta svētku laikā (2%).
Raksturojot izmaiņas, vērojams, ka 2010.gadā retāk nekā iepriekš minēti uzlabojumi satiksmes jomā (2010.: 25%, 2008.: 27%, 2007.: 32%) un ar pilsētas labiekārtošanu saistītos jautājumos (2010.: 13%, 2008.: 17%, 2007.: 21%), bet biežāk nekā iepriekšējos gados norādīts uz situācijas uzlabošanos vides jomā (2010.: 24%, 2008.: 18%, 2007.: 20%), kultūras sfērā (2010.: 17%, 2008.: 10%, 2007.: 14%), izglītības nozarē (2010.: 8%, 2008.: 1%, 2007.: 2%) un ar pašvaldības darbu saistītos jautājumos (2010.: 5%, 2008.: 3%, 2007.: 1%).
Atbildot uz jautājumu par pirmām kārtām risināmajām problēmām Rīgā, iedzīvotāji visbiežāk (32%) minēja ar satiksmes uzlabošanu saistītus aspektus, 16% norādot, ka būtu vairāk uzmanības jāpievērš ielu stāvoklim, to remontam un 8% aicināja uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kopumā 31% aptaujāto nosauca dažādus dzīves dārdzības aspektus, tajā skaitā to, ka ir dārgs sabiedriskais transports minēja 10% respondentu, 9% norādīja, ka ir dārgi komunālie pakalpojumi un 6% atzīmēja medicīnisko pakalpojumu dārdzību. To, ka pirmām kārtām nepieciešams risināt ar nodarbinātību saistītus jautājumus, uzsvēra 30% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju.
Salīdzinot 2010.gadā, 2008.gadā un 2007.gadā veikto pētījumu datus, var konstatēt, ka šogad respondenti biežāk minējuši problēmas, kas saistītas ar nodarbinātību (2010.: 30%, 2008.: 3%, 2007.: 3%), ekonomikas attīstību (2010.: 7%, 2008.: 2%, 2007.: 1%) un nodokļu jautājumu risināšanu (2010.: 3%, 2008.: 1%, 2007.: 0.4%). Savukārt retāk nekā iepriekšējos gados par prioritārām atzītas tādas jomas kā satiksmes uzlabošana (2010.: 32%, 2008.: 43%, 2007.: 43%), pilsētas labiekārtošana (2010.: 13%, 2008.: 19%, 2007.: 15%), vides jautājumi (2010.: 10%, 2008.: 16%, 2007.: 15%) un mājokļi (2010.: 5%, 2008.: 7%, 2007.: 8%).
Rīgas iedzīvotāju apmierinātība tika pētīta Rīgas plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzības ietvaros, izvēloties indikatorus atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmā 2006.-2012.gadam nospraustajiem mērķiem. Papildus tika apzinātas jomas, kurās pēdējā gada laikā pilsētā bija vērojama situācijas uzlabošanās, kā arī tika noteiktas risināmās problēmas Rīgā.
Kopumā tiešās intervijās tika intervēti 2006 respondenti viņu dzīves vietās. Ar aptaujas datiem detalizēti iespējams iepazīties mājas lapā www.sus.lv sadaļā „Pētījumi”.
