“Staļinku” un “Hruščovku” Padomju laika fasāžu kultūrvēsturiskās vērtības Maskavas ielas fasāžu atjaunošanas piemērā

Raksts tapis saistībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja lūgumu sniegt atzinumu par ēkas Rīgā, Maskavas ielā 385 plānotajiem fasādes siltināšanas darbiem. Ēkas būvvēsture aplūkota kontekstā ar kvartāla apbūvi, vērtējot tās vietu 1950. gadu Rīgas arhitektūrā.

KONTEKSTS

Ēka Rīgā, Maskavas ielā 385 izbūvēta 1957. gadā. Tā pabeigta jau pēc 1955. gada 4. novembra lēmuma “Par pārmērību likvidēšanu celtniecībā”. Lēmums oficiāli izbeidza būvniecības posmu, kas bieži saukta tā laika PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja Josifa Staļina (1878-1953) vārdā – par staļinisma arhitektūru. Padomju monumentālās neoklasicisma arhitektūras stils aizsākās 1933. gadā un līdz minētajam lēmumam pastāvēja Padomju Savienībā un citās tās ietekmē esošajās sociālistiskajās valstīs. Šajā laikā būvētās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tiek sauktas par staļinkām (no krievu: сталинка). Pēc 1955. gada lēmuma daudzas no tām tika pabeigtas vienkāršotā veidā, bez apmetuma vai arī bez dekoriem, tomēr ēka Maskavas ielā 385 pabeigta atbilstoši sākotnējai iecerei.

Staļininisma arhitektūras nomaiņa ar nākamā PSRS vadoņa – Ņikitas Hruščova (1894-1971) vārdā nosaukto stilu faktiski jau aizsākās 1950. gadu sākumā. 1950. gada 9. maijā pieņemts PSRS Ministru Padomes lēmums Nr. 1911 “Par celtniecības izmaksu samazināšanu” un uzsākts darbs pie pirmo dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu celtniecības. Vienkāršas formas saliekamā dzelzsbetona ēku būvniecība ar dažādām variācijām pastāvēja līdz pat 1980. gadiem. Kopš 1955. gada tās bija dominējošais dzīvojamās apbūves tips. Ēkas, kuras būvētas šajā laikā, sauc par hruščovkām (no krievu: хрущёвка).

 

BŪVVĒSTURE

Kvartālā starp Maskavas ielu, Ikšķiles ielu, Aviācijas ielu un ziemeļrietumos novietoto bez nosaukuma ielu izvietotas vairākas padomju laikā izbūvētas ēkas:

“Staļinkas”

– Aviācijas iela 2 (3.st, 1952)
– Aviācijas iela 4 (2st, 1955)
– Maskavas iela 381 (3st, 1956)
– Maskavas iela 383 (3st., 1957)
– Maskavas iela 385 (3st, 1957)
– Aviācijas iela 6 (3st., 1958)

“Hruščovkas”

– Aviācijas iela 2 (3.st, 1952)
– Aviācijas iela 8 (4st, 1961)
– Aviācijas iela 10 (4st, 1961)
– Maskavas iela 409 (5st, 1970)

Kvartāla apbūves kodolu veido 1950. gadu ēkas, kas gar Aviācijas un ziemeļrietumu ielu izvietotas perimetrāli, ap simetrisku un centriski organizētu iekšējo pagalmu, un tās iecerētas kā kvartāla apbūves ansamblis.

 

KULTŪRVĒSTURISKAIS NOVĒRTĒJUMS

1. Kvartāla apbūve veidojusies pakāpeniski, sākot no ziemeļrietumiem. Vispirms izbūvētas ēkas – “staļinkas” – gar ziemeļrietumu un Aviācijas ielām. Apbūve turpināta dienvidaustrumu virzienā, atkāpjoties no Maskavas ielas. Turpmākās ēkas – “hrusčovkas” – būvētas vienkāršās formās no eksponētiem silikātķieģeļiem . Rezultātā vienā kvartālā aplūkojama abu vēsturisko padomju periodu apbūve, atspoguļojot gan arhitektūras, gan politisko sistēmu maiņas vēsturi.
2. Ēkai Maskavas ielā 385 2019. gadā veiktajā ēkas fasādes arhitektoniskajā inventarizācijā (arhitekts Ilmārs Bite) aplūkotas divas vērtības un secināts, ka tai piemīt mākslinieciska, bet nav vēsturiskas vērtības. Tomēr vēsturiskās apbūvei piemītošo vērtību klāsts ir daudz plašāks. Tas atspoguļojas, piemēram, principos, kas izmantoti Rīgas vēsturiskā centra ēku novērtējumam, balstoties uz Dānijā izstrādāto programmu InterSAVE. Atbilstoši tās kritērijiem, ēkai Maskavas ielā 385 piemīt vidēja kultūrvēsturiskā vērtība, ko nosaka relatīvi plašais šā laika apbūves klāsts Rīgā, un vidēja vides vērtība, kas atbilst ēkas ģeogrāfiskajam izvietojumam un apkārtējai sociālajai videi. Tai ir zems tehniskais novērtējums – ēkas fasāde ir sliktā tehniskā stāvoklī, vidēja detaļu saglabātība – nomainīti oriģinālie logi un durvis, kā arī vidēja arhitektoniskā vērtība – tā būvēta pēc tipveida projekta un nav zināms tā autors. Ēkai ir augsts autentiskums – tās fasāde praktiski nav remontēta, kādēļ arī nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī.
3. Ēkas apjoms ir simetrisks, ar pilna augstuma rizalītiem abos ziemeļaustrumu fasādes galos un centrālu rizalītu divu stāvu augstumā ar balkonu virs tā dienvidaustrumu fasādes vidusdaļā. Dienvidrietumu fasādes vidusdaļā veidots zelminis ar barokālām volūtām, arī virs logiem barokālas formas sandriki. Fasādēs ailas izvietotas ritmiski un tās izteiksmību veido mērenā daudzumā izvietots reljefs dekors – logu apmales un spoguļi, erkeri, balkoni un rizalīti. Ar segmenta profila dzegu uzsvērts cokols. Salīdzinot ar citām kvartāla ēkām, Maskavas ielas 385 fasāde ir viena no izteiksmīgākajām un ar dekoru bagātākajām.

 

IETEIKUMI FASĀŽU ATJAUNOŠANAI

Ieteikumi tam, kā siltināt šādas un līdzīgas padomju laika “staļinku” fasādes, izstrādāti sākotnējā darba uzdevuma ietvaros. Tajos akcentēti paņēmieni, kas ļautu realizēt siltināšanas ieceri, izolācijas materiālu izbūvējot ēkas ārpusē, tai pat laikā nepazaudējot sākotnējās arhitektūras izteiksmību:

• siltinot ēku, nepieciešams saglabāt tās FASĀŽU ARHITEKTŪRU, tai skaitā reljefos apdares elementus. Tie atlieti betonā un ir dekoratīva, bet tipveida sava laika produkcija, un kā tādu to iespējams atjaunot arī mūsdienās. Lai saglabātu fasādes arhitektūras kvalitātes, pieļaujama dekora kopēšana uz siltinātās virsmas, izvēloties ar siltinājuma sistēmu saderīgu risinājumu, piemēram, armētas līmjavas profilus uz ekstrudēta polistirola. Cokolam ieteicams izmantot izturīgāku siltinājuma sistēmu, apšujot to ar keramzītu un apmetot ar cementa – kaļķa apmetumu,
• siltinājums sabiezina ārsienu, tas būs redzams logu un durvju ailu malās – piedurās, kā arī pieslēguma vietās dzegai. Par cik ēkai ir vidēja arhitektoniskā vērtība, pieļaujama DZEGAS profila pārveidošana, saglabājot fasādes zīmējumu, bet izmainot tā horizontālās proporcijas,
• ĀRDURVĪM ieteicams atjaunot pildiņu zīmējumu, ko var veikt iluzori vai aplikatīvi,
• gludajās plaknēs līmjavu ieteicams filcēt apļveidā, atkārtojot oriģinālā apmetuma FAKTŪRU,
• veikt fasādes krāsojuma izpēti un atjaunot KRĀSOJUMU atbilstoši oriģinālam, nodrošinot fasādes arhitektūras risinājuma saglabāšanu,
• krāsu uzklāt ar platu otu – fleici, saglabājot fasādē tās atstātās pēdas. Fasādi krāsot ar silikātu krāsu, kas atbilst 20.gs. otrās puses tradīcijai.

 

SECINĀJUMI

Aplūkotā ēka un kvartāla apbūve kopumā nav arhitektūras piemineklis, tādēļ augstais autentiskums kultūras mantojuma saglabāšanas izpratnē nevar aizliegt veikt fasādes uzlabojumus un tās siltināšanu. Tomēr tai piemīt arhitektūras kvalitātes, un aplūkojamā ēka ir daļa no kvartāla apbūves ansambļa.

Kvartālā izvietotās divu padomju perioda posmu ēkas “staļinkas” un “hruščovkas” atspoguļo gan arhitektūras, gan politisko sistēmu maiņas vēsturi. Atšķirīgās abu laiku pieejas apjoma un fasāžu risinājumā saglabājamas turpmākajā kvartāla ēku atjaunošanas gaitā, neizjaucot vēsturiski izveidojušos arhitektūras ansambli.

Apskatīt prezentāciju    Apskatīt rakstu PDF dokumentā 

“Rīgas pilsētas arhitekta biroja” uzdevumā, 
Artūrs Lapiņš, restaurācijas arhitekts
2020.gada 05. maijs, Garciems; papildināts 18.maijs Garciems; 31. maijs, Garciems; 01. jūnijs, DiDille.