Infrastruktūras maksājums veicina Rīgas attīstību
Pēteris Strancis uzsver, ka finansējums infrastruktūras projektu realizēšanai ilgtermiņā paaugstinās nekustamā īpašuma cenas un ieguvējs būs arī privātā zemes gabala īpašnieks.
Infrastruktūras maksājumi, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu pilsētu attīstībā, ir plaši atzīti starptautiskā mērogā un tiek izmantoti vairākās pasaules pilsētās (Dublinā, Toronto u. c.).
Šie maksājumi ļauj pilsētām risināt problēmas, kas ir saistītas ar pastāvīgu infrastruktūras noslodzes palielināšanos.
Jaunu ceļu izbūve, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēma, bērnudārzi, skolas un veselības aprūpes iestādes, apkārtējās vides iekārtošana un uzturēšana – tas viss ir nepieciešams Rīgas attīstībai. Pilsētas budžeta finansējums nespēj pilnvērtīgi ieguldīt nepieciešamos līdzekļus kopējā infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā – summa aptuveni miljona latu apmērā, kas šiem mērķiem pašreiz tiek iemaksāta Pilsētas attīstības fondā, ir vairāk nekā nepietiekama.
Jau labu laiku ievērojams skaits iedzīvotāju, iegādājoties īpašumu, mājokli izvēlas galvenokārt tuvu galvaspilsētai (aglomerācijas robežās), tajā pašā laikā nezaudējot saikni ar metropoli (darbs, mācības, izklaide). Šī tendence ir sekmējusi to, ka Rīgas aglomerācijas teritorija kopš 1995. gada ir pieaugusi par 974,6 km2 (14,0%) un 16 419 iedzīvotājiem (1,5%). Šobrīd Rīgas infrastruktūru ikdienā lieto gandrīz 1,15 miljoni iedzīvotāju, kamēr budžeta iespējas paredzētas vien aptuveni 0,7 miljoniem iedzīvotāju.
Būtiska Rīgas pilsētas problēma ir pirmsskolas izglītības iestāžu trūkums. Viens no iespējamajiem veidiem, kas palīdzētu to risināt, ir infrastruktūras maksājumi. Infrastruktūras maksājuma pozitīvais efekts varētu atspoguļoties arī vairāku pilsētas turpmākajai attīstībai svarīgu projektu daļējas finansēšanas nodrošināšanā. Šādā veidā tiktu izslēgtas situācijas, kad nozīmīgu infrastruktūras objektu izbūvei pilsētā ir jāaizņemas finanšu līdzekļi, tādējādi sadārdzinot projekta kopējās realizācijas izmaksas, kā tas ir šobrīd, kad Rīgas iespējas finansēt lielu infrastruktūras objektu būvniecību ir stipri ierobežotas.
Viens no būtiskākajiem infrastruktūras maksājuma pozitīvajiem efektiem ir saikne starp maksājuma veicējiem un tiem, kuri maksājuma veikšanas rezultātā iegūst tādu vai citādāku labumu. Piemēram, ja attīstītājs veic maksājumu par ceļiem un to infrastruktūru, tad šī naudas summa tiek novirzīta ceļu un ar tiem saistītas infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Vēl viens būtisks ieguvums ir pilsētas pamatbudžeta atslogošana, kā rezultātā no pilsētas iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem daļēji tiek noņemts slogs infrastruktūrās finansēšanā, kas tādējādi daļēji tiek pārnests uz reālajiem infrastruktūras papildu noslogotājiem – jaunu projektu attīstītājiem. Palielināta finansējuma pieejamība infrastruktūras projektu realizēšanai ilgtermiņā nodrošinās pilsētvides uzlabošanos un paaugstinās nekustamā īpašuma cenas, un rezultātā ieguvējs būs arī privātā zemes gabala īpašnieks – attīstības projekta realizētājs.
Infrastruktūras maksājums jeb vienreizējā maksa pilsētas infrastruktūras attīstībai ir mehānisms, ar kura palīdzību Rīgā iespējams efektīvi risināt inženiertehniskās un sociālās infrastruktūras nepietiekamības problēmas un finansēt jaunas infrastruktūras attīstību. Tas pastāv kopš 1995. gada un ir vēsturiski iedibināts, likumīgs maksājums. Nenoliedzami, ir nepieciešamas korekcijas likumdošanā, uzlabojumi naudas līdzekļu sadalē un aprites caurskatāmībā.
Rīgas domes sagatavotais maksājuma priekšlikums paredz, ka attiecīgu grupu jaunbūvju un rekonstrukcijas attīstības projektu realizētāji Rīgas pilsētā veic infrastruktūras maksājumu.
Plānota strikti noteikta sistēma un kritēriji, kas precīzi regulēs naudas plūsmu un daudzumu konkrētu infrastruktūras veidu attīstībai un uzturēšanas nodrošināšanai, skaidri definējot, kādiem mērķiem Pilsētas attīstības fondā iemaksātā nauda ir paredzēta.
Kopumā plānots noteikt, ka maksimālais maksājuma apjoms par vienu objektu nepārsniegtu 5% no konkrētā objekta būvniecības izmaksām, un paredzēts izveidot atšķirīgu aprēķinu formulu jaunbūvēm un rekonstruējamajiem objektiem, kā arī ieviest sadalītu maksājumu – divas reizes – pirms būvatļaujas saņemšanas (60%) un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā (40%). Šādu maksājuma piemērošanu par pamatotu atzinuši arī attīstītāji.
Nodrošinoties pret tiešas infrastruktūras maksājuma ietekmi uz inflācijas apjomu valstī, jaunajā aprēķinu formulā ir paredzēts iestrādāt PCI (patēriņa cenu indeksa) koeficientu, kas tad arī mainītu maksājuma apjomu atkarībā no inflācijas/deflācijas valstī. Tas nozīmē, ka deflācijas gadījumā galējais maksājuma apjoms samazinātos un maksājums kā tāds neatstātu ietekmi uz inflācijas kopējo rādītāju valsts mērogā.
Maksājuma pilnai piemērošanai tiek plānots noteikt pārejas posmu 2–3 gadu garumā, turklāt ir paredzēta arī ikgadēju publisko pārskatu sagatavošana par iekasētajām un izlietotajām summām, tādējādi nodrošinot naudas plūsmas caurskatāmību.
Raksts publicēts 2008. gada 3. martā laikrakstā „Neatkarīgā rīta avīze Latvijai”.
www.nra.lv
