Rīgas infrastruktūru lieto aizvien vairāk iedzīvotāju
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments “Rīgas attīstības programmas 2014 – 2020.gadam” un „Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam” izstrādes ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitāti precizēja Rīgas aglomerācijas robežas. Salīdzinot Rīgas un tās aptverošo pilsētu, piepilsētu un ciematu jeb aglomerācijas robežas 2004.gadā un 2012.gadā, tika secināts, ka kopumā Rīgas aglomerācijas teritorija ir pieaugusi par 313 km2 un par 12 176 iedzīvotājiem.
Izstrādājot pilsētas stratēģiskos dokumentus, būtiski ir ņemt vērā arī tuvējo pašvaldību jeb aglomerācijas ietekmi uz Rīgu un notiekošajiem procesiem pilsētā. Pēdējo gadu sociāliekonomiskās izmaiņas gan Rīgā, gan valstī kopumā ir ieviesušas arī korekcijas aglomerācijā: tās teritorijā un iedzīvotāju apmēros. Lai noskaidrotu Rīgas ietekmi un mijiedarbību ar pārējām pašvaldībām Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniekiem precizēja 2004.gada definētās Rīgas aglomerācijas robežas.
Rīgas aglomerācijas robežas tika precizētas pamatojoties uz Rīgā strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpatsvara pašvaldību budžetos, iedzīvotāju darba svārstmigrācijas apjomiem un iedzīvotāju vispārējās mobilitātes apjoma intensitāti uz Rīgu, sabiedriskā transporta nodrošinājumu, kā arī teritoriju sasniedzamību no Rīgas.
Atbilstoši iegūtajiem datiem, 2012.gadā Rīgas aglomerācijas platība ir 7 297,6 km2 un tās teritorijā dzīvo 1 168 453 iedzīvotāji. Salīdzinot Rīgas aglomerācijas robežas 2004.gadā un 2012.gadā, jāsecina, ka kopumā Rīgas aglomerācijas teritorija ir pieaugusi par 313 km2 un par 12 176 iedzīvotājiem (1,05%).
Šie skaitļi norāda uz Rīgas nozīmi valsts tautsaimniecības attīstībā. Aglomerācijā izvietotais resursu potenciāls norāda potenciālajiem investoriem, ka Rīga ir lielākā Baltijas valstu metropole, kuras ietekme sniedzas tālu pāri tās administratīvajām robežām.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Uldis Jansons: „Iegūtie dati liecina, ka Rīgas piedāvātās iespējas izmanto liela daļa valsts iedzīvotāju. Daudzu pašvaldību labklājība būtiski ir atkarīga no Rīgā izveidotās infrastruktūras. Tā kā Rīgas infrastruktūras lietotāji krietni pārsniedz pilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu, Rīgas pašvaldība cer uz valsts atbalstu nozīmīgu infrastruktūras projektu līdzfinansēšanā”.
Salīdzinot ar 2004.gadu, visbūtiskākais Rīgas aglomerācijas teritorijas paplašinājums ir noticis Salacgrīvas un Ainažu virzienā, kā arī Bauskas virzienā, iekļaujot Bauskas pilsētu un Ceraukstes pagastu, kā arī aglomerācijas teritorija nedaudz pieaugusi Vidzemes virzienā, iekļaujot Līgatnes pilsētu. Aglomerācijai saglabājas radiāla forma, ko nosaka galveno auto un dzelzceļa maģistrāļu izvietojums. Aglomerācijai vērojama attīstība Ziemeļu un Dienvidu virzienā teritorijās gar automaģistrāli via Baltica. Pēc Saulkrastu apvedceļa izbūves satiksmes intensitātes un sasniedzamības pieaugums vērojams Salacgrīvas un Ainažu novados.
Par Rīgas plānošanas dokumentiem
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā šobrīd tiek izstrādāta Rīgas attīstības programma jaunajam plānošanas termiņam 2014. – 2020.gadam un aktualizēta Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gadam, nākotnē pagarinot tās termiņu līdz 2030.gadam. Iedzīvotāji ir aicināti iesūtīt priekšlikumus gan par lokālām problēmām dzīvesvietu tuvumā, gan arī par visai pilsētai būtiskiem un prioritāriem jautājumiem, kas var skart gandrīz katru no mums – tranzīta ceļi, ostas attīstība, sabiedriskais transports, veloceliņi u.c. Priekšlikumi sūtāmi Pilsētas attīstības departamentam, Amatu ielā 4, LV-1050 vai elektroniski – sus@riga.lv. Paredzēts, ka gan programmas, gan stratēģijas 1. redakcija tiks nodota rīdzinieku apspriešanai nākamā gada pavasarī.
