Rīgas dome Satversmes tiesā apstrīdēs ministra lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu
Rīgas dome 4. aprīlī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) apturēšanu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā tiks sagatavots pieteikums tiesai.
“Domājot valstiski, ir bezatbildīgi un kaitīgi aizbildināties ar pretrunīgi vērtējamiem, nepamatotiem juridiskiem argumentiem un apturēt Rīgas attīstību uz vairākiem gadiem. Galvaspilsētas ekonomiskās izaugsmes iesaldēšana būtiski ietekmēs arī Latvijas attīstību brīdī, kad ārpolitisku izaicinājumu dēļ valstij nepieciešams piesaistīt ārvalstu investīcijas un domāt par uzņēmējdarbības stimulēšanu. Vēršanās Satversmes tiesā šobrīd ir ātrākais un loģiskākais veids, kā apstrīdot, mūsuprāt, netaisnīgo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu, Rīgas dome var atjaunot investoru uzticību. Tai pašā laikā neesam atmetuši cerības uz saprātīgu dialogu ar atbildīgo ministriju, lai rastu risinājumu problēmsituācijai pēc iespējas drīzāk,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.
Izvērtējot ministra rīkojumu, Rīgas dome ir konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) RTP izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus. Ministrijai ir būtiska loma vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādes procesā, jo tā gan izvērtē to atbilstību normatīvajiem aktiem, gan arī nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību. Domes ieskatā nav pieļaujams, ka brīdī, kad RTP ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.
Dome uzskata, ka rīkojumā faktiski tiek apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedz ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Šāda rīcība būtiski aizskar Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu – arī valsts intereses. Tāpēc rīkojums būtiski kavē Rīgas kā valsts galvaspilsētas attīstību.
RTP izstrādes procesā trīs reizes notika izstrādāto plānojumu redakciju publiskā apspriešana. Rīkojumā nav iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 RTP apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls (RTP) apturēšanai.
VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018. gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem nav iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu RTP darbības apturēšanai. Izņēmums ir jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā.
Domes ieskatā jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgā ir izskatāms kontekstā ar Satversmes tiesas 16.05.2019. spriedumu lietā Nr. 2018-07-03, kurā norādīts, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir samērīgs Satversmes 105. panta pamattiesību ierobežojums. RTP izstrādes gaitā pašvaldība, ir ņēmusi vērā gan Veselības ministrijas pētījuma[1] rezultātus, gan normatīvos aktus, gan arī Augstākās tiesas judikatūru.
Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir īpaša statusa teritorija, kuras teritorijas plānojums ir likumīgi stājies spēkā 2006. gadā (ar grozījumiem 2013. gadā). Pašvaldības mērķis, uz laiku saglabājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, ir izstrādāt tam kvalitatīvu lokālplānojumu – plānošanas dokumentu ar augstāku detalizācijas pakāpi, kam ir tāds pats juridisks spēks, kā teritorijas plānojumam. Normatīvajos aktos nav noteikts lokālplānojuma izstrādes termiņš, tāpēc domei ir juridisks pamats piemērot esošo teritorijas plānojumu. Darbs pie jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma jau norit. Lai pamatotu tā risinājumus, 2017. gadā uzsākti trīs tematiskie plānojumi publiskajai ārtelpai, mājokļu attīstībai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Ir veikti 11 pētījumi, kā arī uzsākts darbs pie vairākiem jauniem pētījumiem.
[1] “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (A.Putniņa, A.Pokšāns, M.Brants. 2019.)
