Rīgas dome piešķir vairāk nekā 900 000 eiro dažādu pilsētvides projektu izstrādei
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 14. februārī, nolēma piešķirt vairāk nekā 900 000 eiro no Infrastruktūras fonda dažādu pilsētvides projektu īstenošanai
Prioritāro pilsētvides attīstības projektu būvniecības ieceres tehniskās dokumentācijas izstrādei piešķirti 450 000 eiro. Par piešķirtajiem līdzekļiem plānots veikt priekšizpēti un izstrādāt tehnisko dokumentāciju Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšanai, Granīta ielas industriālā kvartāla attīstībai, Zunda kanāla krastmalas attīstībai un Rīgas Centra un Brasas apkaimes publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšanai.
Apkaimju centru attīstības plāna un ieviešanas instrumentu izstrādei piešķirti 77 000 eiro, elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijas izstrādei – 50 000 eiro, ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldības koncepcijas izstrādei – 32 000 eiro.
Publiskās ārtelpas koncepciju, ideju vai metu konkursu īstenošanai piešķirti 70 000 eiro, pilsētvides vadlīniju izstrādei – 60 000 eiro, „Rail Baltica” Rīgas Centrālās stacijas izbūves saistītās infrastruktūras projekta un Atveseļošanās un noturības mehānisma projektu būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanai piešķirti papildu 100 000 eiro, bet projekta „Datu izmantošanas iespēju apzināšana un pielietošana pilsētvides telpiskajā uzraudzībā” īstenošanai piešķirti 70 900 eiro.
Pārdalot līdzekļu atlikumus no iepriekš realizētajiem projektiem, aptuveni 7000 eiro tiks izmatoti teritorijas starp Dzelzceļa tiltu pāri Daugavai, Maskavas ielu, Spīķeru koncertzāli un Ģenerāļa Radziņa krastmalu labiekārtojuma risinājumu koncepta projekta izstrādei, bet vairāk nekā 191 000 eiro tiks izmantots aktivitātei gājēju/ velosipēdistu tilta pāri Kīleveina grāvim tehniskās dokumentācijas izstrādei un ar to saistīto pakalpojumu finansēšanai.
Labdien!
Apzinos, ka vajadzību ir nesalīdzināmi vairāk, kā budžetā pieejamo līdzekļu, tomēr gribu ieteikt vēl trīs, manuprāt, iedzīvotāju veselībai vitāli svarīgus risinājumus. Runa ir par Rīgas nakts dzīves salāgošanu ar iedzīvotāju vajadzībām pēc naktsmiera.
1. Pēdējos gados Andrejosta vasaras mēnešos attīstās kā Rīgas nakts dzīves centrs, kas nav nekas slikts. Tomēr, Andrejostā esošo nakts klubu un restorānu mūzikas izraisītas troksnis vasarā, kas ilgst visu nakti, ir absolūtā pretrunā ar Ķīpsalā un Klīversalā mītošo iedzīvotāju tiesībām uz miegu. Rīgas pašvaldas policija jau šo zin, jo saņem zvanus un sūdzības nemitīgi. Ko darīt, lai šo atrisinātu? Manuprāt, pavisam vienkārši – pieaicināt Vides trokšņu samazināšanas risinājumu speciālistus un Andrejostā, ap esošo izklaides vietu teritoriju, izstrādāt un izvietot trokšņus slāpējošus risinājumus. Kaut vai caurspīdīgās sienas, noformētas ar apstādījumiem, u.c., kā citās Eiropas pilsētās. Ja tas nav iespējams, tad mūzikas atskaņošanai noteikt laika ierobežojumu līdz 23.00, vai 24.00 brīvdienās, vai ieteikt “silent disco” risinājumus.
2. Domājot par bāriem un restorāniem, kas atrodas jebkur dzīvojamo māju pirmajos stāvos – sekot tai pašai Eiropas galvaspilsētu praksei un atļaut viesu izklaidēšanos līdz 23.00 darba dienās, vai 24.00 brīvdienās.
3. Veicināt (iespējams ar finanšu atbalsta mehānismiem) nakts klubu pārcelšanos uz tādām Rīgas teritorijām, kuru tuvumā nav dzīvojamās ēkas.
Ar cerībām uz iespēju Rīgā mierīgi nakšņot arī vasarā,
Arita