Rīga – pasaules arhitektūras pilsēta
TEKSTS IEVADAM GRĀMATAI
RĪGA – PASAULES ARHITEKTŪRAS PILSĒTA
Vai katra jauna gadsimta sākums atnes manai galvaspilsētai ekonomisku dinamiku un internacionālas arhitektūras pilsētas statusu ?
20 gs. ievads deva Rīgai jūgendstila metropoles slavu un vairāk par pustūkstoti šī stila meistardarbu. Kopā ar latviešu arhitektiem Rīgai tolaik projektēja slavenie arhitekti H. van de Velde (H. van de Velde) un P. Bērenss (P.Behrens), Pēterburgas arhitekts N.Proskurņins (N.Proskurnin), somi K.Vasašerna un G.Lindbergs, Berlīnes arhitekts A.Gizeke un citi. Līdztekus pasaules līmeņa arhitektūras darbu rašanās procesam dažās desmitgadēs dubultojās arī Rīgas iedzīvotāju skaits.
Ir tieši simts gadi pagājuši kopš tikko aprakstītās situācijas, ir piedzīvoti divi pasaules kari un pusgadsimts stagnatīva padomju perioda.
Ir jauna – 21. gadsimta sākums, Rīga atkal strauji būvējas un Latvijā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas savienībā. Vien atšķirībā no 20. gs sākuma Rīgas iedzīvotāju skaits nepieaug – Rīga ir tipiska Eiropas galvaspilsēta, tās attīstību nosaka labklājības pieaugums un mūsu ambīcijas veidot Rīgu par konkurētspējīgu dominanti Ziemeļeiropā.
Vietas zīmola (place branding) pamats ir izteiksmīga pilsēttelpa un Rīga ir izvēlējusies šo pašizpausmes ceļu, – mēs vēlamies, lai Latvijas galvaspilsētā atkal praktizē kaimiņvalstu un visas pasaules labākie arhitekti. Starptautiski konkursi un plenēri ir mūsu prakses ikdiena. Ieceres pārvēršas realitātē – divus nozīmīgus projektus Rīgai izstrādā Prickera prēmijas laureāts R.Kolhāss, iesākta būvniecība G. Birkerta projektētajai Nacionālajai bibliotēkai, pašā Rīgas centrā Daugavas upes abos krastos top divi M. fon Gerkhāna projektēti ēku kompleksi, būvpraksi Rīgā iesāk slavenais birojs „Behnisch, Behnisch & Partner Architekten”.
Plašā starptautiskā konkursā jaunai koncertzālei kopā ar Latvijas birojiem piedalījās arī vairākas citu valstu arhitektu kompānijas – tostarp „KADA + Wittfeld Architekten” no Austrijas, „Henning Larsens Tegnestue A/S” no Dānijas, „Snohetta AS” no Norvēģijas, „CoopHimmelb(l)au Prix & Swczinsky & Dreibholc Zt GmbH” no Austrijas. Uzvaras lauri šoreiz „SZK – Sīlis, Zābers un Kļava” no Latvijas. Konkurss pārliecinoši pierādīja lielu meistaru interesi projektēt Rīgai.
Šķiet, ka 21. gs. pirmā desmitgade dos arī telpiskās aprises Rīgas jaunā centra attīstībai Daugavas kreisajā krastā, kas iepretim viduslaiku baznīcu smailēm paredz pirmo koncentrēto augstbūvju grupu galvaspilsētā – tās ir jaunās Rīgas telpiskās ambīcijas, jaunās arhitektūras vertikālās izteiksmes žests un apliecinājums Baltijas finanšu metropoles statusam. Un tikai loģiski, ka šo arhitektu sarunu ar debesīm jāpapildina Nacionālās bibliotēkas, Modernās mākslas muzeja un koncertzāles īpašai arhitektūras izteiksmībai.
/
Lietām jānotiek to pareizajās attiecībās – pašmāju arhitektu devumam un starptautiskajam pienesumam, augstajam un piezemētajam, formā sarežģītajam un klasiski vienkāršajam, krāsās spilgtajam un tonāli izsvērtajam.
Rīgas vērtība ir tās šodienas iespēja, dinamika, atvērtība un daudzveidība, ko piedāvā atkal jauns gadsimts un jauna tūkstošgade.
Jānis DRIPE
Rīgas pilsētas arhitekts
