Rīga ceļā uz ilgtspējīgu pilsētu

Rīgas dome (turpmāk RD) šā gada maijā apstiprinājusi Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (turpmāk stratēģija), kas tapa intensīvās diskusijās starp dažādām iesaistītajām mērķgrupām, kā arī ņemot vērā Rīgas sociālekonomisko situāciju kontekstā ar urbānās plānošanas tendencēm Eiropā. Stratēģija ir Rīgas pilsētas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā ietverts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, stratēģiskie mērķi, telpiskās attīstības perspektīva un attīstības prioritātes.

Avots: Latvijas architektūra
Publicēts:29.10.2014
Lappuse: 120,121,122,123,124
Autors: Guntars Ruskuls

IZAICINĀJUMI Stratēģijas izstrāde sakrita ar vairākiem izaicinājumiem, ar ko pašlaik saskaras Latvijas galvaspilsēta. Līdz ar straujo ekonomisko attīstību galvaspilsētu darba vajadzībām sāka lietot arvien vairāk valsts iedzīvotāju, un tas veicināja automašīnu sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un nolietotu infrastruktūru, kā rezultātā pasliktinājusies dzīves kvalitāte tiem, kuri Rīgā ne tikai strādā, bet arī pastāvīgi dzīvo. Daudzi rīdzinieki šī iemesla dēļ pārcēlās uz dzīvi Pierīgā vai arī līdz ar krīzes iestāšanos meklēja darbu citās Eiropas valstīs. Pilsēta saskārās ar tukšo, neapdzīvoto ēku fenomenu, līdz ar to stratēģijas vislielākais izaicinājums ir iedzīvotāju straujā depopulācija Rīgā. Lai apturētu šo tendenci un atjaunotu pa-kāpenisku iedzīvotāju pieaugumu, galvenais uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgas pilsētvides attīstību. Neraugoties uz negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm, Rīga joprojām ir nozīmīgākā pilsēta Baltijas valstis, kopā ar aglomerāciju tās teritorijā dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Rīgas novietojums, galvaspilsētas statuss, pilsētā koncentrētais izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības resurss, osta, kā arī kultūrvide veido tās potenciālu, kas ļauj Rīgai ieņemt nozīmīgu vietu Ziemeļeiropas metropoļu tīklā. Piede-rība šai pilsētu grupai sniedz plašāku atpazīstamību globālā mērogā, kā ari norāda uz pilsētas darbības kvalitāti un vērtībām. Savukārt, ja Rīga neizmantos savu potenciālu, ir riski, ka pilsētas konkurētspēja mazināsies. Rīga starptautiskajā telpā savu ietekmi var panākt ar viediem risinājumiem, modernu, uz klientiem orientētu pārvaldību, infrastruktūras pieejamību, kā ari sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām. Līdz 2030. gadam jāizbūvē tādi sabiedriski nozīmīgi objekti kā Zinātniski tehnoloģiskais parks, koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Starptautiskais kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions.

Mobilitātes princips pilsētas kodolā paredz, ka pārvietoties ar kājām, sabiedrisko transportu vai braukt ar velosipēdu ir ātrāk un ērtāk. Privātā autotransporta izmantošana samazināsies.

JAUNINĀJUMI Plānotāji, kas izstrādāja stratēģiju, visiem risinājumiem centās pieiet holistiski, skatoties, kāda ietekme būs uz dažādām mērķgrupām un pilsētvides kvalitāti. Piemēram, izstrādājot transporta infrastruktūras vadlīnijas, tika ņemti vērā ne tikai automašīnu plūsmu aprēķini un tranzītkravām nepieciešamie koridori, bet arī iedzīvotāju pieprasījums dzīvot kvalitatīvā un drošā pilsētvidē, t.sk. samazinot gaisa piesārņojumu no auto plūsmām. Atšķirībā no iepriekšējiem attīstības plānošanas dokumentiem RD veikusi vairākus jauninājumus. Pirmkārt, stratēģiskās vīzijas attēlotas arī kartēs, kas būs pamats jaunā teritorijas plānojuma un prioritāro projektu izstrādei. Rīgas pašvaldība, respektējot ekspertu viedokli, kā arī starptautisko pieredzi, no decentralizētas pilsētas modeļa turpmāko attīstību plāno, ievē-rojot kompaktas pilsētas modeli. Pirmo reizi RD savā stratēģijā noteica prioritārās attīstības teritorijas. Identificēts arī Centrālais biznesa rajons, kas izvietosies Skanstes apkaimē. Sabiedriskā iesaiste notika jau attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā. Šajās apspriedēs piedalījās daudzu mērķgrupu pārstāvji: ministrijas, valsts iestādes, pašvaldību iestādes, nozaru asociācijas, nevalstiskās organizācijas, zinātnieki, kā arī sabiedrībā aktīvi uzņēmēji un viedokļu paudēji. RD aktīvi sadarbojās ar aglomerācijā ie-tilpstošajām pašvaldībām, ar Rīgas plānošanas reģionu, ar citām Latvijas pašvaldībām, ar valsts varas un pārvaldes institūcijām. Kopā ar kaimiņu novadu plānotājiem tika definēti potenciālie sadarbības virzieni. Stratēģijā liela nozīme tiek piešķirta rūpniecības sektora attīstībai – Granīta ielas rajonā, Vienības gatvē un Spilvē tiks izveidotas industriālās teritorijas, kas būs pamats jaunu darbavietu radīšanai. Satiksmes plānošanā tiks ievērota hierarhiska sistēma: gājējs-velo-braucējs-sabiedriskais transports-privātais transports. Pilsētas centrā tranzīta kustība tiks būtiski ierobežota. Pilsētas parkus un skvērus plānots savienot vienotā tīklojumā ar t.s. zaļajiem koridoriem, kas būtiski uzlabos pilsētas ainavas un ekoloģijas kvalitāti.

Rīgas aglomerācijas infrastruktūras projekti un sadarbība ar kaimiņu novadiem.

PRIORITĀTES Integrētas un ilgtspējīgas pilsētas attīstības pamatā ir līdzsvarota sociālo jeb sabiedrības, ekonomikas un pilsētvides aspektu mijiedarbība. Formulējot Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības mērķus, pašvaldība pauž savas ieceres attiecībā uz katru no trim pilsētas attīstības balstiem (sabiedrība, pilsētvide, ekonomika), kā arī norāda uz vēlmi attīstīt pilsētu starptautiskā mērogā, kam ir būtiska nozīme visas Latvijas attīstības nodrošināšanā. Stratēģijā Rīgas pilsētas pašvaldība izvirza četrus ilgtermiņa attīstības mērķus: 1) prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība, 2) inovatīva, atvērta un eksportspējīga ekonomika, 3) ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide, 4) Rīga -starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole. Īstenojot mērķus, paredzēts, ka Rīgā notiks pilsētvides renesanse. Pilsētas laikmetīgais tēls harmoniski sadzīvos ar autentisko kultūrvēsturisko mantojumu, saglabājot pilsētas noskaņu. Rīgas īpašā iezīme būs radošie kvartāli, kas piesaista pilsētai jaunus un ra-došus cilvēkus. Pilsētas ainavā būs pamanāmi vairāki jauni attīstības akcenti, centra daļas zīmīga šķautne būs dzīvīgā Daugavas telpa, bet kopumā pilsēta attīstīsies kompakti, uz urbanizēto un degradēto teritoriju pamata, veidojot vitālas, sakārtotas un dzīvas teritorijas. Lai īstenoto mērķus, svarīga ir stratēģijas telpiskās attīstības perspektīva, kurā kā prioritāri jautājumi tiek apskatīti autotransporta samazināšana pilsētas kodolā, daudzveidīgs mājokļu piedāvājums, dabas teritoriju vienotā struktūra un prioritāro at-tīstības teritoriju definēšana.

KODOLS BEZ AUTO Satiksmes infrastruktūra ir viens no galvenajiem pilsētas dzīvotspēju un konkurētspēju ietekmējošiem pilsētas elementiem. Tieši satiksmes infrastruktūras plānošana izraisīja vislielākās diskusijas ekspertu un iedzīvotāju vidū, bieži vien piedāvājot radikāli pretējus konceptus. At-šķirības ekspertu piedāvājumos galvenokārt bija vai nu sekot Ziemeļeiropas pilsētu praksei (mobilitāte pakļauta pilsētvides kontekstam katrā apkaimē), vai arī, pieturoties konvencionālajiem risinājumiem (mērot automašīnu plūsmas, ielu caurlaidības), plānot jaunas maģistrāles pilsētas iekšienē. Risinājumi ir kompromiss starp abu grupu paustajiem priekšlikumiem. Plānojot transporta infrastruktūru, tika ņemts vērā, ka tā ir cieši saistīta ar pilsētas īpatnībām, ievērota plānošanas pēctecība, un kā nozīmīgs faktors tika ņemts vērā iedzīvotāju pieprasījums pēc pievilcīgas pilsētvides. Nākotnes transporta infrastruktūras pamatu veido divi izteikti pilsētas loki, kā arī radiālie savienojumi. Pilsētas centrālajā daļā izstrādātas zonas, kurās pilsēta plāno palielināt gājēju un velosipēdistu prioritāti. Tā kā pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajiem automobiļiem, lielākais izaicinājums ir samazināt vieglo automobiļu priekšrocības pilsētas satiksmē. Autotransporta intensitātes samazināšana kodolā ir nepieciešama arī gaisa un trokšņa piesārņojuma samazināšanai. Mobilitātes princips pilsētas kodolā paredz, ka tā robežās pārvietoties ar kājām vai kombinēt gājēju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vai braukt ar velosipēdu ir ievērojami ātrāk un ērtāk nekā pārvietoties ar privāto autotransportu. Privātā autotransporta izmantošanas ērtums un īpatsvars Rīgas ielās samazināsies atbilstoši pilsētas loku sistēmai un apbūves struktūrai, t.i., lielākais privātā autotrans-porta īpatsvars paredzēts perifērijā un priekšpilsētā līdz pilsētas lokam, mazāks tas ir priekšpilsētā līdz pilsētas centra lokam, ievērojami mazāks – kodolā. Lai nodrošinātu šī principa ievērošanu, jāizveido vidēja termiņa stāvparku tīkls ap pilsētas loku, kā arī īstermiņa autonovietnes ap pilsētas centra loku, kas ir ērti savienoti ar sabiedriskā transporta sistēmu. Lai nodrošinātu humānu transporta infrastruktūru tranzītkravu plūsmai, tajā skaitā Rīgas brīvostas tranzītkravu plūsmai, plānojot to nokļūšanu ostā vai citur, jāapzinās Rīgas apvedceļa un pilsētas loka priekšrocības, kā arī jāizmanto daudzveidīgi prettrokšņa risinājumi. Tranzīta kravām no Latvijas reģioniem un ārvalstīm Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā nākotnē būtu jānonāk caur plānotā Ziemeļu koridora III un IV posma ievadiem, bet Daugavas labajā krastā būtu jāizmanto Austrumu maģistrāle un potenciālais Ziemeļu koridora I posms. Pilsētas uzņēmumi ar ostu saistītās kravas pārvadās pa pilsētas loku, kas ir ērti savienots ar Rīgas brīvostu. Pilsētas loku veidos Austrumu maģistrāle, Dienvidu tilts, Ulmaņa gatve, Jūrkalnes iela, Kurzemes prospekts, Kleistu iela un Ziemeļu šķērsojums, kamēr Centra loku veidos Salu tilts, Mūkusalas iela, Buru iela, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Hanzas šķērsojums, Hanzas iela, Skanstes iela, Zirņu iela, Senču iela, Pērnavas iela, Valmieras iela un Lāčplēša iela.

Transporta plūsmas sadalījums – koncepts.

MĀJOKLIS Rīgas apdzīvojuma struktūra ir izteikti koncentriska un atspoguļo pilsētas evolūciju. To veido kodols, priekšpilsēta un perifērija. Kodola robežu definē dzelzceļa loks, un šai pilsētas daļai galvenokārt ir kompakts apdzīvojuma tips. Priekšpilsētas daļai ir raksturīga mikrorajonu un jauktā apdzīvojuma kombinācija. Perifērijai galvenokārt raksturīgs savrupmāju un mazstāvu apbūves tips ar daudzveidīgām rekreācijas teritorijām. Stratēģijā mazāk tiek likts uzsvars uz jaunu apdzīvojuma teritoriju attīstību, bet vairāk uz mājokļa fonda dažādības palielināšanos. Pilsētai ir svarīgs ikviens tās esošais un potenciālais iedzīvotājs, un tā vēlas piedāvāt katram iespēju realizēt savu sapni. Pašvaldība, pastiprinot katra apdzīvojuma veida īpatnības, kā arī nodrošinot daudzveidīgu dzīves vides piedāvājumu, apmierinās dažādu iedzīvotāju grupu vēlmes. Dzīvošana kodolā ir vislabāk piemērota pilsētnieciskā dzīvesveida piekritējiem. Pilsētvides kompaktais raksturs un publiskās telpas lietošanas intensitāte ir svarīgākās īpašī-bas, kas veicina kodola pievilcību. Dzīvošana priekšpilsētā ir vislabāk piemērota ģimeniskā dzīvesveida piekritējiem un tiem, kas meklē finansiāli pieejamu mājokli, jo priekšpilsētā ir vairākas priekšrocības – pieejams mājoklis, publisko ārtelpu daudzums un aktīvās atpūtas iespējas. Perifērijā dzīvos tie rīdzinieki ar ģimenēm, kuriem svarīgāks par pilsētas nerimstošo pulsu ir miers un harmonija. Dzīvošana pilsētas perifērijā būs alternatīva tiem, kuri pašlaik izvēlas dzīvot ārpus pilsētas, aglomerācijā, jo papildus dabas un ūdeņu teritoriju pieejamībai Rīga sniedz arī sociālo un kultūras dzīvi, kas sasniedzama ar sabiedrisko transportu. Stratēģijā uzsvērts, ka prioritāri jārevitalizē padomju laika mikrorajoni, dodot priekšroku reģenerācijai un apbūves humanizācijai, nevis jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai tajos. Jauna apbūve tiek izvērtēta kā izņēmums, kas pieļaujams tikai tad, ja tā ir veiksmīgi integrēta apkaimē ar publisko ārtelpu.

Rīgas apdzīvojuma struktūras vadlīnijas.

ZAĻI ZILĀ STRUKTŪRA Attīstoties urbanizācijai, pieaug apbūves blīvums, notiek zaļās un zilās struktūras fragmentācija, tā nespēj pildīt savas funkcijas, t.i., sociālo, mikroklimata uzlabošanu, piesārņojuma samazināšanu, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu un pilsētas vizuālā tēla veidošanu, kas kopumā samazina katras vietas estētisko un ekonomisko vērtību. Stratēģijā paredzēts, ka dabas un apstādījumu struktūras elementus (meži, parki, apzaļumoti pagalmi, mazstāvu dzīvojamā apbūve u.c.) kopā ar ūdens vienoto telpisko struktūru apvienos zaļie koridori. Stratēģijā zaļie koridori no konceptuāla priekšlikuma līdz konkrētām vadlīnijām nonāca, izpētot aerofoto uzņēmumus un apsekojot teritorijas dabā.

Rīgas apdzīvojuma telpiskā struktūra – koncepts.

ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS Prioritārās attīstības teritorijas (skat. «Rīgas attīstības teritoriju potenciāla izvērtējums», pētījums, SIA «Grupa93», 2012) būtiski ietekmē Rīgas izaugsmi kopumā, jo veicina iedzīvotāju piesaisti; ģenerē ienākumus un nostiprina galvaspilsētas funkcijas un Rīgas starptautisko konkurētspēju. Prioritārās attīstības teritorijas lielākoties ir vietas, kurās notiek vai tuvākajā laikā tiek plānota aktīva saimnieciskā darbība, t.sk. būvniecība. Ņemot to vērā, izvērtēti aktuālie procesi: lielākās būvniecības ieceres, publiskās apspriešanas objekti, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā apspriestie projekti, radošās iniciatīvas un sāktie būvdarbi. Primāri attīstība tiek plānota pēc kompakta modeļa, pēc iespējas efektīvāk izmantojot apbūvēto un/vai pilsētas centram piegulošo teritoriju resursus. Jaunās attīstības teritorijas tiek plānotas tuvāk esošajam Rīgas vēsturiskajam centram (turpmāk RVC), attīstot pilsētas inženiertīklu kapacitāti un revitalizējot centram piegulošās degradētās teritorijas. Augsta prioritāte piešķirta RVC sociālekonomiskā potenciāla stiprināšanai un revitalizācijai. Kā prioritārās attīstības teritorijas tiek definētas Maskavas forštate, Ezerparks, pilsētas Centrālais biznesa rajons Skanstes apkaimē. Pētersalas-Andrejsalas apkaimē ekskluzīva dzīvojamā un darījumu teritorija attīstīsies tālākā perspektīvā. Daugavas kreisajā krastā iepretim Vecrīgai tiek plānots Zinātnes un inovāciju centrs ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Zinātnes un pašvaldības centru Torņakalnā, Zinātnes centru Ķīpsalā u.c. teritorijas enkurobjektiem. Kompaktas pilsētas modelis un prioritārās attīstības teritorijas nenozīmē to, ka novārtā tiks atstātas pārējās pilsētas apkaimes. Atbilstoši stratēģijai publiskās ārtelpas attīstības politika priekšpilsētas daļā prioritāri izstrādājama apkaimēm ostas tuvumā. Būtiski, lai iedzīvotāju dzīves apstākļi, dzīvojot ostas tuvumā, ne tikai nepasliktinātos, bet uzlabotos, lai tiktu sabalansētas ostas un pilsētas ekonomiskās intereses ar iedzīvotāju interesēm un tiesībām uz kvalitatīvu dzīves vidi. Kur iespējams, šajās teritorijās jāattīsta ūdensmalu pieejamība plašākai sabiedrībai. Jāizvērtē un jāveicina akvatoriju atjaunošanas (renaturalizācijas) iespējas, lietusūdens apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība, vēstures vērtības, atpūtas, rekreācijas, socializācijas un izglītības telpa. Uzsvērts, ka, lemjot par dažādu jautājumu risināšanu, sevišķi saistībā ar pilsētvidi, tiek ņemts vērā apkaimes savdabīgums, vajadzības un apkaimes kopienas viedoklis. Apkaimju griezums jeb pilsētas teritoriālais skatījums tiek ietverts katras pilsētas problēmas vai iespējas risinājumā.

Dabas teritoriju attīstības vadlīnijas.

KOPRADE UN STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA Stratēģiju izstrādājuši Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sadarbībā ar citām pašvaldības institūcijām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un aktīvajiem rīdziniekiem. Sabiedrības iesaiste un līdzdalība bija neatņe-mama sastāvdaļa izstrādes procesā. Īstenojot stratēģijas uzstādījumus, it īpaši jautājumos, kas skars publiskās ārtelpas attīstību, pašvaldība apņemas izmantot kopradi kā vienu no spēcīgākajiem sociālās atjaunotnes instrumentiem. Lai īstenotu, piemēram, zaļo koridoru ideju, nepietiks ar saistoša zonējuma noteikšanu dabas teritorijām, bet būs nepieciešama diskusija ar projektu attīstītājiem, lai, realizējot pilsētas mēroga projektus, tiktu ņemta vērā arī zaļā tīklojuma un publiskās ārtelpas vienotā struktūra. Šāda diskusija notiek, izstrādājot, piemēram, Skanstes apkaimes lokālplānu. Diskusijas izraisīja stratēģijas mobilitātes principa īstenošana, ieviešot velojoslas Rīgas centra ielās. Tas vēl vairāk apstiprina to, ka RD, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, jānodrošina pastāvīga sabiedrības informēšana par iespējām, notiekošo un plānoto. Sabiedrības informēšana paaugstinās tās iesaistes iespējas un sekmēs dialogu. Stratēģijā ietvertā telpiskā perspektīva būs vadlīnijas jaunā teritorijas attīstības plāno-juma izstrādei, kura pamatā būs tematiskie plāni tādās jomās kā publiskā ārtelpa, transports, Rīgas brīvosta, uzņēmējdarbība, meliorācija u.c. Tāpēc ļoti svarīgi sekot līdzi tam, kā stratēģijā izvirzītās konceptuālās idejas pieņems reālas aprises saistošajos dokumentos. Viens no veiksmīgas stratēģijas īstenošanas priekšnoteikumiem būs jaunizveidota stratēģijas ieviešanas sistēma. Starp tuvāko gadu projektiem, kas atbilstoši stratēģijai ir konkretizēti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – Rīgas attīstības programmā 2014.-2020. gadam -, var minēt Austrumu maģistrāles pabeigšanu (Ieriķu iela), Tvaika ielas pārvada izbūvi, VEF kultūras pils renovāciju, jaunas tramvaja līnijas uz Skanstes apkaimi izbūvi, vairāku parku revitalizācijas projektus – Viesturdārzā, Esplanādē, Kronvalda parkā, Aldara parkā -, kā arī plānoto Mūkusalas ielas krasta promenādes izveidi no Akmens tilta līdz Salu tiltam. Tiks veikta Rīgas 1. slimnīcas, Angļu ģimnāzijas, Brāļu kapu u.c. objektu rekonstrukcija. Tiks izbūvēti veloceliņi uz Ziepniekkalnu, Vakarbuļļiem, Vecāķiem un Dārziņiem u.c. projekti. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments nodrošinās Stratēģijas īstenošanas uzraudzību, pastāvīgi informējot un iesaistot sabiedrību un dažādas mērķgrupas pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Rīgas pilsētas Struktūrplāns