Projekta trešais tematiskais seminārs „Labi pārvaldīta un apsaimniekota publiskā ārtelpa”

Lisabonā, Portugālē no 2014. gada 27.februāra – 1.martam norisinājās Eiropas Savienības URBACT II programmas līdzfinansētā projekta „Pilsētvides ilgtspējīga atjaunošana” (Changes and Conflicts in Using Public Spaces (USER) (turpmāk – Projekts), trešais tematiskais seminārs „Labi pārvaldīta un apsaimniekota publiskā ārtelpa”.

Seminārā „Labi pārvaldīta un apsaimniekota publiskā ārtelpa” piedalījās visas Projektā iesaistītās puses – vadošais partneris – Grenobles Alpu metropoles pašvaldība (Francija/Ronas-Alpi) un visi Projekta partneri: Malagas pilsētas pašvaldība (Spānija/Andalūzija), Peskaras pilsētas pašvaldība (Itālija/Abruzo), Kopenhāgenas pilsētas pašvaldība (Dānija), Lisabonas pilsētas pašvaldība (Portugāle), Ļubļinas pilsētas pašvaldība (Polija/Lubelskie), Krakovas pilsētas pašvaldība (Polija), Drēzdenes pilsētas pašvaldība (Vācija) un Rīgas pilsētas pašvaldība (Latvija).

Semināra mērķis:

Projekta partneru savstarpējās pieredzes apmaiņa publiskās ārtelpas pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā.

Semināra tēmas ietvaros ar Projekta partneru līdzdalību tika analizēta publiskās ārtelpas pārvaldības un apsaimniekošanas problemātika un savstarpējās pieredzes apmaiņas rezultātā meklēti unrasti risinājumi tās pilnveidošanai, kā arī analizēti katra Projekta partnera vietējā rīcības plāna izstrādes līdzšinējie rezultāti. Semināra otrajā daļā tika izvērtēta Projekta kopējā virzība, tematisko aktivitāšu līdzšinējā organizācija un kvalitāte, kā arī izdiskutēti un apkopoti katra Projekta partnera ieteikumi Projekta procesa uzlabošanai.

Galvenās aktivitātes:

1. Lisabonas pilsētas pārstāvju lekcijas/prezentācijas par publiskās ārtelpas labas pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumiem, t.sk. dalīšanās pieredzē par BIP/ZIP projektu (Bairros e Zonas de Intervencao Prioritaria de Lisboa / Lisabonas prioritārās pārmaiņu teritorijas) un apkaimju kopienas patruļām Lisabonā;
2. Lisabonas pilsētas pieredzes analīze, t.sk. Lisabonas pilotprojekta norises novietnes teritorijas apsekošana un analīze, tikšanās ar Projekta vietējās atbalsta grupas pārstāvjiem, tikšanās ar Lisabonas pilsētas vēlētajiem pārstāvjiem, kuri šajā pilsētā ir atbildīgi par Projekta ieviešanu un publiskās ārtelpas turpmāko apsaimniekošanu;
3. Rīgas pilsētas prezentācija par publiskās ārtelpas pārvaldības un apsaimniekošanas problemātiku un prakses piemēriem iedzīvotāju izglītošanas un sabiedrības iesaistes kontekstā;
4. Diskusijas par labi apsaimniekotas publiskās ārtelpas izveides priekšnosacījumiem un uzturēšanas nepieciešamajiem instrumentiem gan lekcijās prezentētā satura kontekstā, gan praktisko grupu darbu laikā.

Semināra rezultāti un Rīgas ieguvums:

Semināra rezultātā tika noskaidrots, ka lielā daļā Projekta partneru pilsētu ir līdzīgi risināmie jautājumi publiskās ārtelpas labākai pārvaldībai un apsaimniekošanai – dalīta publiskās ārtelpas apsaimniekošanas atbildība, publiskās ārtelpas lietotāju nepietiekoša iesaiste ārtelpas apsaimniekošanas principu izstrādāšanā, neskaidri publiskās ārtelpas lietošanas noteikumi, kā arī neizmantots publiskās ārtelpas lietotāju līdzdarbības potenciāls publiskās ārtelpas apsaimniekošanā.

Semināra rezultātā Projekta partneri secināja, ka publiskās ārtelpas pārvaldībai un apsaimniekošanai ir būtiska loma kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanā, tādēļ iespējamos risinājumus būtu jāiekļauj Rīcības plānā un jāsaspriež ar Vietējo atbalsta grupu, jo pilsētvides pārvaldība ietekmē visus pārējos publiskās ārtelpas kvalitātes kritērijus.

Viens no veidiem kā uzlabot publiskās ārtelpas apsaimniekošanas kvalitāti un tās atbilstību lietotāju vēlmēm un vajadzībām – iesaistīt lietotājus publiskās ārtelpas apsaimniekošanā tiešā veidā un sniegt tiem iespēju brīvi izpausties pilsētvidē. Īpaši aktuāla šāda rīcība ir ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos. USER projekta ietvaros ir iespēja pārbaudīt šo jauno veidu, kā nodrošināt publiskās ārtelpas lietotāju patiesu iesaisti tās pārvaldībā. Šai iesaistei jāsniedz atbildības pārdale starp lietotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām varasiestādēm. Svarīgi ir arī atcerēties, ka publiskās ārtelpas pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumos risinājumi izstrādājami ne vien tikai attiecībā uz tiesībām, bet arī pienākumiem.