Projekta „Pilsētvides ilgtspējīga atjaunošana” ietvaros notikusi trešā radošā darbnīca Rīgā
2014. gada 16.-17.oktobrī Rīgā norisinājās ES fondu URBACT II programmas līdzfinansētā projekta „Pilsētvides ilgtspējīga attīstība” (Changes and Conflicts in Using Public Spaces (USER), radošā darbnīca, kas tika organizēta Ļubļinas, Malagas un Rīgas pilsētu pārstāvjiem, kuru vienojošais projekta jautājums ir publiskā ārtelpa kultūrvēsturiskajos pilsētu centros.
USER projekta izstrāde tuvojas noslēgumam, tādēļ pēdējās trīs pilsētu radošās darbnīcas mērķis bija padziļināti turpināt pilsētu savstarpējo pieredzes apmaiņu publiskās ārtelpas atjaunošanas Rīcības plānu izstrādē un apkopot USER projekta ietvaros gūtās atziņas, kas turpmāk būtu pielietojamas praksē kā jauna pieeja publiskās ārtelpas atjaunošanas jautājumu risināšanā.
Kā radošās darbnīcas galveno tēmu projekta partneru pilsētas bija izvēlējušās jautājumu „Instrumenti un prakse kā ar sabiedrības pārstāvju un iesaistāmo pušu līdzdalību nodrošināt īstenojama Rīcības plāna izstrādi”. Lai dalītos projekta īstenošanas laikā gūtajās atziņās, projekta partneru apakšgrupas „Publiskā ārtelpa kultūrvēsturiskajos pilsētu centros” pilsētu – Rīgas, Ļubļinas un Malagas – pārstāvji prezentēja savu pieredzi par izvēlēto tēmu un diskutēja, kuri instrumenti ir visefektīvākie īstenojama Rīcības plāna izstrādes nodrošināšanai.
Radošās darbnīcas ietvaros, projekta partneriem bija iespēja gūt praktisku pieredzi par to, kādas darba metodes ir izmantojusi Rīgas pilsētas USER projekta komanda, lai noskaidrotu USER projekta pilotvietas – Latviešu strēlnieku laukuma – lietotāju un iesaistāmo pušu redzējumu par laukuma esošo situāciju un nepieciešamajām pārmaiņām tajā.
Projekta partneri tika iepazīstināti ar Rīcības plānā ietvertajām fiziskajām laukuma pārmaiņām un viņu uzdevums bija sniegt priekšlikumus, kā organizēt publisko ārtelpu, kad dažas funkcijas tajā vairs neeksistēs (piemēram, autostāvvietas) un to vietā tiks pievienotas jaunas funkcijas (piemēram, atpūtas zona ar soliņiem, apzaļumojums). Projekta partneri devās lauka pētījumā, dabā pārbaudot, kāda ir publiskās ārtelpas pieejamība, izmantojot visus piekļuves ceļus. Lauka pētījumam sekoja radošā darbnīca, kurā, strādājot nelielās grupās, parteri izstrādāja priekšlikumus telpas organizācijai, izmantojot Latviešu strēlnieku laukuma maketu mērogā 1:200 ar maināmām piegrieztnēm. Darba rezultāti tika prezentēti pārējām grupām un diskusiju ceļā apkopoti vienotā publiskās ārtelpas organizācijas priekšlikumā, kurš noderēs USER projekta turpmākajā gaitā, labiekārtošanas projekta izstrādes jautājumu risināšanā.
Radošā semināra noslēguma daļā projekta partneri dalījās pieredzē par publiskās ārtelpas atjaunošanas Rīcības plāna izstrādes procesu – tā rezultātiem, izstrādes procesa laikā gūtajām atziņām un šķēršļiem, apmainoties ar pieredzi, kā risināt grūtības ar kurām nākas saskarties publiskās ārtelpas Rīcības plāna izstrādes procesā.
Radošās darbnīcas ietvaros galvenās gūtās atziņas nosaka, ka USER projekts ir sniedzis katrai pilsētai iespēju izstrādāt savu, jaunu pieeju publisko ārtelpu atjaunošanas jautājumu risināšanā. Viens no nozīmīgākajiem šīs pieejas instrumentiem ir vietējā atbalsta grupa, kurā publiskās ārtelpas atjaunošanas Rīcības plāna izstrādē līdzdarbojas gan dažādu iesaistīto institūciju, gan nevalstisko organizāciju, kā arī publiskās ārtelpas lietotāju pārstāvji. Rīgā šāda vietējās atbalsta grupas līdzdalības metode šobrīd tiek pielietota arī ārpus USER projekta, jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā.
