Projekta „Pilsētvides ilgtspējīga atjaunošana” ietvaros notikusi otrā radošā darbnīca Malagā

Malagā, Spānijā 2014. gada 24.-25.aprīlī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes speciālisti piedalījās radošajā darbnīcā, kas tika organizēta Ļubļinas, Malagas un Rīgas pilsētu pārstāvjiem, kuru vienojošais Projekta jautājums ir publiskā ārtelpa kultūrvēsturiskajos pilsētu centros.

Radošās darbnīcas mērķis:

Izvērtēt uzsākto Rīcības plāna izstrādi pilsētu vēsturisko centru publiskās ārtelpas attīstības jautājumu risināšanā, kā arī dalīties pieredzē par publiskās ārtelpas atdzīvināšanas pasākumu norisi Projekta pilsētās.

Galvenās aktivitātes:

• Projekta partneru apakšgrupas „Publiskā ārtelpa kultūrvēsturiskajos pilsētu centros” pilsētu – Rīgas, Ļubļinas un Malagas pārstāvji prezentēja savās pilsētās izvēlēto USER pilotvietu esošo izmantošanu un dalījās pieredzē, kā to esošā izmantošana ietekmē publiskās ārtelpas kvalitāti;
• Pilsētu pārstāvji prezentēja USER pilotvietās identificētās galvenās problēmas un izaicinājumus to atrisināšanai, kā arī diskusiju ceļā apmainījās ar pieredzi un viedokļiem, kā esošās problēmas pārvērst par iespējām, veidojot kvalitatīvu publisko ārtelpu;
• Semināra ietvaros tā dalībnieki veica Malagas pilotprojekta vietas apsekošanu, lauka pētījumu un analīzi, izmantojot publiskās ārtelpas kvalitātes rādītāju matricu;
• Otrais lauka pētījums Malagas vēsturiskajā centrā notika vēlā vakarā ar mērķi novērot konfliktus pilsētas dzīvē diennakts tumšajā laikā un arvien pieaugušā tūrisma ietekmi uz publiskās ārtelpas un pilsētvides kvalitāti;
• Lauka pētījumiem sekoja diskusija, kurā Projekta partneri apkopoja gūto pieredzi un veikto vietu analīzi;
• Semināra dalībnieki prezentēja projekta pilotvietu izvēlei, vietējās atbalsta grupas darbam un vietējā rīcības plāna izstrādei pielietotās darba metodes, kā arī dalījās pieredzē un analizēja, kādas grūtības un iespējas un zināšanas šīs darba metodes ir sniegušas;
• Pilsētu pārstāvji prezentēja vietējā Rīcības plāna pirmos risinājumus un diskusiju rezultātā dalījās pieredzē, kādi ir turpmākie izaicinājumi un iespējamie risinājumi;
• Dalībnieki prezentēja publiskās ārtelpas atdzīvināšanas pasākumu norises gaitu Projekta pilsētās – līdzšinējos novērojumus, veiktos/plānotos publiskos pasākumus (eksperimentus publiskajās ārtelpās) un būtiskākos secinājumus, kas gūti tos īstenojot;
• Seminārs tika noslēgts ar diskusiju par Projekta ieviešanas turpmāko aktivitāšu plānu.

Radošās darbnīcas rezultāti un Rīgas ieguvums:

Dalība pieredzes apmaiņas seminārā Malagā sniedza iespēju Projekta partneriem izprast pilsētām kopīgos un atšķirīgos risināmos jautājumus publiskajā ārtelpā un tās atjaunošanā, kā arī diskusiju ceļā nonākt pie secinājuma, ka, lai gan katrā pilsētā ir atšķirīgs pilsētvides konteksts un specifiskie apstākļi, tomēr liela daļa no pilsētas publiskās ārtelpas izaicinājumiem nav unikāli un ir kopēji visām Projekta partnerpilsētām. Galvenie kopīgie izaicinājumi kvalitatīvas publiskās ārtelpas atjaunošanā Projekta ietvaros ir esošā automašīnu dominance publiskajā ārtelpā, esošā zemā pilsētvides dizaina kvalitāte un bezpajumtnieku un sociāli izstumto cilvēku dominance atsevišķās publiskajās ārtelpās, tādejādi izstumjot citas sabiedrības grupas.

Diskutējot par automašīnu klātbūtni publiskajā ārtelpā, semināra dalībnieki secināja, ka automašīnu dominance publiskajā ārtelpā izpaužas, gan braucot lielā ātrumā un apdraudot gājējus, gan aizņemot plašas teritorijas stāvvietu vajadzībām, rezultātā atņemot publisko ārtelpu publiskai lietošanai – respektīvi, atņemot publisko ārtelpu cilvēkiem. Malagas piemērā autostāvvietas USER izpētes teritorijā ir bez maksas un tās galvenokārt izmanto nevis šīs teritorijas iedzīvotāji, bet iebraucēji no citām pilsētas apkaimēm un piepilsētas, kas apmeklē pilsētas centru. Šādā veidā tiek dota priekšroka automašīnām nevis cilvēkiem, tādēļ USER ietvaros būtisks izaicinājums visām apakšgrupas pilsētām ir pilsētas pārvaldības procesu pilnveidošana un cilvēku (nevis automašīnu) izvirzīšana par prioritāti publiskajā ārtelpā, vienlaicīgi izglītojot sabiedrību, ka automašīna pilsētas centrā nav nepieciešamība, jo daudz ērtāk un patīkamāk var pārvietoties ar videi draudzīgajiem pārvietošanās veidiem kā kājāmiešana un velobraukšana.

Publiskās ārtelpas dizaina kvalitāte ir jāuzlabo visās apakšgrupas pilsētās, jo esošais pilsētvides labiekārtojums ir nepietiekams, neatbilstošs publiskās ārtelpas lietotāju prasībām un nolietojies. Zema pilsētvides kvalitāte nepiesista apkārtējo iedzīvotāju un garāmgājēju interesi izmantot publisko ārtelpu, tādēļ tā tiek pamesta, uz ko norāda arī bezpajumtnieku un sociāli izstumto cilvēku koncentrēšanās daļā Projekta pilotvietu. Šīm sabiedrības grupām ir tendence aizņemt pamestās publiskās ārtelpas, kurās tiem ir iespēja justies brīvi, netraucēti, tādejādi uztverot šo publisko telpu par savu privāto telpu. Savukārt, šāda bezpajumtnieku un sociāli izstumto personu publiskās ārtelpas pārņemšana atgrūž citus sabiedrības slāņus, piemēram, vecāki ar bērniem neizvēlas doties spēlēties šādā publiskajā ārtelpā, bet kājāmgājēji labprāt izvēlas citu maršrutu, kurā nejūtas apdraudēti.

Pieredzes apmaiņas seminārā Malagā izdiskutētie kopīgie publiskās ārtelpas izaicinājumi ir jārisina katrai pilsētai savās USER pilotteritorijās, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem iespēju pavadīt laiku kvalitatīvā publiskajā ārtelpā, kas ir piemērota iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām.