Rīgas pilsētas senākais zināmais karogs ir kuģu karogs. Agrajos viduslaikos pilsētu un tās kuģu karogi lielākoties bija identiski. Ap 1270. gadu izdotās Rīgas tiesības (sadaļā par kuģu tiesībām) noteica, ka Rīgas kuģu karogs ir ar baltu krustu. Karoga pamatkrāsa un arī krusta forma tiesībās nebija aprakstītas. 14. gs. sākumā pārstrādātajos Rīgas statūtos tika atzīmēts, ka karoga pamatkrāsa ir melna. Iespējams, ka ap 1270. gadu Rīgas pārstrādātajos statūtos minētais kuģu karogs ir tas pats, par kuru jau 1232. gadā kādā dokumentā rakstīja Rīgas bīskaps Nikolajs – svešzemju tirgotājiem jāpulcējas nevis zem sava, bet aiz Rīgas pilsētas karoga, t. i., „vexillum civitatis Rigensis”.
Gandrīz 300 gadus, no 13. gs. beigām līdz pat Livonijas ordeņa sakāvei 1561. gadā, Rīgas kuģu mastos plīvoja melni karogi ar baltu krustu. Krusta karogi bija izplatīti zemēs ap Baltijas jūru jau 10.–11. gs. un simbolizēja kristietības ideju pieņemšanu.
Livonijas ordeņa karogs bija melns krusts uz balta pamata. Rīgas kuģu karogā minētās krāsas ir apgrieztā secībā.
Karoga attēls nav atrasts nevienā tālaika ģeogrāfijas un mākslas atlantā. Rīgas Kuģniecības izstādei 1901. gadā tika izgatavota vēsturnieka K. Mettiga akceptētā karoga rekonstrukcija, kurā krusta gali sniedzas līdz karoga malām. Viens taisnstūra formā, otrs – vimpeļa.
Rīgas kuģu un pilsētas karogs, ap 1270.–1561. g.
1922. gadā darinātais Rīgas Lielās ģildes karogs ar pirmā Rīgas kuģu karoga attēlu vimpeļa veidā. (RVKM)
Rīgas statūtos neapstiprināts Rīgas tirdzniecības kuģu karogs apmēram 300 gadus simbolizēja pilsētas kuģus, bija labi pazīstams Eiropā, un tā attēls ir publicēts retos ģeogrāfijas un mākslas atlantos (Kristofera Veigela {miris 1725.g.} gravīrā ar grafiskiem heraldikas krāsu apzīmējumiem pēc seniem avotiem; Dr. Johann David Köhlers historischer Kunst und Wappen-Atlas…Nürnberg, 1789. g.; Traugott Bromme. Illustrirter Hand-Atlas der Geographie und Statistik …, Stuttgart, 1862.). T. Brommes atlantā zīmētājs Rīgas karoga krāsainajā attēlā ir pieļāvis interpretāciju par to, kam ir jāatrodas pilsētas vārtos. Lauvas galvas vietā ir attēlots nenosakāms dzīvnieks. Tomēr T. Bromme bija apkopojis vēl 1862. gadā lietotus karogus. Karogs radies Rīgas brīvpilsētas laikā, no 1561. līdz 1581. gadam, vai pēc 1581. gada, kad Rīga nonāca Polijas politiskajā pakļautībā. Var apgalvot, ka karogs kalpoja kā Rīgas ostas loču simbols, to apliecina fakts, kāpēc tieši šī karoga zīmējums tika attēlots minētajos karogu atlantos.
Rīgas tirdzniecības karogs, 16. gs. 60. gadi – 19. gs. 60. gadi;
balts ar sarkanu Rīgas pilsētas ģerboņa attēlu vidū.
Rīgas pilsētas statūtos neminētais karogs, kurā ir apvienots Zviedrijas tirdzniecības karogs ar Rīgas pilsētas mazo ģerboni, ir lietots praksē no tā laika, kad Rīga nonāca Zviedrijas politiskajā varā un vēl 18.–19. gs. vienlaicīgi ar otru tirdzniecības kuģu karogu – balts ar Rīgas ģerboni centrā. Karoga zīmējums, melnbalts ar grafiskiem heraldikas krāsu apzīmējumiem, ir attēlots J. A. Rudolphi „Heraldica curiosa”, izdots 1718. gadā Nirnbergā (att.). Karogs krāsās iespiests Minhenē 1863. gadā F. Petersena izdevumā.
Rīgas tirdzniecības karogs, 1621. g. – 19. gs. 60. gadi;
pamatā zviedru tirdzniecības karogs ar mazo Rīgas ģerboni sarkanā vairogā centrā.
1673. gadā izdotie Rīgas pilsētas statūti otro reizi noteica jaunu Rīgas kuģu karogu – „Ein Rigisch Schiff soll in seinem Flaggen führen blau und weiss” (Rīgas kuģa karogam jābūt – zils un balts). Šajā redakcijā atkārtoti apstiprināts arī vēlāk – 1700., 1798. un 1868. gadā. Pēc ģerboņu un karogu mācības zilā krāsa karogā tika pārņemta no pilsētas ģerboņa vairoga krāsas. Atšķirībā no iepriekš minētajiem karogiem šis krāsu salikums turpmāk kļuva arī par pilsētas krāsām. Rātes kancelejas arhīvā, kā arī pilsētas muzejā glabājas dokumenti ar Rīgas ģerboņzīmogiem uz zili baltām auklām un lentēm. Kad 1676. gada 7. septembrī Rīga sagaidīja jauno ģenerālgubernatoru Gustavu Hornu, rātes muzikantiem par atšķirības zīmi kalpoja zili balti karodziņi. Arī 1723. gadā, organizējot Krievijas cara Pētera I sagaidīšanu Rīgā, pilsētas dekorēšanā tika izmantota zilā un baltā krāsa ar argumentu, ka tās ir Rīgas pilsētas krāsas. Tika iegādātas jaunas bungas, par kuru krāsu rāte noteica, ka tām ir jābūt zili baltām un bez kādiem ģerboņiem uz tām.
Neatkarīgās Latvijas valsts laikā 1920. gados Rīgas pilsēta atgriezās pie vēsturiskajām Rīgas karoga krāsām – zils un balts, kādas tai bija 17. gadsimtā, jo tieši tas laiks pilsētas dzīvē atnesa jūtamu ekonomisko un kultūras uzplaukumu. Lai noskaidrotu „īstās” Rīgas karoga krāsas, Rīgas pilsētas valde 1926. gadā veica saraksti ar vēstures arhīvu, un 1926. gada 20. decembra protokols apliecina, ka tāds krāsu paraugs valdei tika nodots un 1927. gada 3. janvārī pielikts pie dokumenta. Tomēr tikai 1935. gada aprīlī Iekšlietu ministrija apstiprināja jauno Rīgas pilsētas karogu ar krāsām – gaiši zils un balts (1:1), ar garuma un platuma samēriem 2:1. Ar šo iekšlietu ministra rīkojumu tika apstiprināts arī Rīgas pilsētas galvas standarts – Rīgas pilsētas zili balts karogs ar Rīgas pilsētas ģerboni centrā.
Rīgas kuģu un pilsētas karogs, 1673. g. – 19. gs. vidus, 1920.–1937. g.;
divkrāsu – augšā zils, apakšā balts, horizontāli.
Francijas revolūcijas ietekmē 19. gadsimtā Eiropā strauji auga trīs krāsu karogu nozīme, un Rīgas pilsētas karoga divas krāsas (zils, balts) papildināja ar trešo – sarkanu – pa vidu zilai un baltai. Nav ziņu par karoga apstiprināšanu, bet līdz 1917. gadam daudzas pilsētas organizācijas to lietoja praksē . Pēc ģerboņu un karogu mācības sarkanā krāsa karogā tika pārņemta no pilsētas ģerboņa (sarkans mūris). Attēlā: karogs (1901. g.) no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. No 1823. gada trīskrāsu (zils, sarkans, balts) karogu lietoja Rīgas studentu korporācija „Fraternitas Rigensis”. Karoga krāsas redzamas mākslinieka J. G. Zīgmunda gleznā „Rīgas vaļņu nojaukšanas sākuma svinības 1857. gada 15. novembrī” daudzu Rīgas organizāciju nozīmēs trīskrāsu lentes sējumā.
Rīgas pilsētas karogs, 19. gs. 30. gadi – 20. gs. sāk.;
trikolors, krāsas horizontāli – zils, sarkans, balts. (RVKM)
1935. gadā apstiprināto Rīgas pilsētas zili balto karogu 1937. gada 4. maijā papildināja ar pilsētas ģerboņa attēlu. Likumā par Rīgas pilsētas karogu noteikts: tas ir dalīts divās vienāda platuma daļās, augšā gaiši zils, bet apakšā – balts; karoga centrā ir Rīgas pilsētas ģerbonis; karoga garuma un platuma samērs ir 2:1. Instrukciju par pilsētas karoga lietošanu Rīgas valde pieņēma 1937. gada 22. oktobra sēdē, saskaņā ar kuras 4. pantu visos gadījumos, kad izliekams valsts karogs, izliekams arī Rīgas pilsētas karogs.
Rīgas pilsētas karogs, apstiprināts 1937. gada 4. maijā un lietots līdz 1940. gada 17. jūnijam, atjaunots 1990. gada 20. aprīlī. (RVKM)
Padomju laikā (17.06.1940. –21.08.1991.) zili baltais Rīgas pilsētas karogs netika lietots.Pilsētas karogs kļuva aktuāls 1970. gadā, kad Rīgai ar PSRS AP Prezidija dekrētu tika piešķirts Ļeņina ordenis. Steidzamības kārtā tika izgatavots karogs sarkanā krāsā ar uzrakstu “RĪGA” latviešu un krievu valodā, tam 1970. gada 26. novembrī piesprauda ordeni.
Rīgas pilsētas karogs 1970. gadā. (RVKM)
1988. gadā līdz ar sabiedrības politiskās atmodas sākumu Rīgā sākās plaša sabiedrības diskusija par pilsētas vēsturiskā karoga atjaunošanu. Akadēmiķis J. Stradiņš laikrakstā „Rīgas Balss” 18. jūlijā publicētajā rakstā „Rīgas vēsturiskais karogs” izteica priekšlikumu atgriezties pie zili baltā pilsētas karoga, jo tas varētu kļūt par rīdzinieku simbolu cīņā par normālu pilsētas ekonomikas un ekoloģijas attīstību.
Tomēr Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 7. sesijai 1988. gada 25. oktobrī un pilsētas izpildkomitejai priekšsēdētāja A. Rubika spēcīgā ietekmē jau 5. augustā izdevās apstiprināt Rīgas pilsētas karogu, kurā tika veiktas būtiskas izmaiņas pilsētas ģerbonī. Krusta un kroņa vietā tika ielikta piecstaru zvaigzne sarkanā krāsā, un mainīta atslēgu krāsa – no melnas uz zeltu. Atšķirībā no vēsturiskā karoga tika mainīta arī karoga krāsa – no gaiši zilas uz ļoti gaiši zilu. Nolikumā aprakstīta karoga krāsu nozīme – tās simbolizējot pilsētu pie jūras un rīdzinieku cēlsirdību.
Rīgas pilsētas karogam pirmoreiz pilsētas vēsturē tika apstiprināts arī kāta uzgalis – sakrustotas atslēgas ar zvaigzni.
1988. gada 9. novembrī karogs (attēlā) tika uzvilkts Rīgas pils Trīszvaigžņu tornī.
Juridiski karogs bija spēkā līdz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1. sesijas lēmumam 1990. gada 20. aprīlī, kad tika atjaunots Latvijas Ministru kabineta 1937. gada 4. maijā apstiprinātais pilsētas karogs.
Rīgas pilsētas karogs, apstiprināts ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu 1988. gada 25. oktobrī un ar izpildkomitejas lēmumu jau 5. augustā. (RVKM)
Šodienas Rīgas pilsētas karogs
(Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 181 Rīgā, 03.07.2012.)
Rīgas pilsētas karogs – dalīts vienāda platuma daļās: augšā – zils, apakšā – balts. Karoga krāsu attiecības ir 1:1. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Rīgas pilsētas karoga krāsas pēc starptautiskās Pantone krāsu skalas ir zila Pantone 285C un balta WhiteC. Karoga vidū abās pusēs novietots Rīgas pilsētas ģerbonis ar vairoga turētājiem heraldiskās krāsās. Ģerbonis ir 2/5 no karoga platuma.
Rīgas domes priekšsēdētāja standarts – balta auduma pamatne ar 2 cm platām zilām apmalēm (pēc starptautiskās Pantone krāsu skalas zila Pantone 285C un balta WhiteC). Baltā laukuma vidū abās pusēs novietots Rīgas pilsētas ģerbonis ar vairoga turētājiem heraldiskās krāsās. Ģerbonis ir 2/5 no kopējā standarta augstuma. Standarta izmēri 15 x 30 cm.
Rīgas pilsētas karoga vimpelis ir trapecveida auduma lente, kas atbilst Rīgas pilsētas karoga krāsām un krāsu proporcijām.
