Viduslaikos apdzīvotas vietas veidošanās par pilsētu bija cieši saistīta ar heraldisko simboliku, kas kļuva par pilsētas atpazīšanas un pašapliecināšanās zīmi.
Rīga ir viena no tām Eiropas pilsētām, kuras ģerbonis laika gaitā veidojies no pilsētas zīmoga. Pilsētas zīmoga heraldiskie simboli – robots ķieģeļu mūris ar diviem torņiem, jumtu starp tiem un divas atslēgas – kļuva par pilsētas ģerboņa pamatelementiem un ir saglabājušies no 13. gadsimta zīmoga. Mūris ar torņiem ir tradicionāls viduslaiku pilsētas un pilsētas patstāvības simbols, atslēgas ir Svētā Pētera, pilsētas aizgādņa un pāvesta aizsardzības simbols. Zīmoga galvenie heraldiskie simboli – ķieģeļu mūris ar diviem torņiem, vārtiem un divām atslēgām – saglabājas pilsētas ģerbonī. Izmaiņas pilsētas ģerbonī ievieš politiskās virsvaras, ar atsevišķiem simboliem norādot uz savu kundzību pilsētā.
Viens no vecākajiem Rīgas zīmoga nospiedumiem ar heraldisko simboliku atrodams pie līguma, kas 1226. gadā ar pāvesta Honorija III legāta Modēnas bīskapa Vilhelma starpniecību noslēgts starp Rīgas rāti un Zobenbrāļu ordeni. Pie līguma klātesošajā zīmoga nospiedumā redzams robots mūris ar diviem torņiem. Starp torņiem ir divas atslēgas ar krusta spieķi vidū, kas norāda uz bīskapa virsvaru pilsētā. Apkārt leģenda: +SIGILLVM BVRGENCIV I RIGA MANENCIV (Rīgas namnieku zīmogs).
| Attēls no izdevuma “Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos”. Rīga, 2000 | Rīgas pilsētas senākā zīmoga nospiedums ar heraldisko simboliku, 1226. g. |
(Orģināls Latvijas Valsts vēstures arhīvā turpmāks – LVVA)
14. gadsimta politiskās pārmaiņas (Livonijas ordeņa uzvara pār pilsētu un 1330. gadā parakstītais Rīgas padošanās līgums, pilsētai zvērot uzticību Livonijas ordenim) atspoguļojas zīmogā. Heraldiskie simboli saglabājās, bet mainījās to izvietojums. No pilsētas zīmoga pazuda bīskapa krusta spieķis, to nomainīja ordeņa krusts, kas norādīja uz Livonijas ordeņa virsvaru Rīgā.
1347. gadā Rīgas rāte izgatavo jaunu zīmogu. Zīmoga punktētajā laukā novietots savrups ķieģeļu mūris ar diviem torņiem. Vārtos ar paceltu režģi pretī attēlota lauvas galva. Virs vārtiem ir ķetnu krusts, zem tā divas sakrustotas atslēgas, kas norādīja uz arhibīskapa varas mazināšanos pilsētā. Apkārt leģenda: +SIGILLVM*CIVITATIS*RIGENSIS (Rīgas pilsētas zīmogs). Leģenda vēsta, ka zem paceltā vārtu režģa novietotā lauvas galva simbolizēja pilsētnieku drošsirdību savstarpējos ordeņa un arhibīskapa konfliktos, kā arī norādīja uz pilsētas un rīdzinieku pieaugošo patstāvību. Šo zīmogu uzskata par Rīgas ģerboņa attīstības sākumu.
(Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, turpmāk – RVKM)
14. gadsimtā Rīga sāka lietot zīmogu, kurā izmantoja lielā zīmoga heraldisko simboliku – divas sakrustotas atslēgas un ķetnu krustu virs tā. Apkārt leģenda: +*SECRETVM:CIVITATIS:RIGENSIS (Rīgas pilsētas mazais zīmogs).
Mazais pilsētas zīmogs ar heraldisko simboliku, 1516. g. (RVKM)
Mazais pilsētas zīmogs ar heraldisko simboliku, 1368.–1577. g.
(Toll R., Sachssendahl J. Siegel un Münzen der weltliche und geistlichen Gebietiger über Liv-, Est- und Curland bis zum Jahre 1561 nebst Siegeln einheimischer Geschlechter. (Est-, Livländische Brieflade. – Reval, 1887. (turpmāk – Toll, Sachssendahl)
Viens no pilsētas feodālā senjora varas apliecinājumiem bija tiesības kalt naudu. Šīs tiesības Rīga ieguva 1211. gadā bīskapa Alberta (1199–1229) laikā. Pirmo reizi Rīgas pilsētas heraldiskā simbolika, t. i., mazais ģerbonis (sakrustotas atslēgas un krusts virs tām), parādījās uz 1479.–1484. gadā Rīgas pilsētas un Domkapitula kopīgi kaltajiem šiliņiem.
1526. gadā uz Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) kaltajiem vērdiņiem pirmo reizi izmantots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis (Toll, Sachssendahl)
1282. gadā, Rīgas tirgotājiem noslēdzot vienošanos ar Lībeku un Visbiju, Rīga pievienojās Hanzas savienībai. Tirgotāju organizāciju telpās parādās Hanzas savienības pilsētu – Lībekas, Visbijas, Brēmenes, Minsteres – u. c. Rietumeiropas pilsētu ģerboņi. Laika gaitā Hanzas savienībai pievienojas arī citas Livonijas pilsētas – Cēsis, Valmiera, Limbaži, Straupe, Ventspils, Kuldīga, Koknese.
Kopš 16. gadsimta pirmās puses Lībekas Kuģinieku biedrības namā Rīgas sola atzveltnē saglabājies pirmo reizi redzamais Rīgas ģerbonis heraldiskajās krāsās – sudraba laukā divi torņi ar atvērtiem vārtiem, augšā sarkans ķetnu krusts, zem tā divas sakrustotas melnas atslēgas
(sola kopija RVKM)
Senākais zināmais Rīgas skats ir panorāma,ievietota 1550.gadā izdotajā Sebastiana Minstera grāmatā “Kosmogrāfija jeb visu zemju apraksts”. Ar šo darbu aizsākās tradīcija, kura ilgstoši saglabājās Rīgai veltītajos attēlos – uz attēla novieto Rīgas ģerboni. 1550.gada panorāmā redzams lielais un mazais pilsētas ģerbonis.
Rīgas panorāma ar pilsētas ģerboņiem, pirms 1547.g.
H.Hazentētera kokgriezums. (RVKM)
Lauvas bija vieni no iecienītākajiem vairogu turētājiem 16. gs. Eiropā. 16. gs. vidū tie papildina Rīgas pilsētas ģerboni.
16. gadsimta vidus akmens kalums ar Rīgas pilsētas ģerboni. 1959. gadā izgatavota kopija, novietota virs ieejas Jāņa sētā no Kalēju ielas puses. (RVKM)
Rīgas brīvpilsētas 1565. gada kaltās pusmārkas averss, reverss. Pirmā Rīgā kaltā monēta, uz kuras ir redzami ģerboņa turētāji.(RVKM)
17. gadsimtā Rīgai nonākot Zviedrijas pakļautībā, notiek izmaiņas pilsētas ģerbonī.
Par Rīgas pilsoņu varonību krievu cara Alekseja Mihailoviča karaspēka uzbrukuma laikā 1656. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI 1660. gadā piešķīra pilsētai īpašu karaļa privilēģiju – „Privilegium nobilitatis Rigensis”. Pilsēta iegūst ģerboņa grafisko un heraldiskajās krāsās veidoto zīmējumu. Mūris atradās zilā laukā, vārtos guļošais lauva ieguva kroni, un kā īpaša privilēģija – virs sakrustotajām atslēgām un krusta tika novietots Zviedrijas karaļa kronis. Sarkanais krusts – zelta.
„Privilegium nobilitatis senatus Rigensis”, 1660. g. (RVKM)
K.Mettig. Die Entwicklung des Wappens der Stadt Riga.
Rigascher Almanach für das Jahr 1905.
Kārļa XI 1660. gadā kaltais dālderis parāda Rīgas privilēģiju – roka no mākoņiem – dievišķā roka, virs krusta novieto Zviedrijas karaļa kroni.
Leģenda: .CIVITATIS.SVE.RIGENSIS.FDEM.COROVANAT (Zviedrijas pilsētu Rīgu par uzticību kronē). Arī vārtos guļošās lauvas galvu rotā kronis. (RVKM)
Ziemeļu kara rezultātā 1710. gadā Rīga tika pievienota Krievijas impērijai. Mainoties politiskajai virsvarai, pēc Rīgas rātes iniciatīvas tika veiktas izmaiņas pilsētas ģerbonī. Ģenerālgubernators A. Repņins ar zīmuli pārdalīja ērgļus („поддерживали гербь сзади и видны были только до половины груди”). Ērgļi kļuva par Rīgas ģerboņa sastāvdaļu un nevis ģerboņa vairoga turētājiem, Zviedrijas karaļa kroni nomainīja Krievijas impērijas kronis.
Rīgas namnieku gvardes karogs, 1723. g. Uz pamatnes novietotajam lielajam ģerbonim pie torņiem pievienots skaldīts Krievijas impērijas ģerbonis („двое прямо стоящихъ орловъ охватывающих гербъ”). (RVKM)
1788. gada Katrīnas II ukazs apstiprināja Rīgas pilsētas ģerboni.
„Gaiši zilā laukā akmens siena ar vārtu atveri un paceltu dzelzs režģi; vārtos pretī guļoša kronēta zelta lauvas galva; sienā divi torņi ar zelta vējrādītājiem, starp kuriem divas melnas sakrustotas atslēgas, virs tām zelta krusts un kronis; abās pusēs sienai redzams Krievijas valsts ģerbonis.”
(П.П. фон Винклеръ. Гербы городовъ, губернiй, областей и посадовъ Россiйской имперiи ввнесенные въ полное соьранiе закановъ съ 1649 ро 1900 годъ. С.Петербургъ. 1899.).
Litogrāfijas lapa ar Rīgas ģerboni, zīmējis arhitekts V. Štriks, 1900. g. (RVKM)
1918. gada 18. novembrī proklamētajā Latvijas Republikā īpaša uzmanība tika pievērsta jaunās valsts simbolikai.
1923. gadā izveidotā heraldiskā komiteja Fridriha Grosvalda (1850–1924) un vēlāk Marģera Skujenieka (1886–1941) vadībā strādāja arī pie Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanas. Pēc ilgstošām un smagām diskusijām pilsētas valde par pamatu ģerboņa atjaunošanai izvēlējās 1347. gada zīmogu un 1660. gada „Privilegium nobilitatis senatus Rigensis” publicēto ģerboņa attēlu.
1923. gadā Rīgas valde lietošanai apstiprināja mākslinieka Kārļa Brencēna (1879–1951) veidoto Rīgas ģerboni.
Rīgas Sv. Jāņa ģildes Kalēju amata karogs ar mākslinieka K.Brencēna veidoto ģērboni, 1933. g. (RVKM)
1925. gadā ar nelieliem labojumiem, kurus veica Valsts papīru spiestuves valdes priekšsēdētājs profesors Rihards Zariņš (1869–1939), Rīgas ģerboni apstiprināja Valsts prezidents – sudraba laukā sarkans akmeņu mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem, kuros atrodas zelta lauvas galva. Starp torņiem Andrejkrusta veidā saliktas divas dzelzs atslēgas; virs tām zelta krusts un kronis. Vairogu tur divas zelta lauvas.
Rīgas pilsētas ģerbonis, 1925. g. (Latvijas pašvaldības ģerboņi. – Rīga. 1939. g.)
Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) zīmētais Rīgas ģerbonis. Mākslinieka piedāvātais variants plašāku atzinību neguva.
(Latvijas Valsts vēstures arhīvs)
1960. gadu otrajā pusē padomju vara izdarīja savas korekcijas Rīgas ģerbonī. Ģerboņa pamatelementi – mūris ar torņiem, vārti ar pacelto režģi un sakrustotās atslēgas – tika saglabātas. Ģerbonis zaudēja vairoga turētājus – lauvas, atvērtajos vārtos lauvas galvas vietā tika novietots uzraksts: 1201. Virs sakrustotajām atslēgām tika novietots padomju varas simbols – zelta piecstaru zvaigzne. Izmainīto simboliku novietoja uz vairoga Latvijas PSR karoga krāsās. Ģerboni apstiprināja 1967. gadā.
Arhitekta Ivara Strautmaņa veidotais Rīgas ģerbonis, 1967. g. (RVKM)
No 1988. gada oktobra līdz 1990. gada aprīlim juridiski pastāv Rīgas ģerbonis ar piecstaru zvaigzni virs sakrustotajām atslēgām.
Ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1990. gada 20. aprīļa dekrētu tiek atjaunots 1925. gadā apstiprinātais Rīgas ģerbonis (mākslinieks Juris Ivanovs).
