Noslēgušās sanāksmes Rīgas apkaimēs par jauno teritorijas plānojumu

No 30.septembra līdz 3.decembrim Rīgas iedzīvotāji aktīvi iesaistījās pilsētas attīstības plānošanā, piedaloties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta organizētajās apkaimju sanāksmēs. To laikā rīdzinieki pauda vērtīgus ierosinājumus dzīves telpas uzlabošanai, ieskicēja savas apkaimes iespējamos nākotnes scenārijus, kā arī akcentēja problēmas, ar kurām sastopas ikdienā.

Šādas sanāksmes veicina sabiedrības izpratni par teritorijas plānojumu un tā nozīmi pilsētas attīstībā, kā arī nodrošina pilnvērtīgas galvaspilsētas iedzīvotāju iespējas piedalīties plānošanas procesā,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs. „No iegūtajiem rezultātiem varam redzēt, ar ko iedzīvotāji ir apmierināti, tāpat arī iezīmējušās lietas, kas vēl būtu jāuzlabo.”

Sanāksmju cikla laikā tika noskaidrots, ka rīdzinieki visvairāk ir apmierināti ar sabiedriskā transporta, ikdienas pakalpojumu un zaļo zonu pieejamību, norādot uz to sistemātisku ikdienas kopšanas nepieciešamību. Tāpat tika saņemti ierosinājumi un norādes par trūkumiem un problēmām pilsētvidē.

Imantas, Kleistu un Zolitūdes apkaimju iedzīvotājus apmierina sabiedriskā transporta un ikdienas pakalpojumu daudzveidība, zaļo zonu, mežu pieejamība un jūras tuvums. Iedzīvotāji norādīja uz apgaismojuma un auto novietņu trūkumu iekšpagalmos.

Dzirciema, Iļģuciema un Zasulauka apkaimju iedzīvotāji novērtēja zaļās teritorijas, parku tuvumu, klusumu un sabiedriskā transporta pieejamību un norādīja uz nepieciešamību likvidēt graustu ēkas un cīnīties ar nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām.

Mežciema un Juglas apkaimju iedzīvotājiem patīk modernizētie tramvaji, zaļās teritorijas un ezeru tuvums. Iedzīvotāji vēlētos, lai tiktu ieviesti papildus bērnu rotaļu laukumi un labiekārtots Juglas ezers un Strazdupīte, lai šīs teritorijas būtu pieejamākas iedzīvotājiem.

Jaunciema, Sužu, Bukultu, Berģu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji ir apmierināti ar zaļās teritorijas un ezeru tuvumu, kā arī ar sabiedriskā transporta nodrošinājumu, taču norādīja uz smago automašīnu un dzelzceļa radītajiem trokšņiem, ģimenes ārsta un pasta nodaļas trūkumu.

Skanstes un Pētersalas-Andrejsalas apkaimju iedzīvotājiem patīk apzaļumotās teritorijas un parki, centra tuvums un ērta sabiedriskā transporta satiksme, bet vēlētos, lai tiktu novērsta sliktā gaisa kvalitāte un dzelzceļa radītie trokšņi.

Buļļu, Daugavgrīvas, Bolderājas, Voleru un Spilves apkaimju iedzīvotāji lepojās ar dabas pieejamību, taču norādīja uz tūristu pieplūdumu vasaras sezonā, kas izraisa apkārtnes piemēslošanu. Iedzīvotāji novērtēja dažādu ikdienas pakalpojumu tuvumu un vēlējās rast risinājumu biežākai sabiedriskā transporta kursēšanai.

Bieriņu, Pleskodāles, Mūkupurva, Beberbeķu un Šampētera apkaimju iedzīvotāji pozitīvi vērtēja apkārtnes klusumu un mieru, kā arī apzaļumotās teritorijas un dabas tuvumu. Kā galvenos trūkumus iedzīvotāji minēja ielu tehnisko stāvokli, bērnu rotaļu laukumu trūkumu un lielos sastrēgumus centra virzienā.

Āgenskalna, Torņakalna, Ķīpsalas un Salas apkaimju iedzīvotāji norādīja uz graustu demontēšanas nepieciešamību, auto novietņu trūkumu, kā arī uz intensīvo pilsētas satiksmi, taču iedzīvotāji bija apmierināti ar sabiedriskā transporta un pilsētas centra tuvumu, sabiedrībai nozīmīgu objektu celtniecību un zaļo zonu pieejamību.

Mežaparka, Čiekurkalna un Teikas apkaimju iedzīvotāji īpaši lepojās ar Mežaparka atpūtas iespējām, kā arī bija apmierināti ar zaļo zonu pieejamību un sabiedriskā transporta nodrošinājumu, taču norādīja uz slikto apgaismojumu, satiksmes organizētību un aplūstošajām ielām.

Atgāzenes, Bišumuižas, Ziepniekkalna un Katlakalna apkaimju iedzīvotāji pozitīvi novērtē daudzstāvu dzīvojamo māju pagalmu apzaļumošanu un vēlas, lai apzaļumotu arvien vairāk iekšpagalmus, izveidojot papildus soliņus un bērnu rotaļu laukumus. Iedzīvotāji norādīja uz autosatiksmes uzlabošanas nepieciešamību, auto novietņu un izteikta apkaimes centra trūkumu.

Mangaļsalas, Vecdaugavas, Vecāķu un Trīsciema apkaimju iedzīvotājiem patīk skaistās dabas ainavas un jūras tuvums. Iedzīvotāji minēja, ka būtu nepieciešams veicināt tūrisma infrastruktūras attīstību, izbūvējot auto novietnes, veloceliņus, tualetes un atpūtas vietas, kā arī norādīja uz augsto zemes nodokli un ostas degradējošo ietekmi uz apkaimēm.

Vecmīlgrāvja, Mīlgrāvja, Kundziņsalas un Sarkandaugavas apkaimju iedzīvotāji lepojās ar kultūras pils „Ziemeļblāzma” restaurāciju un vairāku citu ēku renovāciju. Iedzīvotājus apmierināja dabas pieejamība un sabiedriskā transporta satiksme, norādot uz dzelzceļa pārbrauktuves noslodzi un lielajiem satiksmes traucējumiem. Ņemot vērā tuvumā esošās ostas ietekmi, iedzīvotāji augstā gaisa un trokšņu piesārņojuma dēļ ieteica uzstādīt brīvi pieejamas gaisa monitoringa stacijas. Tāpat Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji izrādīja pastiprinātu interesi par plānoto Tvaika ielas rekonstrukciju un izteica savu redzējumu tā attīstības scenārijos.

Dreiliņu, Pļavnieku un Šķirotavas apkaimju iedzīvotāji ieteica izveidot bērnu un jauniešu centrus un sporta laukumus, tai skaitā, uzlabojot jau esošos, kā arī vēlējās, lai tiktu ieviestas papildus auto novietnes un apstādījumi iekšpagalmos. Iedzīvotāji pauda apmierinātību ar sabiedriskā transporta satiksmi, multifunkcionālo vidi, kas ietver sevī skolu, bērnudārzu, veikalu un daudzu citu ikdienas pakalpojumu pieejamību. Vairāki iedzīvotāji aktīvi apsprieda Dreiliņu izgāztuves nākotnes attīstības iespējas.

Dārzciema un Purvciema apkaimju iedzīvotāji par īpaši pozitīvu lietu uzskatīja mežu un apzaļumojumus, kā arī klusumu un mieru apkārtnē. Iedzīvotāji ir apmierināti arī ar sabiedriskā transporta satiksmi, norādot uz auto radīto troksni, nekoptajiem iekšpagalmiem un nepieciešamību pēc atpūtas un kultūras centru izveides.

Dārziņu un Rumbulas iedzīvotāji apkaimēs novērtē zaļo zonu, Daugavas tuvumu, kā arī sabiedriskā transporta satiksmi, taču vēlētos attīstīt infrastruktūru, apgaismojot ielas un uzlabojot to stāvokli. Iedzīvotāji ir apmierināti ar klusumu un privātmāju rajoniem un vēlētos ieviest pilsētas ūdens un kanalizācijas sistēmu.

Maskavas forštates un Ķengaraga apkaimju iedzīvotājus apmierina sabiedriskā transporta pieejamība, vēsturiskās ēkas un labā infrastruktūra kopumā. Iedzīvotājiem īpaši patīk izbūvētā Daugavas Promenāde, taču vēlētos atbrīvoties no graustu ēkām un kriminogēnām personām.

Grīziņkalna un Brasas apkaimju iedzīvotājiem patīk sabiedriskā transporta satiksme, zaļās zonas un labā infrastruktūra kopumā, taču vēlētos izveidot papildus autostāvvietas, izskaust narkomāniju un prostitūciju Grīziņkalna apkaimē, kā arī labiekārtot parkus un citas zaļās zonas. Brasas iedzīvotājiem īpaši patīk Miera ielas kvartāla attīstība, tāpēc iedzīvotāji cer uz tā attīstību arī nākotnē.

Centra, Vecpilsētas un Avotu ielas apkaimju iedzīvotāji novērtē sabiedriskā transporta pieejamību un satiksmi norādot, ka labās infrastruktūras dēļ pa apkaimēm labprāt pārvietojas ar kājām. Apkaimēs ir pietiekams veikalu daudzums, bet iedzīvotāji labprāt vēlētos vairāk apzaļumotu teritoriju. Iedzīvotāju viedokļi dalījās par to vai apkaimēs nepieciešams samazināt vai palielināt transporta satiksmi un auto novietņu skaitu. Kā būtiskāko problēmu iedzīvotāji norāda esošās graustu ēkas, pamestās ēkas un nelabvēlīgu cilvēku klātbūtni, iesakot tukšās ēkas izmantot dažādām organizācijām.

Departamenta speciālisti secinājuši, ka rīdzinieki ir apmierināti ar plānoto pilsētas attīstību. Kopumā visu apkaimju iedzīvotāji pozitīvi novērtēja sabiedriskā transporta satiksmi, zaļo zonu un dabas tuvumu, kā arī ikdienas pakalpojumu pieejamību, bet apkārtējā vidē saskatīja tādas problēmas, kā auto novietņu trūkums iekšpagalmos, vajadzība pēc atpūtas vietām, pilsētas ūdens un kanalizācijas sistēmas izveides, kā arī vides sakopšanas (autoceļu, ietvju, apgaismojuma, soliņu, apstādījumu) nepieciešamība.

Lielākā daļa apkaimju sanāksmju apmeklētāju atzina, ka ir gatavi iesaistīties pilsētas attīstības plānošanā arī turpmāk, kā arī piedalīties dažādās vides sakopšanas talkās.

Apkaimju sanāksmju cikls ir viens no sabiedrības līdzdalības programmas pasākumiem, kura mērķis bija iepazīstināt rīdziniekus ar jaunā teritorijas plānojuma izstrādes procesu, sniegt iespēju līdzdarboties tā izstrādē, prezentēt socioloģiskās aptaujas rezultātus apkaimju griezumā, kā arī iepazīstināt ar galvaspilsētas stratēģijas līdz 2030.gadam projektu.