„Latvijas Avīze” maldina lasītājus par Rīgas pašvaldības iestāžu un amatpersonu darbu
Laikraksta „Latvijas Avīze” 9. maija numurā publicēts Ulda Graudiņa parakstīts raksts „Pa kluso sadala pašvaldības zemi”, kas balstīts uz kļūdainu informāciju un savā izklāstā aizskar pašvaldības iestāžu un amatpersonu cieņu un godu.
Rakstā apgalvots, ka pašvaldības zeme 3,4 ha platībā Berģos, kur bija iecerēts būvēt bērnudārzu, bez sabiedriskās apspriešanas tiekot nelikumīgi sadalīta privātpersonām savrupmāju apbūvei, kas rada „pamatotas aizdomas par korupciju” Rīgas domē. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai.
Zemes gabals Rīgā, Uguns ielā b/n (kadastra Nr. 0100 127 2076) nepieder un nekad nav piederējis Rīgas pašvaldībai. Vēsturiski tas ir bijis privātīpašums, un tā pašreizējais statuss ir: nepieteikušos īpašnieka zeme. Saskaņā ar likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pašvaldībai piekrīt tikai rīcības tiesības ar to – proti, zemes gabals var tikt iekļauts līdzvērtīgo zemju kompensācijas fondā un izmantots gadījumiem, kad kāds bijušais īpašnieks (vai tā mantinieks) nevar atjaunot savas īpašuma tiesības uz tam kādreiz piederējušo zemes gabalu.
Pilsētas attīstības plānā 2006.-2018. gadam šim zemes gabalam mainīts zonējums no dabas pamatnes uz savrupmāju apbūves, apstādījumu un dabas pamatnes, publiskās apbūves un Juglas ezera aizsargjoslas teritoriju. Izmaiņas teritorijas atļautajā izmantošanā tika veiktas atbilstoši jau iedibinātai apbūvei. Visi Rīgas teritorijas plānojuma materiāli bija publiski pieejami vairākas reizes rīkoto sabiedrisko apspriešanu laikā. Neviena sūdzība vai negatīva atsauksme par zonējuma izmaiņām netika saņemta. Arī Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums bija pozitīvs.
Savukārt Īpašuma departamenta Zemju pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta „Noteikumiem par zemes reformas īstenošanu pilsētās” organizē zemes ierīcības projekta izstrādi. Projektam jāparedz lielā zemes gabala sadale vairākos mazākos, kas atbilst kompensējamo zemes gabalu izmēriem. Laikrakstā eksponētā skice ir tikai viens no priekšlikumiem projekta izstrādei.
Vienīgais izņēmums pašvaldības rīcībai ar nepieteikušos īpašnieka zemi ir pieļaujams tad, ja pašvaldība var pierādīt, ka attiecīgais zemes gabals nepieciešams tās autonomo funkciju veikšanai un to saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” apstiprinājusi Finanšu ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Protams, iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmsskolas izglītības iestādēm ir pašvaldības funkcija, taču Pilsētas attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas gaitā nav saņemts neviens priekšlikums nedz no iedzīvotājiem, nedz no organizācijām par bērnudārza ierīkošanu Berģos.
2006. gada 4. janvārī Pilsētas attīstības plāns stājās spēkā, un Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas 2006. gada 5. oktobra lēmums atbalstīt bērnudārza būvniecību šajā zemes gabalā bija pretrunā ar Rīgas attīstības pamatlikumu. Tāpēc šis lēmums tālāku virzību neguva.
„Esmu nepatīkami pārsteigts par šodienas „Latvijas Avīzē” publicēto rakstu, kurā daudzi fakti ir sagrozīti”, komentējot šo publikāciju, atzīmēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis. „Šobrīd konsultējos ar juristiem par iespēju vērsties tiesā par mana goda un cieņas aizskaršanu, taču ceru, ka izveidojušos situāciju varēs atrisināt mierīgā ceļā, t.i., „Latvijas Avīzē” parādīsies precīza informācija un atvainošanās par nepatiesiem faktiem,” sacīja P.Strancis.
Informāciju sagatavojis V.Daugmalis
Tālrunis: 26116645
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
