Latviešu strēlnieku laukuma lietotāju interviju rezultāti
USER projekta ietvaros 2014.gada jūnijā tika veikta Latviešu strēlnieku laukuma tiešo lietotāju – Rīgas pilsētas iedzīvotāju un tūristu – viedokļu noskaidrošana par laukuma publiskās ārtelpas kvalitāti – esošo situāciju un vēlamajām pārmaiņām.
Raksturojot esošo situāciju, Latviešu strēlnieku laukuma tiešie lietotāji norāda, ka ir pienācis laiks būtiskām pārmaiņām, lai uzlabotu Latviešu strēlnieku laukuma vispārējo kvalitāti, piešķirtu tam jaunu dizainu, vienlaikus saglabājot laukuma vēsturisko identitāti un esošās vērtības.
Šobrīd tikai trešdaļa respondentu Latviešu strēlnieku laukumu izvēlas kā galamērķi – tie, galvenokārt, ir ārvalstu tūristi, kas apmeklē laukumu kā tūrisma objektu vai arī dodas uz laukumā izvietoto tūrisma autobusu pieturvietu. Laukums ir galamērķis arī biroju un veikalu darbiniekiem, kas strādā laukumam pieguļošajās ēkās vai arī pašā laukumā. Vēl daļa aptaujāto laukumu izmanto kā satikšanās jeb gaidīšanas vietu. Tomēr vairākumam aptaujāto laukums ir tikai tranzīta zona, kas jāšķērso, lai sasniegtu kādu citu galamērķi – sabiedrisko transportu, darbavietu, veikalus, citus apskates objektus Vecrīgā vai tamlīdzīgi. Iemesls, kādēļ daudziem laukums nav galamērķis, ir ierobežotais atpūtas iespēju piedāvājums tajā.
Respondenti ir ievērojuši, izmanto un ļoti atzinīgi novērtē Rīgas domes nesen izveidoto gājēju pāreju no Latviešu strēlnieku laukuma uz Akmens tiltu, kas būtiski uzlabo Pārdaugavas sasniedzamību kājāmgājējiem un velobraucējiem. Taču vienlaikus tie norāda, ka laukumā ir pārāk intensīva autosatiksme, tāpat autostāvvietās novietotie transporta līdzekļi traucē pārvietoties kājāmgājējiem un velobraucējiem.
Nenoliedzami, tādā vēsturiskā vietā kā Latviešu strēlnieku laukums, ir jābūt pieejamai kvalitatīvai informācijai par vietas vēsturi un tajā izvietotajiem objektiem, jo šeit pulcējas liels skaits vietējo un ārvalstu tūristu. Arī aptaujātie Latviešu strēlnieku laukuma tiešie lietotāji norāda, ka ir jābūt pieejamai informācijai dažādās valodās gan par laukuma vēsturi, gan tā centrālo elementu – Latviešu strēlnieku pieminekli.
Savukārt, ļoti pozitīvi no rīdzinieku puses ir novērtēta drošība laukumā – vairāk nekā trīs ceturtdaļas laukuma lietotāju apgalvo, ka laukumā jūtas droši. Tie, kas uzskata pretēji, norāda, ka galvenais apdraudējums laukumā ir intensīvā autosatiksme, kā arī neatbilstošas kvalitātes segums visā laukuma teritorijā.
Tādejādi absolūtais vairākums respondentu uzskata, ka Latviešu strēlnieku laukums tā pašreizējā kvalitātē nav piemērota vieta atpūtai vai cita veida brīvā laika pavadīšanai, jo tajā iztrūkst zaļo zonu, atpūtas zonu ar soliņiem, arī laukuma segums ir savu laiku nokalpojis. Respondenti norāda, ka esošais laukuma vizuālais veidols ir vecmodīgs, labiekārtojums nav atbilstošs mūsdienu prasībām. Šobrīd laukumā priekšroka dota automašīnām nevis cilvēkiem, nav pietiekami padomāts ne par rīdzinieku, ne arī tūristu vajadzībām.
Jautāti par laukuma vēlamajām pārmaiņām, aptaujāto vairākums norāda, ka Latviešu strēlnieku laukums būtu jāpilnveido atbilstoši tā vēsturiskajam kontekstam, piemēram, kā vienota dizaina laukums ar apstādījumiem un soliņiem. Daži aptaujātie ierosina, ka laukumā iederētos strūklaka un āra kafejnīcas, savukārt, citiem ir ideja, ka Latvijas Okupācijas muzeja kāpnes būtu jāpārveido par ērtiem soliņiem ar skatu uz Daugavu, lai atpūšoties varētu vērot Pārdaugavas siluetu – Akmens tiltu un Nacionālo bibliotēku. Taču šādas atpūtas zonas izveidošanai traucē gan autosatiksme, gan arī autostāvvietas Kaļķu ielā, tādēļ vairums intervēto uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt satiksmes organizāciju un likvidēt pastāvīgās autostāvvietas Kaļķu ielā, nākotnē paredzot tikai īslaicīgas apstāšanās iespēju tūristu autobusiem un vieglajam pasažieru transportam, lai laukums varētu pilnvērtīgi kalpot par rīdzinieku un mūsu pilsētas viesu satikšanās vietu.
Vairums rīdzinieku uzskata, ka Latviešu strēlnieku laukums tā vēsturiskā konteksta dēļ nav piemērots aktīvai atpūtai, toties pasākumu rīkošanai un svētku svinēšanai laukums varētu būt ļoti piemērota vieta. Aptaujātie uzskata par nepieciešamu veidot labāku laukuma sasaisti ar Daugavu un attīstīt Daugavas krastmalu, līdzīgi kā ir izbūvēta jaunā Spīķeru promenāde. Rīdzinieki priecātos par Daugavmalu ar mājīgām kafejnīcām un plašu promenādi ar gājēju zonu, tādēļ pēc aptaujāto domām būtu jāmeklē arī atbilstoši satiksmes risinājumi 11.Novembra krastmalā, lai ievērojami mazinātu autosatiksmes intensitāti un prioritāte tajā būtu gājēji un velosipēdisti.
Lielākā daļa rīdzinieku vēlas redzēt laukumu ar saglabātu tā vēsturisko identitāti (t.i., Latvijas Okupācijas muzejs, piemineklis latviešu strēlniekiem), kas apvienota ar jaunu, modernu un mūsdienīgu dizainu, tādejādi radot tiltu starp pagātni un nākotni. Tādēļ daudziem aptaujātajiem šķiet svarīgi piešķirt laukumam gaišākas krāsas, idejiski atbalstot Latvijas Okupācijas muzeja piebūves konceptu „Nākotnes nams” jeb gaišā nākotne. Tajā pat laikā šaubas respondentos raisa plānotā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide, bažījoties, ka memoriāla sarkanā siena un iecerētā pazemes daļa pārāk agresīvi iejauksies laukuma veidolā un pārlieku akcentēs pagātni, ne nākotni. Vairākums intervēto laukuma lietotāju norādīja, ka nākotnē Latviešu strēlnieku laukumam vajadzētu būt vietai ar identitāti, kas atspoguļo mūsu vēsturi, ir pievilcīgs tūrisma objekts un vienlaikus iemīļota – labiekārtota, zaļa, droša un pievilcīga atpūtas un satikšanās vieta ikvienam rīdziniekam.
