Ķīlē noslēgusies konference „Urbānā transformācija caur mākslu un kultūru”
No 4. līdz 6. jūlijam projekta „Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās – UrbCulturalPlanning”, partnerpilsetā Ķīlē, Vācijā, norisinājās konference par mākslas un kultūras nozīmi pilsētvides veidošanas procesos un mākslas perspektīvas izmantošanu pilsētu plānošanas stratēģijā un praksē.
Šajā konferencē piedalījās arī speciālisti no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, pārstāvji no organizācijas “Free Riga” un festivāla “Komēta”, kuri kopīgi realizē projektu – “Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās – UrbCulturalPlanning.”
Konference Ķīlē pulcēja urbānistus un pilsētplānotājus, māksliniekus, pētniekus, akadēmiķus, studentus, kopienu locekļus, politiķus un aktīvistus trīs dienu ilgajā pasākumā uz prezentācijām, paneļdiskusijām un darbnīcām. Konferenci atklāja Karina Vilamsa – Baltijas jūras valstu padomes pārstāve, kura uzsvēra identitātes nozīmi kultūras koncepta veidošanā, un Kauņas mākslinieku nama direktore un „UBC Cultural Cities” (Baltijas pilsētu savienības Kultūras pilsētu komisija) vadītāja Rūta Stepanovaite, kura norādīja uz kultūras nozīmi pilsētvidē un to, ka nav viegli pārliecināt lēmumpieņēmējus par kultūras un tās plānošanas lielo nozīmi. Prezentāciju sniedza arī Kaspars Vanags, laikmetīgās mākslas festivāla RIBOCA programmas direktors, stāstot par laikmetīgās kultūras aktivitātēm Rīgas pilsētvidē. Vanags diskusijā uzsvēra mākslinieku un kultūras infrastruktūras lomu, veidojot sabiedriskos procesos. Bet Andreas Krūgers no Berlīnes uzsvēra, ka māksliniekiem, runājot par pilsētas plānošanu, būtu jāsēž pie viena galda ar pilsētplānošanas ekspertiem no pašvaldību puses.
Rīgas pašvaldība konferencē tika pārstāvēta sesijā – “Iespējot apkaimes un radīt kopienas” sesijā, kur Guntars Ruskuls, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs, iepazīstināja ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietverto apkaimju kustību un www.apkaimes.lv platformu, norādot, ka: “Ir ļoti svarīgi kā tiek strādāts ar kopienām gan fiziski pilsētvidē, gan sociāli ar kopienām. Domājot par nākotni, mums ir jāmeklē atbildes uz tādiem jautājumiem kā – kāds ir minimālais pakalpojumu klāsts, kas ir nepieciešams apkaimē, un vai būtu jāvirzās uz pakalpojumu decentralizāciju?” Alija Turlaja, Rīgas apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja, kura kopā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem piedalījās konferencē, arī uzsvēra apkaimju koncepta ieviešanas nozīmi un atzinīgi novērtēja Rīgas kultūras galvaspilsētas aktivitātes 2014.gadā: “Tās sniedza Sarkandaugavas aktīvistiem tik ļoti vajadzīgo grūdienu, lai veidotu formālu apvienību. Tagad, Rīgas apkaimju alianses kontekstā, mēs aktīvi strādājam pie tā, lai pilsēta būtu lieliska vieta dzīvošanai, un to cenšamies darīt, mēģinot uzlabot vietējo pārvaldību.”
Konferences noslēdzošajā dienā fokuss tika vērsts uz kultūras nozīmi pilsētu politikā un politikas veidošanā. Profesors Dr. Franko Biankini (Franco Bianchini) pauda viedokli, ka kultūras aktīvisma izpausmes forma – augšupvērsta un uz sadarbību vērsta kultūras plānošana, kas balstīta vietējo kultūras resursu kartēšanā un analīzē – varētu būt atbilde pieaugošajam populismā sabiedrībā. Tāpat viņš norādīja, ka Eiropas līmeņa kultūras plānošanā iztrūkst jaunatnes aspekts, un kā tad veiksmīgi vajadzētu dot jauniešiem varu un lemtspēju par kultūras procesiem.
Tikmēr Tīna Sabi (Tina Saaby), bijusī Kopenhāgenas galvenā arhitekte, kultūras plānošanu ieintegrēja pilsētvides plānošanas kontekstā, prezentējot 12 stāstus par Kopenhāgenas attīstību, minot gan Kristiāniju, pilsētas hipiju rajonu ar aktīvi aktīvisma kultūru, gan deviņdesmitajos piedzīvoto krīzi pilsētā, kur valstij nācās iejaukties pilsētas attīstībā, atbalstot arī pilsētvides attīstības projektu programmas, kas tostarp paredzēja katrā pagalmā brīvpieejas dārzu, kas ir spēkā vēl šodien un ir veicinājis mājokļa kvalitātes celšanos. Kā svarīgus pilsētas kultūras attīstības principus Sabi minēja stratēģisko domāšanu, visaptverošu redzējumu, uzticību, procesu nodrošināšanu (nevis striktu vadību), cilvēka mērogu attīstībā, vietradi, fokusu uz dizainu un dialogu.
Konferencē kopumā notika deviņas plenārsesijas, deviņas darbnīcas, tajā skaitā divas, ko organizēja projekta “UrbCultural Planning” vietēji partneri – organizācijas “Free Riga” un festivāls “Komēta”. Konferences ietvaros noritēja arī sešas pilsētvides ekspedīcijas un izskatīti astoņi mākslas un kultūras virzīti sociālās inovācijas piemēri. Trīs dienas ilgā konference bija daļa no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās – UrbCulturalPlanning”. Šī projekta mērķis ir kopā ar 14 projekta partneriem no 8 valstīm veicināt kultūras plānošanu Baltijas jūras reģionā kā sociālās inovācijas metodi. Projekts tiks īstenots no 2019. gada janvāra līdz 2021. gada jūnijam.
Papildu informācijai par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta “UrbCultural Planning ”virzību un aktualitātēm iespējams sekot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā: https://www.rdpad.lv/portfolio/kulturas-planosana-ka-metode-socialajai-inovacijai-pilsetas-urbculturalplanning/ .
