Izvērtēta NVO pieredze sadarbībā ar Rīgas domi

Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” pagājušā nedēļā prezentēja pētījuma „NVO kapitāls Rīgā” rezultātus. Prezentācijas ietvaros bija iespējams iepazīties ar nevalstisko organizāciju pieredzi sadarbībā ar Rīgas domi un tās dažādām struktūrvienībām, kā arī ieteikumiem, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, lai tā būtu auglīga un veiksmīga.

Kopumā pētījums „NVO kapitāls Rīgā” parāda, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā ir izpratne un pieredze tās sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, lai iegūtu informāciju un kvalitatīvus pakalpojumus, ko biedrības un nodibinājumi sniedz. Tomēr līdzdalības līmenis, ko iedala četrās vienībās – informācija, konsultācijas, dialogs un partnerība, ir atšķirīgs gan departamentu līmenī, gan domes komiteju līmenī.

Prezentācijas laikā kā pozitīvie sadarbības piemēri tika minēti: Pilsētas attīstības departaments, Labklājības departaments un Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pētījumā secināts, ka sadarbībai starp Rīgas domi un nevalstiskajām organizācijām ir jābūt pastāvīgai un ar zināmu formalizācijas pakāpi, lai puses sadarbotos visos būtiskajos jautājumos, kas skar pašvaldības teritoriju, attīstību un iedzīvotāju labklājību. Sadarbība nedrīkst būt impulsīva, tai jābūt konsekventai – ar NVO darbību komitejās, komisijās, padomēs un darba grupās, ievērojot, ka organizācijām piemīt augsta kompetence noteiktā jomā, bet iespējams mazāk zināšanu juridiskajā tehnikā vai finanšu jautājumos, kas savukārt, ir pašvaldības speciālistu darbības lauks.

Pētījuma veicēji secina, ka Rīgas domei savā ikdienas darbā plaši un padziļināti jāpraktizē:

1. savlaicīga un mērķtiecīga (nodrošinoties, ka ziņas sasniedz mērķa grupu un plānotā lēmuma „zaudētājus”) informācijas sniegšana par gaidāmajām izmaiņām kādā no jomām;
2. izstrādāt un ieviest kopīgus minimālos konsultāciju standartus, kas attiecināmi uz visu Rīgas domes darbību. Standartiem jābūt publiski pieejamiem un tiem jāatspoguļo konsultāciju mērķis, laika termiņi, plānotie rezultāti un kontaktpersonu informācija;
3. resursu piešķiršana līdzdalības nodrošinājumam – telpas un aprīkojums diskusijām, apspriedēm iedzīvotājiem pieejamā laikā un vietā, kā arī aicinājums par gaidāmajām debatēm izplatāma informācijas avotos, ko izmanto gan plānotā lēmuma „ieguvēji” un „zaudētāji”;
4. sniegt notikušo diskusiju kopsavilkuma atspoguļojumu diskusiju dalībniekiem vai publicēt to iestādes interneta vietnē.

Datu iegūšanai izmantota biedrību un nodibinājumu aptauja. Tās ietvaros tika aptaujātas 84 Rīgas pilsētas teritorijā aktīvas nevalstiskās organizācijas, no kurām biedrības ir –83%, bet nodibinājumi –17%, kā arī tika intervēti pašvaldības darbinieki.

Pētījums veikts ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu „Sabiedrības integrācijas programmas” ietvaros.

Ar pētījumu „NVO kapitāls Rīgā” un ieteikumiem – „Ceļa karti” var iepazīties Pilsētas attīstības departamenta māja lapā www.rdpad.lv .

Pētījums NVO kapitāls Rīgā
Ceļa karte