Izsludināts atklāts konkurss Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei
11.februārī izsludināts konkurss Ziemeļu transporta koridora 1.posma– Brīvības ielas dubliera 9.1 kilometru garā paaugstinātas caurlaidības autoceļa būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādei.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistei Ziemeļu transporta koridora 1.posma (Brīvības ielas dublieris) īstenošanai 2013.gada 28.februārī Eiropas Komisijas TEN-T tīkla administrējošajai aģentūrā iesniedza projekta „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma tehniskā projekta izstrāde” iesniegumu, kuru 2013.gada decembrī Eiropas Komisija apstiprināja, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības līdzfinansējuma piešķiršanu 50% apmērā, kas ir 1,528 000 euro un tiks izmantots 1.posma tehniskā projekta izstrādei.
Kopējo tehniskā projekta izstrādei nepieciešamo finansējumu noteiks izsludinātā atklātā konkursa gaitā. Paredzēts, ka konkurss norisināsies līdz šā gada 7.aprīlim, bet tehniskais projekts konkursa uzvarētājiem būs jāizstrādā līdz 2015.gada beigām.
Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, kā arī vairākus daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi. Skiču projektu izstrādes procesā ir veiktas izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā, sagatavotas nepieciešamās tehniskās izpētes – trases izvietojums un tās savienojumu ar esošo pilsētas ielu tīklu novietojuma tehniskie risinājumi, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un nepieciešamās finanšu izpētes un sabiedrības iesaistes aktivitātes. Turklāt Brīvības ielas dubliera tehniskais risinājums spēj pilnvērtīgi funkcionēt un sniegt sociālus un ekonomisku labumus kā patstāvīgs projekts. Rīgas ziemeļu transporta koridora projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks paredz, ka Brīvības ielas dubliera būvniecība tiks pabeigta līdz 2018.gada 3. ceturksnim.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors plānots kā paaugstinātas caurlaidības autoceļš, kas šķērsos Rīgas pilsētas vēsturisko centru austrumu – rietumu virzienā, atslogojot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaujot Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu un palielinot Latvijas austrumu – rietumu transporta koridora konkurētspēju, samazinot sastrēgumus, pārorientējot tranzīta plūsmasun uzlabojot vides kvalitāti Rīgā. Plānotais kopējā projekta autoceļa garums ir 30 km.
Saskaņā ar 2010.gada nogalē apstiprināto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, Ziemeļu transporta koridors ir būtiskākais iztrūkstošais satiksmes infrastruktūras elements, kam ir svarīga loma mobilitātes uzlabošanā Rīgā un Pierīgā. Šādu apgalvojumu apstiprina arī Ziemeļu transporta koridora būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros veiktie aprēķini, kas apliecina, ka gadījumā, ja Ziemeļu transporta koridors netiek izbūvēts, tad 2031.gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būs par 34% augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12%.
Ziemeļu transporta koridora posmi
Ziemeļu transporta koridora projekts sadalīts 4 posmos un būvniecības ieceres īstenošanas koncepcija sākotnēji paredzēja visu četru projekta posmu īstenošanu viena publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros, taču tā tika mainīta atbilstoši projekta tehniskajai gatavībai, kā arī valsts un pašvaldības ekonomiskajai situācijai.
Ziemeļu transporta koridora 1.posms (Brīvības ielas dublieris) veido projektējamā transporta koridora austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). Posma garums ir ap 9,1 kilometru. 1.posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās. Pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometru garumā. Otrā daļa ir esošais (pārbūvējamais) Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometrus garumā.
Ziemeļu transporta koridora 2.posms sākas nedaudz uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas (Spilves gravas un Dzirciema ielas krustpunktā, kas ir arī 3.posma noslēguma punkts), tālāk šķērso Daugavu, Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles (Gustava Zemgala gatves) centrālās ass. 2. posms ir sarežģītākais un dārgākais jaunā transporta koridora posms – tas atradīsies vistuvāk pilsētas centram un skars lielu skaitu vērtīgu nekustamā īpašuma objektu. Vēl gan nav izlemts vai Daugavas šķērsojumam tiks izvēlēts iegremdētais tunelis vai augstais estakāžu tilts.
Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms sākas pie Daugavgrīvas ielas un beidzas plānotā ceļu mezglā pie Priedaines, kur paredzēts autoceļa Rīga – Ventspils un Ziemeļu koridora savienojums. Ziemeļu koridora 3. posma trase virzās pa Rīgas administratīvo teritoriju, savukārt 4. posms šķērso Babītes novada un Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju.
Šobrīd, saskaņā ar Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu ieviešanas konceptuālo īstenošanas modeli, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments turpina darbu, lai izstrādātu skiču projektu Daugavas Ziemeļu šķērsojuma iegremdētā tuneļa versijai, kā arī risina jautājumus par Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaisti Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādei.
