Zaļā koridora princips būvniecībā

Kas ir “zaļā koridora” princips? Kādēļ tas ir ieviests?

Pastāv uzskats, ka jebkuru labu ieceri var nogalināt, izdzenot to cauri birokrātijas dzirnakmeņiem. Tam piekrīt arī virkne uzņēmēju, pārmetot valsts un pašvaldību iestādēm normatīvo aktu pārāk skrupulozu piemērošanu, sīkumainību, neiedziļināšanos faktiskajos apstākļos un vilcināšanos ar lēmumu pieņemšanu. Mūsdienās, kad laiks tiešām ir nauda, dokumentu “iesprūšana” iestāžu administratīvajā aparātā perspektīvai idejai nereti var būt letāla. Īpaši izšķirīgi tas ir nozarēm, kuras valsts ekonomikai dod vislielāko pienesumu, piemēram, būvniecībai. Pasaules bankas projekta “Doing Business” reitingā Latvija būvniecības atļauju saņemšanā joprojām būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, saskaņā ar 2020.gada datiem ierindojoties vien 56. vietā pasaulē.

Lai stimulētu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu investīciju piesaisti galvaspilsētai, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (turpmāk – Departaments) kopš 2020. gada novembra ieviesta jauna kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Jaunā kārtība paredz būtiski atvieglot būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procesu un samazināt dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamo laiku. Zaļā koridora jaunā kārtība attiecas uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību, ka arī uz zemes ierīcību, kas nepieciešama minētajai būvniecībai, un citām ar minēto objektu saistītām iecerēm.

Kāda ir atšķirība starp “zaļo koridoru” un ierasto būvniecības dokumentācijas saskaņošanas kārtību Departamentā?

Līdz 2020. gada novembrim visa būvniecības dokumentācijas izskatīšana Departamentā tika veikta pa posmiem, katru no tiem noslēdzot ar iestādes izdotu administratīvo aktu – pozitīvu lēmumu, starplēmumu par termiņa pagarinājumu trūkumu novēršanai vai atteikumu. Ja kādā no būvniecības dokumentācijas izskatīšanas posmiem tika konstatēti trūkumi, iesniedzējam par tiem tika paziņots administratīvajā aktā pēc dokumentācijas izvērtēšanas beigām. Saskaņā ar uzlaboto kārtību attīstītāji, kuri plāno jaunu 3. grupas ēku vai 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību, kopš 2020. gada novembra sākuma var pretendēt uz Zaļā koridora principa piemērošanu, iegūstot iespēju saņemt iestādes lēmumus, tajā skaitā būvatļauju, ievērojami īsākos termiņos. Lai to būtu iespējams izdarīt, Departaments pirms būvniecības ieceres minimālā sastāvā iesniegšanas piedāvā attīstītājiem iespēju elektroniski iesniegt būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), izskatot un sniedzot konceptuālu vērtējumu par plānoto būvniecību viena mēneša laikā. Iesniedzot būvprojektu minimālā sastāvā, Departaments garantē būvatļaujas izsniegšanu 14 dienu laikā, kā arī iespēju iepazīties ar būvatļaujas nosacījumiem pirms tās izdošanas. Tāpat attīstītājiem dota iespēja iesniegt departamentā izvērtēšanai jau gatavās izstrādātās būvprojekta daļas (pirmsprojekta stadija) pirms citu institūciju (inženierkomunikāciju turētāju) skaņojumu saņemšanas, tādā veidā nodrošinot iespēju novērst būvprojekta trūkumus līdz būvprojekta pilnīgai pabeigšanai un iesniegšanai Departamentā uz projektēšanas nosacījumu izpildi. Papildus Departaments Zaļā koridora ietvaros ir saīsinājis arī atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi veikšanas termiņu (3. grupas jaunbūvēm un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem jaunbūvēm būvprojekta izvērtēšana un atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi tiek veikta 10 dienu līdzšinējo 15 darbadienu laikā pie nosacījuma, ja attīstītājs izmantojis iespēju izstrādātos arhitektūras risinājumus iesniegt pirmsprojekta stadijā un novērsti konstatētie trūkumi) un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi veikšanas termiņu (līdzšinējo 5 darbdienu vietā atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi tiek veikta vienas darbdienas laikā, ja iesniegti visi nepieciešamie dokumenti). Izmantojot būvniecības Zaļā koridora principa priekšrocības, katram attīstītājam, kura projekts atbildīs minētā principa kritērijiem, no Departamenta puses tiks piešķirts projektu vadītājs procesa virzīšanai un savlaicīgas komunikācijas nodrošināšanai.

Arī nākamajā būvniecības procesa fāzē – būvdarbu veikšanā – Departaments nozīmē atbildīgo būvinspektoru, kurš ar attīstītāju izrunā plānoto būvdarbu grafiku, sagatavo būvobjekta pārbaužu plānu, kā arī  būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā procesam nepieciešamo Departamentā iesniedzamās izpilddokumentācijas sarakstu, kā rezultātā būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā procesa izpilddokumentācija Departamentā tiek izskatīta piecu darbdienu laikā.

Nereti projektu attīstība ir saistīta ar nepieciešamību veikt zemes ierīcību. Arī šajā gadījumā Departaments ir samazinājis dokumentu izskatīšanas termiņus uz pusi šādiem iesniegumu veidiem: iesniegums blakus esošu zemes vienību apvienošanai, neizstrādājot zemes ierīcības projektu; iesniegums par nosacījumu izsniegšanu un zemes ierīcības projekta izstrādes nepieciešamību; iesnieguma zemes ierīcības projekta apstiprināšanai un adreses piešķiršanai jaunizveidotajām zemes vienībām.

Ņemot vērā, ka būvniecība ir komplicēts process un iesaistītas ir vairākas valsts un pašvaldības iestādes, Departaments pakāpeniski zaļā koridora komunikācijā iesaista arī citas  institūcijas – šobrīd sadarbība uzsākta ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi, Valsts vides dienestu, Valsts zemes dienestu, Rīgas ūdeni, Rīgas siltumu, Rīgas satiksmi.

Būvniecības ieceres standarta izskatīšanas kārtība:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, ko Būvvalde izskata 30 dienu laikā;
2) pieņemot, ka būvniecības dokumentācija ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
3) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
4) attīstītājs veic projektēšanu un saņem inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumus;
5) kad pabeigta projektēšana un saņemti visi inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumi, attīstītājs izstrādāto būvprojektu iesniedz Būvvaldē, ko iestāde izskata 21 dienas laikā;
6) pieņemot, ka būvprojekts ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
7) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar izstrādātu būvprojektu, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
8) saņemot iesniegumu ar lūgumu veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, Būvvalde iesniegumu izskata 5 darbdienu laikā.

Būvniecības ieceres izskatīšana zaļā koridora ietvaros:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), kas tiek izvērtēts un izskatīts Būvvaldes padomē. No meta iesniegšanas brīža attīstītājs 30 dienu laikā saņem konceptuālu lēmumu par būvniecības ieceri un tās trūkumiem, ja tādi ir;
2) attīstītājs veic nepieciešamos labojumus, ja tādi nepieciešami, un iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 14 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju;
3) attīstītājs veic projektēšanu un, paralēli skaņojot ieceri ar inženierkomunikāciju turētājiem, iesniedz Būvvaldē izstrādātos arhitektūras risinājumus. Būvvalde izvērtē un norāda uz nepieciešamajiem labojumiem, ja tādi nepieciešami;
4) attīstītājs iesniedz Būvvaldē pilnu būvprojektu ar novērstiem trūkumiem, ja tādi iepriekš konstatēti, Būvvalde 10 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
5) saņemot iesniegumus ar lūgumu veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, Būvvalde iesniegumu izskata 1 darbdienas laikā.

Būvniecības ieceres standarta izskatīšanas kārtība:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, ko Būvvalde izskata 30 dienu laikā;
2) pieņemot, ka būvniecības dokumentācija ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
3) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
4) attīstītājs veic projektēšanu un saņem inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumus;
5) kad pabeigta projektēšana un saņemti visi inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumi, attīstītājs izstrādāto būvprojektu iesniedz Būvvaldē, ko iestāde izskata 21 dienas laikā;
6) pieņemot, ka būvprojekts ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
7) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar izstrādātu būvprojektu, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
8) saņemot iesniegumu ar lūgumu veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, Būvvalde iesniegumu izskata 5 darbdienu laikā.

Būvniecības ieceres izskatīšana zaļā koridora ietvaros:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), kas tiek izvērtēts un izskatīts Būvvaldes padomē. No meta iesniegšanas brīža attīstītājs 30 dienu laikā saņem konceptuālu lēmumu par būvniecības ieceri un tās trūkumiem, ja tādi ir;
2) attīstītājs veic nepieciešamos labojumus, ja tādi nepieciešami, un iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 14 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju;
3) attīstītājs veic projektēšanu un, paralēli skaņojot ieceri ar inženierkomunikāciju turētājiem, iesniedz Būvvaldē izstrādātos arhitektūras risinājumus. Būvvalde izvērtē un norāda uz nepieciešamajiem labojumiem, ja tādi nepieciešami;
4) attīstītājs iesniedz Būvvaldē pilnu būvprojektu ar novērstiem trūkumiem, ja tādi iepriekš konstatēti, Būvvalde 10 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
5) saņemot iesniegumus ar lūgumu veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, Būvvalde iesniegumu izskata 1 darbdienas laikā.

Izmantojot “zaļā koridora” sniegtās iespējas, kāds būs mans reālais laika ietaupījums?

Iesniedzot Departamentā (Būvniecības informācijas sistēmā) nevainojami izstrādātu būvprojekta minimālā sastāvā dokumentāciju, būvatļauja pēc standarta kārtības tiks izsniegta ne vēlāk kā pēc 30 dienām. Mazliet īsākā termiņā, 15 darbadienu laikā, Departamentā veiks atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja iesniegts nevainojami izstrādāts pilnais būvprojekts. Diemžēl realitātē gandrīz katrā projektā nākas fiksēt lielākus vai mazākus trūkumus, tādējādi bieži vien atliekot gala lēmuma pieņemšanu. Lai objektīvi aprēķinātu, kāds ir reālais laika ietaupījums, izmantojot “zaļā koridora” sniegtās iespējas, aprēķini un salīdzinājums veikts, pieņemot, ka iesniedzējs gan būvprojektu minimālā sastāvā, gan pilno būvprojektu iesniedz ar nepilnībām, kuras novērš ar pirmo reizi 30 dienu laikā.

Laiks no būvprojekta iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai, izskatot ieceri pēc standarta kārtības: 
1) būvprojekta minimālā sastāvā izskatīšana – mēneša laikā; 
2) termiņš projektētājam trūkumu novēršanai – 30 dienas; 
3) labojumu izskatīšana – 7 dienas; 
4) pilnā būvprojekta izskatīšana – 15 darba dienas; 
5) termiņš projektētājam trūkumu novēršanai – 30 dienas; 
6) labojumu izskatīšana – 7 dienas. 
Kopējais būvniecības ieceres izskatīšanas un saskaņošanas laiks, neskaitot projektēšanas laiku – 119 dienas. 

Laiks no būvprojekta iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai, izskatot ieceri pēc Zaļā koridora kārtības: 
1) meta izskatīšana – 30 dienas; 
2) būvprojekta minimālā sastāvā izskatīšana – 14 dienas; 
3) pilnā būvprojekta izskatīšana, ja attīstītājs priekšlaicīgi iesniedz izstrādātos arhitektūras risinājumus – 10 dienas. 
Kopējais būvniecības ieceres izskatīšanas un saskaņošanas laiks, neskaitot projektēšanas laiku – 54 dienas. 

Laika ietaupījums, izmantojot zaļā koridora priekšrocības – 71 diena. 

Kuros gadījumos piemēro “zaļā koridora” principu? Vai tam var pretendēt jebkurš uzņēmējs?

Zaļā koridora sniegtās iespējas var izmantot tie uzņēmēji, kas plāno 3. grupas jaunu ēku vai 2. grupas jaunu daudzdzīvokļu ēku (virs 100 dzīvokļiem) būvniecību. 

Zaļā koridora principam kvalificējas tās būvniecības ieceres, kas paredz:

1) jaunu ēku, kurām ir vairāk nekā 5 virszemes stāvi un / vai vairāk nekā 1 apakšzemes stāvs, un daudzdzīvokļu ēku ar vairāk par 100 dzīvokļiem būvniecību;

2) jaunu publisku ēku, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvniecību;

3) jaunu rūpniecisko ražošanas ēku ar kopējo platību lielāku par 1000 m2 un / vai noliktavu lielāku par 2000 m2 vai ar ugunsslodzi virs 600 MJ/m2, būvniecību;

4) jaunu rezervuāru šķidru, gāzveida vai beramu vielu uzglabāšanai ar būvtilpumu virs 5000 m3 vai ūdens rezervuāru virs 1000 m3, būvniecību;

5) jaunu slēgtu transformatoru apakšstaciju ēku ar 110 kV un augstāku spriegumu, būvniecību;

6) jaunu katlumāju un elektroenerģijas apgādes ēku ar siltuma jaudu lielāku par 2MW, un / vai elektrisko jaudu lielāku par 2MW, būvniecību.