Iedzīvotājus informē par Aldara parka pārbūves darbiem
Lai informētu par Aldara parka 1. un 2. kārtas pārbūves darbiem, 4. augustā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti, projekta autori no pilnsabiedrības “RE-ARTA”, kā arī būvdarbu veicēju pārstāvji no pilnsabiedrības “Guliver Construction” tikās ar Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem.
Būvprojekta risinājumi paredz, ka parks tiks veidots kā mūsdienīgs apkaimes parks ar daudzveidīgām atpūtas iespējām dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, vienlaikus saglabājot vēsturisko romantisma gaisotni.
1. un 2. kārtā parka teritorijā tiks labiekārtota līdzšinējā basketbola laukuma zona, izveidojot tur veloparku. Tāpat tiks būvēta dārznieka māja, kas kalpos gan parka darbības nodrošināšanai nepieciešamo komunikāciju (elektrības, ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas u.c.) pārvaldīšanai, gan apstādījumu, zālāja u.tml. uzturēšanai un kopšanai. Tāpat ēkā tiks izvietotas un parka apmeklētāju ērtībām būs pieejamas tualetes. Tiks veikta darbu zonā esošo celiņu atjaunošana, kā arī teritorijas apzaļumošana un labiekārtošanas elementu (atkritumu urnu, sēdelementu) uzstādīšana. Šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2021. gada rudenim.
Šajā laikā būvdarbu zona tiks norobežota, un ieeja šajā parka daļā nebūs iespējama. Tāpēc tuvākajā laikā tiks sagatavots priekšlikums gājēju kustības izmaiņām, kā arī auto transporta kustības, apstāšanās un stāvēšanas izmaiņām būvdarbu laikā.
Savukārt parka 3. kārtas darbi nākotnē paredz atjaunot torni, izveidot amfiteātra zonu, strautu strūklaku, rotaļu lauku bērniem, kā arī skrejceliņu un tāllēkšanas zonu. 3. kārtas darbu īstenošana ir atkarīga no finansējuma piesaistes iespējām.
Aldara parka pārbūvi iepirkuma procedūras rezultātā uzticēts veikt pilnsabiedrībai “Guliver Construction”, būvuzraudzību veiks SIA “Jurēvičs un partneri”.
Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas veidots 19. gadsimta beigās kā alus darītavas īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara parks kļuva par publiski pieejamu teritoriju.
