Iedzīvotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji līdzdarbojas Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē
2014.gada 22. un 23.oktobrī Rīgas domē norisinājās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (Departaments) organizētie tematiskie semināri „Mājoklis” un „Darbs”. Šie semināri ir viens no sabiedrības līdzdalības pasākumiem jaunā Rīgas teritorijas plānojuma 2018. – 2030.gadam izstrādē. Semināros dalībniekiem tiek sniegta informācija par līdzšinējo darbu pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma, bet otrajā daļā notiek darbs grupās kopā ar Departamenta un citu Rīgas domes institūciju pārstāvjiem.
Seminārā „Mājoklis” tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā dzīvojamā apbūve aizsargjoslās un paaugstināta riska objektu drošības zonās, uzņēmējdarbība un pakalpojumi dzīvojamās teritorijās, piekļuve pie izglītības iestādēm dzīvojamās teritorijās, kā arī meliorācijas risinājumi dzīvojamās teritorijās. Seminārā kopumā piedalījās 68 dalībnieki, tika pārstāvēti gan iedzīvotāji, gan nevalstisko organizāciju un citu Rīgas domes institūciju pārstāvji.
Darba grupas strādāja ļoti radoši un dinamiski. Dalībnieku piedāvātie risinājumi bija konstruktīvi un argumentēti. Departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja vietniece Inese Sirmā atzīst: „Lai arī pašvaldībā strādā profesionāli plānotāji, viedokļu apmaiņa starp iesaistītajām pusēm ir ļoti noderīga. Semināru dalībnieki spēj norādīt uz dažādām niansēm ar ko saskaras ikdienā un sniedz patiešām vērtīgas atziņas, tomēr plānošana ir nebeidzams process un par šiem jautājumiem jāturpina diskutēt vēl un vēl”.
Darba grupa, kas meklēja risinājumus jautājumam „Dzīvojamā apbūve aizsargjoslās un paaugstināta riska objektu drošības zonās”, ieteica vairāk informēt iedzīvotājus par apgrūtinājumiem un riskiem, kas skar zemju īpašniekus. Darba grupa norādīja, ka ir nepieciešams precizēt aizsargjoslu karti un metodes ierobežojumu zonu noteikšanai. Dalībnieki uzsvēra, ka prioritārais virziens ir bīstamo uzņēmumu tehnoloģiju uzlabošana. Iedzīvotājiem ir jāatlīdzina tas, ka viņu īpašums atrodas aizsargjoslā un vai riska objektu drošības zonā, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides. Zaudējumus, kas rastos pašvaldībai, jāpiedzen no uzņēmumiem, kas tos rada. Šī grupa ieteica arī interesantu risinājumu – rīkot „Bīstamo objektu nakti”, kurā uzņēmumi atvērtu savas durvis iedzīvotājiem un skaidrotu savu darbību, tādējādi veicinot izpratni par to, kas notiek uzņēmumā.
Darba grupa, kas meklēja risinājumus jautājumam – piekļuve pie izglītības iestādēm dzīvojamās teritorijās, ieteica tādus risinājumus kā mobilitātes plāna izveide katrai skolai un pilsētai kopumā, sabiedriskā transporta un velo novietņu attīstība. Stāvvietas jāveido pēc iespējas tuvāk izglītības iestādēm, lai var droši aiziet ar kājām. Darba grupa norādīja arī tādus risinājumus kā jaunu izglītības iestāžu būvniecība, skolas autobusu un īslaicīgo stāvvietu ieviešana.
Darba grupa meliorācijas problēmu risināšanai ierosināja primāri vadīties no tā, cik cilvēku ir ietekmēti esošās apbūves situācijā. Pašvaldībai būtu jānodrošina infrastruktūra tur, kur ir esošās apdzīvotās teritorijas. Tur, kur ir iecere attīstīt neapbūvētas teritorijas inženierinfrastruktūra jānodrošina teritorijas attīstītājam/investoram.
Seminārā „Darbs” tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā pakalpojumu centru attīstība dzīvojamās apbūves teritorijās, funkcionālā zonējuma izmaiņām un degradētām teritorijām.
Dalībnieki, diskutējot par pakalpojumu centru attīstītu savrupmāju apbūves teritorijā, piedāvāja savu definīciju terminam – pakalpojumu centrs. Viņu izpratnē pakalpojumu centrs ir tas, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus un ir ekonomiski izdevīgs arī uzņēmējiem. Darba grupa uzskatīja, ka savrupmāju apbūves teritorijā ir pieļaujami tādi pakalpojumi kā doktorāts, veterinārija, sadzīves pakalpojumi, pārtikas preču tirdzniecība, saimniecības preču tirdzniecība, sporta, veselības vai SPA centrs un baseins, bet kategoriski nav pieļaujamas dzīvnieku patversmes. Kā galvenie kritēriji, pēc kuriem ir jānosaka, vai ir nepieciešams pakalpojumu centrs, darba grupa min – iedzīvotāju skaits, automobilizācijas līmenis, iepirkšanās un pakalpojumu centru pieejamība blakus teritorijās. Semināra dalībnieki uzsvēra mājošanas funkcijas prioritāti attiecībā pret citām izmantošanām. Norādīja arī to, ka līdzīgi nosacījumi ir jāattiecina gan uz savrupmāju apbūvi, gan daudzdzīvokļu apbūves teritorijām.
Tāpat semināra dalībnieki, strādājot grupās, norādīja, ka daudzi jautājumi ir risināmi individuāli, izvērtējot konkrēto situāciju. Tas apstiprina nepieciešamību daudzus attīstības jautājumus būs jārisina nākamajos plānošanas līmeņos, kas ir lokālplānojums vai detālplānojums.
Ar visām darba grupu prezentācijām un citiem semināra materiāliem drīzumā varēs iepazīties Departamenta mājaslapā.
Nākamais seminārs par tēmu „Vide” plānots 2014.gada 29.oktobrī, seminārs par tēmu „Transports” – 31.oktobrī.
Papildu informācija par jauno Rīgas teritorijas plānojumu
Esošais Rīgas teritorijas plānojums tika izstrādāts laika periodam no 2006.-2018.gadam, pašlaik uzsākts darbs pie Rīgas teritorijas plānojuma 2018.-2030. gadam. Tā mērķis ir radīt elastīgu teritorijas plānošanas dokumentu, kas sniedz nosacījumus pilsētas attīstībai, kas balstīti uz vēstures, kultūras, ainavu un sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu un dažādu sabiedrības grupu interešu saskaņošanu.
