Vietējais ģeodēziskais tīkls

Vietējā tīkla apzināšanas un izvērtēšanas mērķis ir novērtēt ģeodēzisko punktu stāvokli un atbilstību Noteikumu 4.punktā minētajām precizitātes prasībām, kā arī izvērtēt vietējā tīkla uzlabošanas iespējas un risinājumus. Vietējā tīkla punktu apsekošana tiek veikta ne retāk kā reizi četros gados.

2012.gadā tika pabeigts pirmais apsekošanas posms, kura ietvaros kopumā apsekoti 1264 ģeodēziskie punkti Rīgas teritorijās:

• Bolderāja (469)
• Mārupe (635)
• Vecrīga (160)

2013.gadā savukārt apsekoti 3448 ģeodēziskie punkti Rīgas teritorijās:

• Jaunciems (506)
• Sarkandaugava (711)
• Centrs (715)
• Purvciems (405)
• Ķengarags (395)
• Imanta (716)

Kopumā Rīgas teritorijā apsekoti 4712 ģeodēziskie punkti un secināts, ka:

• 55,2% punktu ir saglabājušies un ir izmantojami vietējā tīkla pilnveidošanai,
• 34,5% ir iznīcināti būvju nojaukšanas un ceļu vai inženierkomunikāciju izbūves un remontdarbu rezultātā,
• 6% ģeodēzisko punktu netika atrasti,
• 2,6% ir bojāti,
• 1,7% ģeodēzisko punktu netika apsekoti, jo atrodas privātīpašumos vai nav fiziski pieejami.

Intensīva pilsētvides attīstība un būvniecības apjoma pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski ietekmējis vietējā tīkla stāvokli, turklāt, daļa līdzās esošu punktu vairs nav izmantojami, jo starp tiem ir zudusi savstarpējā redzamība apbūves vai veģetācijas dēļ.
Apskatīt ģeodēzisko punktu novietojumu un to stāvokli pēc 2013.gada vietējā tīkla apsekošanas iespējams Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla kartē. Vietējā tīkla punkti kartē atzīmēti ar dažādiem simboliem pēc to veida un ar dažādām krāsām – pēc apsekošanas darbu gaitā konstatētā tehniskā stāvokļa. Noklikšķinot uz punkta, iespējams redzēt apsekošanas kartītes informāciju.*
*Par neprecizitātēm Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla kartē un punktu aprakstos lūdzam informēt Ģeomātikas pārvaldes Topogrāfiskās informācijas uzturēšanas nodaļas ģeoinformātikas inženieri Juri Vucenu –  juris.vucens@riga.lv

Vietējās nozīmes ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt vietējā tīklā esošo ģeodēzisko atbalsta punktu atbilstību Noteikumu prasībām, lai tos būtu iespējams izmantot ģeodēzisko darbu veikšanai.

Vietējais tīkls tiek pilnveidots pakāpeniski, pa atsevišķām pilsētas daļām, kopš 2014. gada

Vietējo tīklu ir paredzēts pilnveidot tikai tajās Rīgas pilsētas daļās, kur ir apgrūtināta iespēja veikt uzmērīšanu un ģeodēzisko punktu koordinātu noteikšanu ar globālās pozicionēšanas metodēm. Prioritārās vietējā tīkla pilnveidošanas teritorijas ir noteiktas, atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam.

Veicot vietējā tīkla pilnveidošanu, tiek sagatavots pilnveidošanas apraksts, kurā izstrādāts vietējā tīkla pilnveidošanas plāns, atbilstoši vietējā tīkla apsekošanas rezultātiem. Pēc pilnveidošanas (punktu ierīkošanas un uzmērīšanas) tiek sagatavots pilnveidošanas pārskats, kurā izklāstīta pilnveidošanas darbu gaita un metodika, kā arī ģeodēzisko punktu mērījumu rezultāti.

Teritorijas, kurām sagatavoti vietējā tīkla pilnveidošanas apraksti:

• Vecrīga (2012.g.)
• Skanste-Brasa (2013.g.)
• Torņakalns-Āgenskalns (2013.g.)
• Mežaparks (2014.g.)
• Vecāķi (2014.g.)
• Berģi (2015.g.)
• Ķīpsala (2015.g.)

Pilnveidotās teritorijas:

• Centrs (2017)
• Grīziņkalns (2018)
• Maskavas forštate (2018)
• Āgenskalns (2018)
• Torņakalns (2018)
• Vecrīga (2019)
• Centrs 2 (2020)
• Mežaparks (2020)

2019. gada un 2020.gadā veikti nivelēšanas darbi un daļēji pilnveidoti vietējā tīkla punkti nivelēšanas līnijā Daugavgrīva – Tīraine (23 km, ar N1 klases precizitāti), Bolderājā – Imanta – Beberbeķi, Sarkandaugava – Centrs, Centrs – Krasta iela– Purvciems – Jugla (49 km, ar N2 klases precizitāti).

Teritorijas, kurās vietējo tīklu plānots pilnveidot (vai pabeigt pilnveidošanu) pēc 2020.gada:

• Centrs 3
• Vecāķi
• Skanste
• Brasa
• Berģi

Ģeodēzisko punktu ierīkošana

Viens no vietējā tīkla pilnveidošanas darbiem ir pilnveidošanas aprakstā noteikto punktu izgatavošana un ierīkošana apvidū. Jaunos ģeodēziskos punktus apvidū nostiprina ar grunts, cietā seguma vai sienas zīmēm. Ēkās (būvēs), kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi (izņemot pilsētbūvniecības pieminekļus), kā arī arheoloģiskajos pieminekļos, ja tiek veikti zemes rakšanas darbi (izņemot pilsētās līdz 30 cm dziļumam zem cietā seguma), jaunus ģeodēziskos punktus nostiprina, saskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Vietās, kur nevar ierīkot sienas zīmes, bet var nostiprināt cietā seguma zīmes, periodiski ierīko arī grunts zīmes – ne mazāk kā divas zīmes uz katru kilometru vai piecas zīmes uz katru kvadrātkilometru.
Grunts zīmju ierīkošana jāsaskaņo ar ierīkošanas vietai tuvumā esošo inženiertīklu turētājiem.

Ģeodēziskā punkta ierīkošanu saskaņo ar tā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kurā punkts tiek ierīkots, un paraksta aktu par ģeodēziskā punkta ierīkošanu.

Vietējā tīkla mērījumi

Vietējā tīkla mērījumus veic un to rezultātus vietējā tīkla pilnveidošanas pārskatā apkopo valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuriem šādi uzdevumi ir noteikti speciālajos normatīvajos aktos, ja attiecīgo darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam, vai ģeodēziskos darbos sertificētas personas, kuras var būt darba tiesiskajās vai citās civiltiesiskajās attiecībās ar komersantu, un apstiprina vietējā pašvaldība. Mērījumiem izmanto tādus instrumentus un metodes, kas nodrošina Noteikumu precizitātes prasības.

Pilnveidošanas pārskata neatņemama sastāvdaļa ir ģeodēzisko datu izmaiņu saraksts un kurā ietverts paskaidrojuma raksts par darbu norisi, izmantotajām atskaites un koordinātu sistēmām, esošajiem un no jauna ierīkotajiem vietējā tīkla punktiem, to uzmērīšanai izmantotiem instrumentiem un metodēm un datu apstrādes sistēmām, kā arī atjaunoto un no jauna ierīkoto punktu saraksts, koordinātu izmaiņas un pilnveidotā vietējā tīkla shēma.

Vietējā ģeodēziskā tīkla (turpmāk – VT)  pārraudzību veic pašvaldība, lai nodrošinātu vietējā tīkla punktu funkcionalitāti, pieejamību un mērījumu precizitāti, turpmāk veicot ģeodēziskos darbus pašvaldības teritorijā.

Aizsargjoslu likuma 20. panta pirmā un otra daļa nosaka, ka visiem VT punktiem, kuriem apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, tiek noteikta aizsargjosla – 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību. Pamatojoties uz Ģeotelpiskās informācijas likuma 9. panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma īpašnieki, tiesiski valdītāji vai lietotāji netraucē piekļuvi ģeodēziskajiem punktiem, lai veiktu ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbību, un neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.

Pamatojoties uz Būvniecības likuma 21. pantu, ar 2020. gada 1. janvāri būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā. Pirms saimnieciskās darbības, t.sk. būvdarbu uzsākšanas vietējā ģeodēziskā tīkla punkta tiešā tuvumā, pasūtītajam vai darbu veicējam, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, no Departamenta Ģeomātikas pārvaldes jāsaņem tehniskie noteikumi.

Informējam, ka Noteikumu 47.punkts nosaka, ja plānota saimnieciskā darbība vietējā tīkla punkta aizsargjoslā, darbības veicējam vai pasūtītājam plānotās darbības iepriekš jāsaskaņo ar vietējās pašvaldības noteiktu, par vietējo tīklu atbildīgo personu. Vietējā tīkla punkta iznīcināšanas gadījumā, jauna ģeodēziskā punkta ierīkošanas un vietējā tīkla segmenta pilnveidošanas izmaksas sedz persona, kura pasūtījusi vai veikusi darbus.

Departaments nodrošina pastāvīgu vietējā tīkla datubāzē esošās informācijas aktualizāciju un uzturēšanu, un ir atbildīgs par vietējā tīkla apsekošanas un pilnveidošanas procesā datubāzē uzkrātās informācijas (izņemot pilnveidotā vietējā tīkla ģeodēzisko punktu koordinātu un augstumu vērtības) patiesumu.

Vietēja ģeodēziskā tīkla (VT) datubāzi iespējams pieejama arī *.SHP un *.DGN formātos.

Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzi uztur LĢIA un tā ir pieejama – šeit

Saskaņā ar Noteikumu 63.punktu detalizēta vietējā tīkla informācija, t.sk. punktu koordinātu faili, pēc iepriekšēja pieprasījuma pieejami, sazinoties ar pašvaldības atbildīgo personu par vietējo tīklu.

• 1800. - 1882.g.

  Notika pirmie vietējā tīkla izveides darbi Rīgas pilsētā. Pēc Rīgas būvvaldes lēmuma tika uzsākta trigonometriskā tīkla izveide. Par triangulācijas sākuma punktu tika pieņemts akmens stabs uz tagadējās Latvijas Universitātes (toreizējā Politehnikuma) galvenās ēkas jumta. Tīkla izveides rezultātā tika ierīkoti 9 trigonometriskā tīkla pamatpunkti, 32 trešās klases punkti, 73 ceturtās klases punkti, kas paredzēti poligonometrijas vajadzībām. Pārējais uzmērīšanas (vietējais) tīkls tika izveidots no 1060 punktiem. Nivelēšanas darbu uzsākšanai tika pieņemta sienas marka Nr. 300 Rīgas – Daugavpils dzelzceļa stacijā Rīga.

• 1903. - 1907.g.

  Tika atjaunots uzmērīšanas atbalsta tīkls. Tika saglabāta iepriekš izmantotā koordinātu sistēma. R. Štegmaņa vadībā notika Rīgas uzmērīšanas tīkla atjaunošana un papildināšana. Kopumā uzmērīšanas tīklā aprēķinātas koordinātas 1240 punktiem. Arī nivelēšanas tīkls tika papildināts ar jauniem punktiem (68 bija iznīcināti, pēc tīkla pilnveidošanas ir 434 punkti). Rīga sadalīta trīs rajonos, kuros mērījumi savienoti kopīgos gājienos un piesaistīti sienas markai Nr. 300.

• 1920. - 1930.g.

  Tika pārkārtota Latvijas un Rīgas ģeodēziskā sistēma. Par valsts trigonometriskā tīkla pamatpunktu tika noteikta Pētera baznīca Rīgā.
  Poligonometrijas tīklā ierīkoti ~3600 punkti, kas nosedza 330 km2 teritoriju. Neliela daļa punktu saglabājušies līdz mūsdienām un var tikt iekļauti VT pilnveidošanā.

• 1929. - 1940.g.

  Notika precīzās nivelēšanas tīkla izveide visā Latvijā. Par augstumu references virsmu tika pieņemta vairāku mareogrāfu (Liepāja, Ventspils, Kolka, Ainaži) vidējā jūras līmeņa novērojumi Latvijas piekrastē un aprēķināti ortometriskie augstumi. 1933. – 1940. gadam precīzie mērījumi aptvēra Rīgas teritoriju. No 1937. gada tika veidots aizpildošais nivelēšanas tīkls ar gandrīz 1200 punktiem.

• 1956. gads

  Tiek ierīkotas speciālas grunts zīmes, t.s. gadsimta reperi. Šie punkti ir īpaši ar uzbūvi un izbūvētas nostiprinājumu cietajos un stabilajos grunts slāņos.

• 1960-to

  gadu sākumā notika triangulācijas tīkla rekonstrukcija un paplašināšana atbilstoši plašākai Rīgas pilsētas teritorijai.
  Poligonometrijas tīkla pilnveidē tika ierīkoti 2535 jauni punkti (2442 grunts zīmes, 93 sienas zīmes, un 372 punkti no iepriekšējās poligonometrijas tīkliem). Kopumā koordinātas aprēķinātas 2907 punktiem. Poligonomtetrijas tīkli sadalīti četrās kategorijās. Izpildītie nivelēšanas mērījumi līdz 1940. gadam tika iekļauti PSRS II klases līmeņošanas tīklā. Pēc 1967. gada tika veikti nivelēšanas darbi visām Latvijas precīzās nivelēšanas līnijām.

• 1970. - 1980.g.

  Tika veikti vairāki tīkla papildinājumi – Buļļu salā, Ķengaragā, Pļavniekos, Berģos, Vējzaķsalā, Ziepniekkalnā un Salienā (ārpus tagadējās Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas). Kopīgais papildināto punktu īpatsvars ir neliels. 1971. gadā notika izmaiņas augstumu atskaites sistēmā – ortometrisko augstumu sistēmu nomainīja normālā augstuma sistēma. Turpmāk augstumi noteikti vienotā Baltijas 1977. gada normālā augstumu sistēmā (BAS-77) par izejas punktu pieņemot Kronšates līmeņa novērošanas latas nullpunktu. 1975.-77. gadam un 1979. gadā tika veikta 2. klases nivelēšana visai Rīgas pilsētas teritorijai.
  1980.-to gadu beigās notika trīs apjomīgi poligonometrijas tīkla papildinājumi ar nosaukumiem Rīga 1 (Pārdaugava), Rīga 2 (Vecmīlgrāvis, Sarkandaugava, Vecāķi un Jaunciems) un Rīga 3 (Centrs, Jugla, Purvciems, Pļavnieki, Ķengarags). Poligonometrijas tīkli izlīdzināti par pamatu izmantojot triangulācijas punktus, ierīkojot un nosakot ap 1430 jaunu punktu koordinātas.
  1980.-os tika attīstīta ideja par metro būvniecību Rīgā un tika veidots t.s. metro tīkls. Tas iekļāva jaunu punktu izveidi uz ēku jumtiem, bet iepriekšējie triangulācijas punkti netika izmantoti. 16 metro tīkla punktu koordinātas tika aprēķinātas Rīgas vietējā koordinātu sistēmā.
  1980-tos gados Rīgā ierīkotas trīs dziļuma reperu grupas Esplanādē, Kronvalda parkā, Ganību dambī (Dr.sc.ing. Jānis Klētnieks, RTU). Punkti tehniski joprojām darbojas un daļa tiek uzskatīti par stabilākajiem punktiem Rīgas pilsētā.
  2. klases nivelējumi atkārtoti uzsākti 1989. – 1990. gadā, taču netika līdz galam pabeigti.

• 1992. gads

  Laika periodā kad Latvija iekļauta PSRS sastāvā (līdz 1992. gadam) ar ģeodēziju saistītos jautājumus Latvijā noteica Baltijas kara apgabala militārās struktūrvienības.
  1992. gada 4. jūnija LR Ministru Padomes lēmums Nr. 213 „Par pāreju uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu” noteica vienotu ģeodēzisko sistēmu valstī – LKS-92 TM.
  Pagājušā gs. 90-to gadu otrā pusē mērniecības joma pilnveidojas tehnoloģiski, un ienāk pozicionēšanas metodes.

• 1995. gads

  Tiek realizēts Vecrīgas ģeodēziskā tīkla projekta (U. Zuments) pilnveide, veidojot sasaisti ar četriem globālās pozicionēšanas tīkla punktiem. Kopā ierīkoja un noteica 62 jaunus poligonometrijas tīkla punktus (21 vecās poligonometrijas punkts, 37 jaunie punkti). Diemžēl punktu stiprinājums nav bijis noturīgs un līdz 2014. gadam saglabājies neliels toreiz ierīkoto punktu skaits.

• 1999. - 2000.g.

  Notiek poligonometrijas tīkla pilnveide Pārdaugavā dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava un Atgāzenes un Torņakalna staciju apkārtne, Mūkusalas, Jelgavas, Saulkalnes, Ozolciema, Indriķa ielu un Vienības gatves apkārtnē (Tīraine, Atgāzene).

• 2005. gads

  Pabeigts darbs pie Rīgas pilsētas kontroles tīkla RG2 (2000.-2004.). Tīkla uzdevums – nodrošināt pilsētu un tās apkārtni ar stabiliem augstas precizitātes ģeodēziskajiem punktiem, aprēķināt un precizēt kvaziģeoīda augstuma modeli un rast iespēju aprēķināt normālos augstumus ar GNSS uztvērēju mērījumiem.
  darbu sāk pozicionēšanas patstāvīgo bāzes staciju valsts tīkls LatPos. Tā ir daļa no valsts ģeodēziskās atskaites sistēmas, kas paver iespēju pozicionēšanas mērījumus veikt autorizējoties jauna veida ģeodēziskā tīklā. Saņemot korekciju (RTK), tiek noteikta vietas koordinātas mērījumu laikā (t.s. reālā laikā). 2006. gadā darbību nodrošina piecas EUPOS-Rīga bāzes stacijas. Tīkla punktu izvietojums nodrošina pilnīgu Rīgas pilsētas pārklājumu.

• 2006. gads

  Mērniecības uzņēmums SIA „Ģeoplāns” (Dr.sc.ing. Jāzeps Lazdāns) realizē VT pilnveidi pilsētas centrā starp Krišjāņa Valdemāra un A. Čaka ielu, E. Birznieka – Upīša iela, Elizabetes ielu un Stabu ielu. Kopumā iekļauti 182 VT punkti. 2008. gadā realizēta VT pilnveide Maskavas priekšpilsētā, kur koordinātas noteiktas 310 VT ģeodēziskajiem punktiem. 2010. gadā darbi turpinājās centra daļā ar vēl 163 VT punktiem (neskaitot kopīgus 32 VT punktus ar 2006. gada pilnveidošanu) un iepriekšējie tīkli papildināti un pilnveidoti līdz Pērnavas un Avotu ielai, veidojot savstarpējus savienojumus.

• 2000. - 2011.g.

  Notiek precīzās nivelēšanas darbi visā Latvijā. Darbus veic LĢIA Ģeodēzijas daļa (uzsāk VZD). Izveidotais N1 tīkls sastāv no 15 poligoniem (pieci poligoni robežojas Rīgas pilsētas administratīvā teritorijā), kopējo līniju garumu gandrīz 3110 km un augstumu noteikti 2379 punktiem. Paralēli notiek smaguma spēka gravimetriskie mērījumi. Tiek aprēķināti labojumi par temperatūru un latas metra garumu, veikta redukcija uz normālo paaugstinājumu un kopīgu epohu.
  2011. gadā nivelēšanas dati kopā 136 punktiem ar savstarpējiem paaugstinājumiem iesniegti EVRS aprēķinu centrā Leipcigā (Vācija). Aprēķini ļauj prognozēt N1 precizitātes klasei atbilstošu rezultātu iegūšanu (rezultāti nav publiskoti). Turpmākā valsts stratēģija tiek orientēta pārejai uz EVRS augstumu sistēmu (sākumpunkts Amsterdamas pālis).

• 2009. gads

  Tiek izstrādāts pētījums par turpmāko virzību un augstumu sistēmas realizāciju valstī.

• 2013. gads

  LĢIA izstrādā Ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju, saskaņā ar kuru notiek pāreja no Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmas – BAS-77 uz Latvijas normālo augstumu sistēmu epohā 2000,5 (LAS-2000,5).