Vēsture

Rīga

• 12. gadsimts
  Rīgas teritorija bija atklāta, vienīgi ar ūdens šķēršļiem aizsargāta vietējo amatnieku un zvejnieku ciematu kopa.
• 1201. gads
  Pie neapbūvētā Rīdzenes krasta tika nodibināta ar pusloka formas aizsargjoslu ierobežota 5,5 ha liela kolonistu apmetne, kurā uzbūvēja Zobenbrāļu ordeņa pili, pirmo Domu jeb Māras katedrāli, bīskapa un domkapitula rezidenci un Pētera baznīcu.
• 1207. – 1209. g.
  Sākās šās teritorijas nostiprināšana ar aizsargmūri.
• 1215. gads
  Pilnīgi izdegot koka apbūvei kolonistu pirmajā apmetnē, ārpus nocietinājumiem sāka veidoties grandiozākais Baltijas reģiona sakrālais komplekss – Doms.
• 13. gadsimts
  Visa pussala tika apjozta ar aizsargmūri, nospraužot maksimālo viduslaiku pilsētas apbūves robežu – 28 ha. Pilsētas teritorijas turpmākā paplašināšana no tā laika aizsardzības viedokļa bija nepieļaujama. Rīgas apbūvē šajā laikā bija guļbūves, vācu kolonistu stāvbūves vai jauktas koka – mūra konstrukcijas daudztelpu ēkas, kuru vidū krasi izdalījās sakrālās mūra celtnes un pilis. Tās būvēja no kaļķakmens ģeometriski skaidrās vēlās romānikas formās ar precīzi kaltām detaļām.
• 1293. gads
  Tika izstrādāti pirmie Rīgas būvnoteikumi.
• 1330. gads
  Tika uzbūvēta Livonijas ordeņa pils – Rīgas pils.
• ~ 1500. gads
  Aizsargmūru ietvertajā teritorijā 393 gruntsgabalos bija 353 dzīvojamās ēkas un vairākas tirgotāju būdas. Apbūves rezerves faktiski bija izsmeltas.
• 1537. gads
  Sākās jaunās nocietinājumu joslas izbūve, un līdz 1554.g. paveica vaļņu uzbēršanu. Pilsētas kopplatība palielinājās līdz 35 ha.
• 1674. gads
  Daugavas krastā uzsāka Citadeles celtniecību.
• 1701. gads
  Izveidoja pirmo Plosta tiltu pāri Daugavai.
• 1750. – 1765. g
  Vecā Rātsnama vietā tika uzcelts jaunais Rīgas rātsnams.
• 1786.gads
  Rīgai oficiāli pievienoja ekstensīvi apbūvēto Pārdaugavas teritoriju ar tur esošām piepilsētas muižiņām – Borherta muižiņu, Hartmaņa muižiņas ansambli, Volfšmita muižiņu – un ciematiem. Priekšpilsēta tika administratīvi sadalīta trīs daļās: Pēterburgas priekšpilsēta, Maskavas priekšpilsēta un Jelgavas priekšpilsēta.
• 18. gadsimts
  Pēdējā trešdaļā Iekšrīgas apbūve kļuva blīvāka, palielinājās ēku augstums. Pārsvaru guva jaunā tipa 3 – 4 stāvu dzīvojamās ēkas ar augstiem mansarda jumtiem, lieliem logiem, balkoniem un 1. stāvā izvietotiem veikaliņiem.
• 1814. gads
  Tika apstiprināts „Celtņu izbūves reglaments priekšpilsētās”.
• 1815. gads
  Izstrādāja lielo Rīgas attīstības projektu, tā saukto Pauluči plānu, kas noteica Rīgas pilsētbūvniecības izaugsmi 19.gs.
• 1820. gads
  Publicēja visaptverošus „Rīgas pilsētas un priekšpilsētu būvnoteikumus”, kuros iekļāva visas „Reglamenta” prasības, papildinot tās ar norādījumiem galveno un blakus ielu apbūves veidošanai, ēku krāsošanai u.tml. Svarīgākais noteikums bija prasība pēc obligātas paraugfasāžu izmantošana jebkura rakstura privātām koka un mūra jaunbūvēm visā Rīgas teritorijā. Bija panākta zināma stila vienveidība priekšpilsētas apbūvē, kur 700 nodedzināto ēku vieta tika uzbūvētas aptuveni 1 000 mazstāvu koka savrupmājas (1813. – 1819.).
• Līdz 19.gadsimta
  vidum Rīga saglabāja tipiskas viduslaiku cietokšņpilsētas iezīmes: zemes vaļņu, bastionu un ūdensgrāvju nocietinājumu sistēma apjoza gan pašu Iekšrīgu, kurā dzīvoja ap 15 000 cilvēku, gan Citadeli. Visapkārt pletās priekšpilsētas, kurās iedzīvotāju skaits bija aptuveni 55 000. Šāda plānojuma un telpiskā struktūra strauja ekonomiskā uzplaukuma apstākļos kavēja tālāku pilsētas attīstību, kā arī normālu saimniecisko un kultūras dzīvi. Iekšrīgā jaunas ēkas varēja uzvelt, vienīgi nojaucos jau esošās, bet priekšpilsētā saskaņā ar fortifikācijas noteikumiem bija aizliegta mūra namu celtniecība. Bija traucēta satiksme starp abām pilsētas daļām.
• 1856. gads
  Krievijas valdība atļāva likvidēt Rīgas cietoksni un norakt tā vaļņus, Citadeli saglabājot esošajā veidā.
• 1857. gads
  15.novembrī saskaņā ar Rīgas pilsētas galvenā arhitekta J.D.Felsko un inženiera arhitekta O.Dīces izstrādāto pilsētas centra rekonstrukcijas projektu sākās vaļņu norakšana.
• 1860. gads
  Rīgas rāte izdeva Nosacījumus zemju iepirkšanai un apbūvei bijušo nocietinājumu vaļņu rajonā starp pilsētu un priekšpilsētu. Šis dokuments tieši ietekmēja jaunās apbūves veidolu rajonā starp Vecrīgu un Elizabetes ielu. Šajā rajonā atļāva celt vienīgi mūra ēkas, tika aizliegta noliktavu un rūpniecības ēku būve. Tajā pašā gadā izdeva arī īpašus apbūves noteikumus noliktavu rajonam, tā dēvētajiem Sarkanajiem spīķeriem.
• 1866. gads
  Tika izdota Rīgas celtniecības instrukcija, kura reglamentēja lietojamos būvmateriālus, atsevišķu celtņu un to daļu izskatu, formu, konstrukciju un pieļaujamos izmērus un piegulošās ielas platumu. Piemēram, bija noteikts, ka mūra ēku augstums nedrīkst pārsniegts sešus stāvus (24,43 m).
• 1867. gads
  Cietokšņa statusu likvidēja arī Citadelei. Tās vaļņus nojauca 1872. – 1875.g., apkārtējo teritoriju pārveidojot pēc pilsētas mērnieka R.Štēgmaņa izstrādātā projekta.
• 1878. gads
  Dibināta Rīgas pilsētas būvvalde, tā uzsāk darbu 1979.g. 1944.oktobrī Būvvaldes funkcijas pārņēma Rīgas pilsētas Galvenā arhitekta pārvalde. 1956.g. tā kļuva par Celtniecības un arhitektūras nodaļu, kurā darbojās Rīgas ģenerālplāna birojs (1959. – 1964.g.) Līdz 1959.g. Celtniecības un arhitektūras nodaļa regulēja arī Jūrmalas apbūvi. 1971.g. to reorganizēja par Galvenās arhitektūras plānošanas pārvaldi.
• 1879. gads
  Reorganizēja pilsētas administratīvās pārvaldes aparātu un izveidoja būvvaldi, kurā sāka izstrādāt Rīgas ģenerālo jeb apbūves plānu. Autori: R.Štēgmanis, R. Šmēlins un Ā.Agte.
• 1879. gads
  5.martā darbu uzsāka Celtniecības komisija. Jaunizveidotajai Rīgas domes struktūrvienībai tika noīrētas un iekārtotas telpas Lielā Ķēniņa ielā 5 (Tagad R.Vāgnera iela). Celtniecības komisija veica celtniecības un projektēšanas uzraudzību privātai un sabiedriskai apbūvei, apzaļumošanu, pilsētas inženierkomunikāciju izbūvi un uzraudzību.
• 1885. gads
  Tā sauktais „mūra ēku rajons”, kurā nebija atļauta koka ēku jauna celtniecība, tika paplašināts līdz Pētersalas, Bruņinieku un Daugavpils ielai. Aiz bulvāru rajona robežām 19.gs. 60.-80.gados uzcēla tikai dažus mūra namus, turklāt lielākoties tādus, kas nebija augstāki par trim stāviem. Daugavas kreisajā krastā mūra ēkas cēla galvenokārt tikai Klīversalas rajonā. Gandrīz visas mūra celtnes citur Pārdaugavā bija fabriku ēkas.
• 1886
  Pēc pilsētas ģeodēziskās uzmērīšanas un nekustamo īpašumu inventarizācijas (1880. – 1883.) publicēja jaunu Rīgas plānu, kurā tika ieviests apbūvējamās teritorijas iedalījums grupās un gruntsgabalos.
• 1923. gads
  Tika nodibināts Rīgas pilsētas jaunizbūves birojs, kuru 1926.gadā pievienoja Būvju nodaļai. To līdz 1936.gadam vadīja doc. Arnolds Lamze, ievērojams tā laika pilsētplānotājs.
• 1924. - 1930.g
  tika uzcelts Rīgas Centrāltirgus starp Gogoļa un Maskavas ielām vecā Daugavmalas tirgus atveidošanai. No iepirktajiem Vaiņodes cepelīnu angāriem tika iegūtas visas nepieciešamās dzelzs konstrukcijas ēkām. Centrāltirgus būve izmaksāja ap Ls 6 000 000.
• 1925. gads
  Arhitekta A.LAmzes vadībā nodibināja Rīgas jaunizbūves biroju, kur izstrādāja Rīgas ģenerālplānu līdz ar pilsētas centrālās daļas detālplānojuma projektu un jauniem būvnoteikumiem, kā arī likumprojektu par Rīgas celtniecību.
• 1944. gads
  14.oktobrī pie Rīgas pilsētas Izpildu komitejas tika izveidota Rīgas pilsētas galvenā arhitekta pārvalde, vēlāk Celtniecības un arhitektūras nodaļa, kas pārņēma kādreizējās Rīgas pilsētas būvvaldes funkcijas. Celtniecības un arhitektūras nodaļas pienākumos ietilpa zemesgabalu izraudzīšana tekošajai celtniecībai, projektu saskaņošana un celtniecības darbu uzraudzīšana un pilsētas perspektīvās attīstības plānošana.
• 1944. gads
  Oktobrī dibināts ģeodēziskās uzmērīšanas kantoris, kas 1952.gadā tika pārveidots par Rīgas ģeodēzisko dienestu.
• 1945. gads
  Janvārī LPSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu par celtniecībai aizliegtajām zonām Rīgas pilsētā: Rīgas centra rajoni Daugavas labajā krastā līdz Dzirnavu ielai, Daugavas kreisā krastmala, Ķīpsalu ieskaitot, un par teritorijām gar galvenajām maģistrālēm.
• 1948. gads
  Augustā tika apstiprināti pirmie pēckara „Rīgas pilsētas apbūves noteikumi”, kuri regulēja šajā laikā plaši uzsākto individuālo celtniecību.
• 1950. - 1957. g.
  Tika uzcelta Zinātņu akadēmija – pirmā Rīgas augstceltne.
• 1955. gads
  Apstiprināja pirmo Rīgas attīstības ģenerālo plānu, kas paredzēja pilsētas rekonstrukciju un tālāko izbūvi saskaņā ar toreiz padomju pilsētbūvniecībā valdošajiem principiem.
• 1956. - 1958. g.
  Tika uzcelts Akmens tilts pāri Daugavai.
• 1958. - 1962. g.
  Tika celts dzīvojamais masīvs Āgenskalna priedes, tam sekoja dzīvojamo namu kompleksi Grīvas ielā, Juglā (1962.-1970.), Ķengaragā (1971.), Purvciemā (pēc 1965.) Imantā (pēc 1966.).
• Līdz 1959. gadam
  Rīgas teritorijā ietilpa Jūrmala un Celtniecības un arhitektūras nodaļa regulēja arī tās apbūvi.
• 1968. gads
  Pie Galvenās arhitektūras plānošanas pārvaldes nodibināja Rīgas arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kuras pienākumos ietilpa kontrole pār Vecīgas arhitektūras pieminekļu ansambļa saglabāšanu un restaurēšanu.
• 1969. gads
  Tika apstiprināts otrais pilsētas ģenerālais plāns, kas paredzēja jaunu tiltu celtniecību pāri Daugavai.
• 1984. gads
  Atjaunotajā Pētera baznīcā izveidoja Rīgas arhitektūras un pilsētbūvniecības centru, kas organizēja dažādus ar arhitektūru un mākslu saistītus pasākumus.

Dzīvojamais nams Jaunielā 31, Rīgā. 1970. gadā

Ievērojamākie Rīgas būvmeistari un pilsētas galvenie arhitekti

1576.g. – 1602.g. Gerts Joriss Jorisens Frēze no Brēmenes
1608.g. – 1618.g. Berents Bodekers no Lībekas
1629.g. – 1636.g. Johans Albrehts van Mārborgs
1648.g. – 1681.g. Francisks Mūrers no Bavārijas
1662.g. – 1675.g. Jakobs Jostens no Holandes
1675.g. – 1698.g. Ruperts Bindenšū no Strasbūras (Elzasā)
1735.g. – ?         Kristofers Meinerts no Saksijas
? – 1750.g.        Johans Frīdrihs fon Etingers no Holšteinas
1789.g. – 1796.g. Kristofors Hāberlands no Rīgas
? – 1815.g.         Teodors Gotfrīds Šulcs
1844.g. – 1879.g. Johans Daniēls Felsko
1879.g. – 1915.g. Reinholds Šmēlings
1926.g. – 1934.g. Pāvils Dreimanis
1934.g. – 1950.g. Osvalds Tīlmanis
1950.g. – 1956.g. Nikolajs Rendels
1956.g. – 1958.g. Osvalds Tīlmanis
1959.g. – 1960.g. Vaidelotis Apsītis
1960.g. – 1970.g. Edgars Pučiņš
1970.g. – 1997.g. Gunārs Asaris
1997.g. – 2001.g. Regīna Bula
2001.g. – 2003.g. Viesturs Briedis
2003.g. – 2005.g. Ints Pujāts
2005.g. – 2006.g. Ilmārs Leikums
2006.g. – 2006.g. Ints Pujāts
2006.g. – 2006.g. Pēteris Strancis
2006.g. – 2011.g. Jānis Dripe
2012.g. – šobrīd Gvido Princis