Biežāk uzdotie jautājumi

Žoga būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja būvniecība saskaņota ar zemes gabala/būves īpašnieku vai ar zemes gabala/būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas.

Taču atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajam apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās nožogojuma novietojumu saskaņo departamentā, iesniedzot brīvas formas iesniegumu, kam pievienots vizuālais risinājums, ņemot vērā vēsturisko situāciju, ja tāda ir konstatējama.

Šis pats princips attiecas arī uz atsevišķiem labiekārtojuma elementiem (piem., soliņš, atkritumu urna, bērnu rotaļu iekārta u.c.) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā un to izvietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, taču tie jāsaskaņo Departamentā: latvija.lv apraksts – Atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietošana .

Vaļēja terase ir dēļu klājums bez jumta un norobežojumiem, tā klasificējas kā atsevišķs labiekārtojuma elements, kura būvniecībai nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Uz šādas terases var izvietot elementus, kā, piem., mēbeles, saulessargus, kuru izvietošana nav būvniecība un nav jāsaskaņo.

Saules paneļu u.c. līdzvērtīgu iekārtu izvietošana nav jāsaskaņo ar Departamentu gadījumos, ja tie izvietoti:

• uz iekšpagalma fasādes;
• uz jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu.

un tie atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas.
Saules paneļu u.c. līdzvērtīgu iekārtu izvietošana ir jāsaskaņo ar Departamentu gadījumos, ja tie izvietoti:

• uz jebkuras fasādes un jumta Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā;
• uz ielas fasādes (arī uz jumta) pārējā Rīgas teritorijā,

aizpildot un iesniedzot veidlapu Nr. DA_165 https://www.rdpad.lv/veidlapas/ (sadaļa “Pilsētvide”, apakšsadaļa “Labiekārtojuma elementi un iekārtas”).

Svarīgi! Atsevišķos gadījumos būvniecības ieceres dokumentācija tomēr var būt nepieciešama, piem., ja iekārtu izvietošanai nepieciešams papildus pastiprināt ēkas nesošās konstrukcijas vai iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešama ārējo inženiertīklu izbūve.

Par priekšdarbiem, kādi veicami pirms saules paneļu un citu līdzīgu iekārtu uzstādīšanas, detalizētāku informāciju skatīt šeit: https://www.rdpad.lv/saules-panelu-izvietosana-riga/, https://www.rdpad.lv/saules-panelu-uzstadisanai-riga-vienkarsota-saskanosana/

Nav jāsaskaņo grīdas nomaiņa, ja interjera projekts neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas, slodzi nenesošās sienas un koplietošanas inženiertīklus (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.1. apakšpunkts).

Ja līdz 2022. gada 28. februārim ir akceptēta apliecinājuma karte, būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam, iesniedzot apliecinājuma kartes II daļu.

Paziņojums par būvniecību:

• iesniedz pirms būvdarbiem (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls);
• pievieno būvspeciālista izstrādātu un apstiprinātu materiālu, nepieciešamos saskaņojumus;
• būvniecības ierosinātājs būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas;
• līdz Paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājs:
  • apstiprina būvdarbu pabeigšanu;
  • pagarina būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti;
  • atceļ paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti.

Ja ir esoša lieta (piem., noraidīts paskaidrojuma raksts), Paziņojumu par būvniecību iesniedz tajā pašā lietā, kurā var tikt pārkopēti paskaidrojuma raksta dokumenti (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls) .

Departaments ir tiesīgs veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību.

Nepieciešams aizpildīt un iesniegt Departamentā (klātienē, elektroniski vai pa pastu):

1) Iesniegumu par būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu (veidlapa Nr. DA_130) https://www.rdpad.lv/veidlapas/ (sadaļa “Būvniecība”, apakšsadaļa “Būvēšana”);

2) Apdrošinātāja izsniegtu būvētāja vai būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises apliecinātu kopiju uz visu periodu + izziņa par polises spēkā esamību uz konkrēto būvobjektu;

3) Aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu;

4) Ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpilduzmērījuma plānu.

Ja būvniecības dokumentācija pieejama Būvniecības informācijas sistēmā, nepieciešams izveidot “Iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā” (https://bis.gov.lv/bisp/lv/help/ka-izveidot-iesniegumu-par-izmainam-buvatlauja)

Kārtību atkarībā no ēkas grupas nosaka Ēku būvnoteikumi:

1. iesniedzot paziņojumu par būvniecību vai
2. iesniedzot paskaidrojuma rakstu.

Svarīgi! Ja ēka atrodas uz citai personai piederošas zemes, nojaukšana papildus nav jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku. Ja uz zemesgabala atrodas zemesgrāmatā nereģistrēta ēka, tās nojaukšanu var ierosināt zemesgabala īpašnieks.

Vispārīgā gadījumā Rīgā ir jāpieslēdzas centralizētiem tīkliem. Taču apkures veidu ir iespējams mainīt atkarībā no tā, kurā NO₂ zonā un PM₁₀ zonā objekts atrodas. Noskaidrot Jūsu objekta atrašanās zonu ir iespējams šeit (karte: https://mvd.riga.lv/uploads/piesarnojuma-kartes/index.html).

Prasības apkures iekārtas izvēlei nosaka Rīgas domes 21.02.2024. saistošie noteikumi Nr. RD-24-260-sn “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”.

Šobrīd prasības zemes reljefa izmaiņām ir noteiktas Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – VAN), kā arī Rīgas teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103, Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – TIAN).

VAN nosaka: “195.p. Veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 m, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu. Nogāzes slīpuma sākums nevar atrasties tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

195.¹ p. Veicot zemes līmeņa paaugstināšanu vai pazemināšanu, nav pieļaujama hidroloģiskā režīma pasliktināšana blakus esošajos zemes īpašumos.”

Līdz ar to, izstrādājot būvniecības dokumentāciju, tajā ir jāparāda paredzētās zemes līmeņa izmaiņas. Savukārt saskaņā ar TIAN 6.7. apakšpunktu ir aizliegts patvaļīgi veikt reljefa izmaiņas, vairāk nekā par 50 cm pazeminot vai paaugstinot esošo grunts līmeni (izņemot atsevišķu bedru aizbēršanu), patvaļīgi mainīt hidroloģisko režīmu un ūdensobjektu dabisko krastu (piemēram, izbūvēt krasta stiprinājumus, veikt rakšanas darbus vai krastmalas uzbēršanu).

Šādā gadījumā personai nav tiesības veikt būvdarbus un būvatļauja ir atceļama, secīgi nav pamata piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Jā, ir nepieciešams saskaņojums:

• ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu (t.i. nesošās konstrukcijas), dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt vairāk par pusi dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu;
• ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, nepieciešams saņemt vairāk par pusi atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Vispārīgā gadījumā ēkas ar logiem neizvieto tuvāk par 4 m no kaimiņu zemesgabala robežas. Savukārt ēkas bez logiem  vai tieši pie robežas var izvietot, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas un saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišana.

Mākslinieciski veidotas aizsargrestes Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā var izvietot tikai pagraba un cokolstāva logiem (cokola stāvs ir ēkas puspagrabstāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma), iepriekš to saskaņojot ar Departamentu (brīvas formas iesniegums).

Vispārīgā gadījumā šāda pārbūve ir iespējama, taču atkarīga gan no konkrētās ēkas tehniskajām iespējām, gan no teritorijā atļautās izmantošanas, gan pieļaujamā ēku augstuma. Tieši Jūsu plānotā pārbūves risinājuma pieļaujamību iespējams noskaidrot pie sertificēta būvspeciālista.

Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – TIAN) noteikts maksimālais stāvu skaits tādās funkcionālajās zonās kā savrupmāju apbūves teritorija DzS1 un DzS2, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija DzM1 un DzM2, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija DzD1 un jauktas apbūves teritorija JC1, JC2, JC3, JC4, JC5. Līdz ar to TIAN 242. punktā noteiktais atļautā maksimālā būves augstuma aprēķins, kur stāva augstuma ekvivalentu sareizina ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļauto maksimālo stāvu skaitu, papildus pieskaitot 1.5 m, ir piemērojams šīm funkcionālajām zonām, izņemot savrupmāju apbūves teritorijas, jo attiecībā uz tām 242. punktā ir noteikts izņēmums – papildus 1.5 m netiek pieskaitīti.

Savukārt savrupmāju apbūves teritorijā DzS3, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM3) un (DzM4), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD2), jauktas centra apbūves teritorijā (JC6), jauktas centra apbūves teritorijā (JC7) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR3), kur atļautais apbūves augstums nav noteikts vienoti visai funkcionālai zonai, bet gan ir noteikts detalizētāk un attēlots TIAN 1. pielikumā, maksimālo būves augstumu aprēķina, stāva augstuma ekvivalentu (3.5 m) sareizinot ar konkrētajā zemes vienībā atļauto stāvu skaitu. Ņemot vērā, ka šajās funkcionālajās zonās nav vienots atļautais apbūves augstums, tad līdzīgi kā savrupmāju teritorijās aprēķinātajam būves augstumam nepieskaita papildus 1.5 m.

Atsevišķos kvartālos apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļos, kur dominē 1 un 2 stāvu apbūve, ir noteikts 2.5 stāvu augstums. Šāda augstuma noteikšanas mērķis ir dot iespēju paplašināt esošās vēsturiskās ēkas, izbūvējot bēniņus vai jumta stāvu. Jaunbūvēm piemērojamā atļautā maksimālā būves augstuma aprēķina formula ir 3.5 m x 2.5 bez papildus 1.5 m pieskaitīšanas.

TIAN nosacījumi apbūves augstuma noteikšanai:

239. Būves augstumu mēra:

239.1. līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45 grādi vai mazāks vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un tā iekļaujas 45 grādu leņķa veidotā telpā, mērot no galvenās dzegas, un ja iekštelpu augstums virs augšējā stāva augšējā pārseguma nepārsniedz 2,4 m, savukārt, ja iekštelpu augstums virs augšējā stāva augšējā pārseguma pārsniedz 2,4 m, tad mēra līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai;

239.2. līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai, ja jumta slīpums ir lielāks par 45 grādiem vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un pārsniedz 45 grādu leņķa veidoto telpu, mērot no galvenās dzegas.

Kādos gadījumos tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām?

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 25.¹ punktu piemēro attiecībā uz tādu nekustamo īpašumu, kurā ir veikta patvaļīga būvniecība.

Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai kā patvaļīga būvniecība ir kvalificējami būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Kā persona uzzin par to, ka konkrētam nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Persona tiek informēta trīs reizes. Pirmkārt, Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 25.¹ punkts stājās spēkā 01.01.2016. Otrkārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu konkrētajā nekustamajā īpašumā. Treškārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departaments, veicot nodokļa pārrēķinu, nosūta maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam.

Ko darīt, ja saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma pārrēķinu, piemērojot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi?

Pirmkārt, izpildīt maksāšanas paziņojumā norādītās prasības.

Otrkārt, jāveic darbības, kas novērš patvaļīgu būvniecību attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 25.¹ punktu piemēro attiecībā uz tādu nekustamo īpašumu, kurā ir veikta patvaļīga būvniecība.

Treškārt, jāinformē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Iesniegums iesniedzams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus.

Cik ilgi nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Kamēr netiks novērsta patvaļīga būvniecība attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Līdz ar to, jo ātrāk tiks novērsta patvaļīga būvniecība attiecīgajā nekustamajā īpašumā, jo ātrāk tiks noņemta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Patvaļīgas būvniecības radītās sekas ir novērstas, kad būvniecības ieceres dokumentācijā ir saņemtas atzīmes par izpildītiem projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, ja patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanai izstrādāta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā akceptēšanai iesniedzama būvniecības dokumentācija, vai ja atjaunots iepriekšējais tiesiskais stāvoklis, proti, stāvoklis, kāds nekustamajā īpašumā bija pirms patvaļīgās būvniecības veikšanas.

Ko darīt, ja patvaļīga būvniecība attiecīgajā nekustamajā īpašumā ir novērsta?

Informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu par veiktajām darbībām patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanai attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Iesniegums iesniedzams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus.

Vai var saņemt konsultāciju?

Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā (piemērotākā risinājuma izvēli) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina konsultēties ar sertificētu būvspeciālistu. Būvspeciālistu reģistrā ir pieejama informācija par arhitekta prakses un būvprakses sertifikātu (https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates).

Konsultācijas saņemšanu par būvniecības administratīvā procesa kārtību un par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem var pieteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 67105800.

Ja ir nepieciešams skaidrojums par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā, tad var sazināties ar lēmumā norādīto darbinieku vai pieteikties skaidrojuma saņemšanai, norādot lēmuma numuru, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 67105800.

Vai var pilnvarot citu personu jautājuma risināšanai par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanai attiecīgajā nekustamajā īpašumā?

Jā, pilnvarot ir vairākas iespējas: fiziskās personas pārstāvību noformēt ar notariāli apliecinātu pilnvaru (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa); būvniecības ierosinātājs var pilnvarot citu personu vest būvniecības administratīvā procesa lietu, izmantojot noteiktu Būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu (Būvniecības likuma 24. panta piektā daļa); fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē uz vietas (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa).

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments vērš uzmanību, ka Paziņošanas likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ja dokuments paziņots pārstāvim, tad uzskatāms, ka tas vienlaikus paziņots arī pašam pilnvarotājam.

Ko darīt, ja vēlos saņemt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta korespondenci elektroniski?

Personai var izvēlēties sev piemērotāko elektroniskas saziņas veidu.

*Reģistrēt oficiālo elektronisko e-adreses kontu. Plašākā informācija pieejama šeit: https://latvija.gov.lv/Content/Eadrese

*Informēt par izmantojamo e-pastu. Iesniegt iesniegumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā ar attiecīgo lūgumu, norādot vēlamo saziņas veidu. Piemēram: “Lūdzu, man, [persona], adresēto Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta korespondenci par patvaļīgo būvniecību nekustamajā īpašumā [adrese] turpmāk sūtīt uz šādu e-pastu [e-pasts].”.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments informē, ka atbilstoši Paziņošanas likuma 9. panta 1.¹ un otrajai daļai dokuments, kas sūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Ko nozīmē “pārsniegts kopējais būvdarbu veikšanas ilgums”?

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 80. punkts nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā: būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Līdz ar to konkrētās būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis minēto termiņu.

Kā aprēķina kopējo būvdarbu veikšanas ilgumu?

Būvatļaujām, kas izdotās no 01.10.2014. – maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 81. punkts).

Būvatļaujām, kas izdotās līdz 30.09.2014. – ja būvatļaujā nebija norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tad termiņu skaita no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” Pārejas noteikumu 171. punkts). Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” stājas spēkā 01.10.2014., līdz ar to šādos gadījumos maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums iestājies 01.10.2022.

Kā persona uzzin par to, ka konkrētam nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Persona tiek informēta trīs reizes. Pirmkārt, ar 06.11.2013. likumu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” 01.01.2015. stājas spēkā likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.⁶ daļa, kas nosaka, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā. Otrkārt, Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 26. punkts stājas spēkā 01.01.2016. Treškārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departaments, veicot nodokļa pārrēķinu, nosūta maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam.

Ko darīt, ja saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma pārrēķinu, piemērojot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi?

Pirmkārt, izpildīt maksāšanas paziņojumā norādītās prasības.

Otrkārt, pieņemt lēmumu par konkrētās būvniecības ieceres realizēšanu. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 26. punktu piemēro attiecībā uz tādu nekustamo īpašumu, kurā ilgus gadus notiek būvniecība, un ir jau pārsniegts kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Līdz ar to Jums ir jāizvērtē turpmākā rīcība par konkrēto būvniecību. Piemēram, ja būvdarbi pabeigti, tad ierosināt objekta nodošanu ekspluatācijā. Piemēram, ja ir nepieciešamās izmaiņas būvniecības iecerē, tad izstrādāt un saskaņot nepieciešamās izmaiņas. Piemēram, ja būvniecības ieceres pabeigšanai ir nepieciešams papildu laiks, tad pagarināt būvatļauju. Piemēram, ja būvatļaujā paredzētie būvdarbi nav uzsākti vai netiks pabeigti, tad atteikties no konkrētās būvniecības ieceres realizācijas.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments informē, ka būvniecības ierosinātājs var izvēlēties turpināt būvatļaujas realizāciju un tajā paredzētos būvdarbus nodot ekspluatācijā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Šajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vispirms būs jāreģistrē vēsturiskās būvniecības lieta.

Cik ilgi nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Kamēr būvniecības ierosinātājs nepieņems lēmumu par konkrēto būvniecības ieceri. Līdz ar to, jo ātrāk būvniecības ierosinātājs izlems jautājumu par konkrēto būvniecības ieceres realizāciju attiecīgajā nekustamajā īpašumā (objekts tiks nodots ekspluatācijā vai tiks pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš), jo ātrāk tiks noņemta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Vai var saņemt konsultāciju?

Par konkrētās būvniecības ieceres realizāciju attiecīgajā nekustamajā īpašumā (piemērotākā risinājuma izvēli) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina konsultēties ar sertificētu būvspeciālistu. Būvspeciālistu reģistrā ir pieejama informācija par arhitekta prakses un būvprakses sertifikātu (https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates).

Konsultācijas saņemšanu par būvniecības administratīvā procesa kārtību un par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem var pieteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 67105800.

Vai var pilnvarot citu personu jautājuma risināšanai par konkrēto būvniecības ieceri attiecīgajā nekustamajā īpašumā?

Jā, pilnvarot ir vairākas iespējas: fiziskās personas pārstāvību noformēt ar notariāli apliecinātu pilnvaru (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa); būvniecības ierosinātājs var pilnvarot citu personu vest būvniecības administratīvā procesa lietu, izmantojot noteiktu Būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu (Būvniecības likuma 24. panta piektā daļa); fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē uz vietas (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa).

Būvniecības likuma 1. panta 23. punkts nosaka, ka inženierkonsultants ir fiziskā persona vai būvkomersants, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties tā vārdā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments vērš uzmanību, ka Paziņošanas likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka uzskatāms, ka ar brīdi, kad dokuments paziņots pārstāvim, tas vienlaikus paziņots arī pašam pilnvarotājam.

Vai var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu?

Jā, maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu var pagarināt speciālo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā.

Piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 94. un 97. punktam būvvalde var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku pēc šādu nosacījumu izpildes: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija; būvvaldei iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns; būvvaldei iesniegta uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments informē, ka būvniecības ierosinātājs var izvēlēties turpināt būvatļaujas realizāciju un tajā paredzētos būvdarbus nodot ekspluatācijā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Šajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vispirms būs jāreģistrē vēsturiskās būvniecības lieta.

Ko darīt, ja saņemts Valsts zemes dienesta paziņojums, ka atbilde (kadastrālas uzmērīšanas lieta) tiks sniegta pēc vairākiem mēnešiem?

Informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu, iesniedzot iesniegumu un pievienojot tam Valsts zemes dienesta paziņojumu par atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanu. Šādos gadījumos paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme netiks piemērota.

Iesniegums iesniedzams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus.

No 01.04.2023. attiecībā uz ēkām ir atvieglotas prasības maksimālo būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanai – prasība par aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu ir aizstāta ar prasību par ēkas datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 94. un 97. punktam būvvalde var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku pēc šādu nosacījumu izpildes: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija; būvvaldei iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns; būvvaldei iesniegta uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

Bez pašvaldības atļaujas ir atļauts cirst krūmus, augļu kokus un tādus kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 cm. Tas nozīmē, ka minētajos gadījumos zemesgabala īpašnieks vai tiesiskais vadītājs ciršanu var veikt pēc saviem ieskatiem, neatkarīgi no koku augšanas stāvokļa.

Lai nozāģētu nokaltušu koku, zemes īpašniekam jāiesniedz iesniegumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentaā, iesniegumā norādot zemesgabala adresi, kā arī pievienojot teritorijas plānu ar iezīmētu koka atrašanās vietu zemesgabalā, lai būtu iespējams identificēt cērtamo koku. Lai atvieglotu inspektoriem darbu, vēlams iesniegumam pievienot arī koka fotofiksāciju, kā arī minēt koka sugu (ja tā ir zināma) un 1,3 m augstumā no zemes izmērītu stumbra diametru vai apkārtmēru. Ciršanas atļauju sagatavosim un elektroniski nosūtīsim uz iesniegumā norādīto e-pasta adresi. Pieejams e-pakalpojums www.eriga.lv , katalogā meklējot “Koku ciršanas atļauja” vai arī www.latvija.lv , meklētājā ievadot “Atļaujas izsniegšana ārpus meža augošu koku ciršanai”.

Lai koku varētu atzīt par bīstamu, tam jāatbilst Rīgas domes 12.06.2024. saistošo noteikumu Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” 2.1. apakšpunktā norādītajām pazīmēm (bīstams koks – koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80 %), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību). Vēršam uzmanību, ka tādas situācijas, kad koks ir ilgstoši audzis slīpi (nevis nesen sasvēries), koks aug tuvu ēkai, vai arī tam lūst zari, pašas par sevi nav uzskatāmas par tādām pazīmēm, pēc kurām koks būtu atzīstams par bīstamu. Ja nu tomēr bīstamība ir konstatēta un koks ir akūti sabiedrību vai īpašumu apdraudošs (piemēram, nolūzis, sašķēlies, iekāries blakus kokā u.tml.), tad koku ir jānofotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai ir redzamas konstatētās bīstamības pazīmes, kā arī jānomēra koka diametru vai apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes. Kad tas ir izdarīts, koku drīkst nozāģēt un teritoriju drīkst sakopt pirms ciršanas atļaujas saņemšanas. Zemesgabala īpašniekam 5 (piecu) darbdienu laikā pēc koka nozāģēšanas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā jāiesniedz iesniegumu ar lūgumu noformēt ciršanas atļauju, iesniegumam pievienojot uzņemtās fotofiksācijas, uzmērīto stumbra diametru vai apkārtmēru, koka sugu (ja tā bija zināma), kā arī teritorijas plānu ar iezīmētu koka atrašanās vietu zemesgabalā.

Ja rodas šaubas, vai kokam konstatētās pazīmes ietekmē koka noturību vai nē, pirms koka ciršanas jāsaņem ciršanas atļauju. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments rekomendē izmantot Latvijas Kokkopju arboristu biedrībā reģistrēto biedru pakalpojumus. Biedru saraksts atrodams biedrības mājaslapā http://www.kokiem.lv/biedri/.

Zemesgabala īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai tā pilnvarotajai personai (pievienojot pilnvaru oriģinālus vai apliecinātas kopijas) jāiesniedz motivētu iesniegumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam, iesniegumā norādot zemesgabala adresi, izcērtamo koku skaitu un sugas, kā arī pievienojot grafisko materiālu (piemēram, zemes vienības robežu plānu, topogrāfisko plānu u. tml.), kurā attēlota ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemes vienībā, lai būtu iespējams identificēt cērtamos kokus. Gadījumā, ja koku ciršana saistīta ar būvniecību, iesniegumam jāpievieno arī plānotās būvniecības ģenerālplāna skici ar atzīmētiem cirst paredzētajiem kokiem. Pēc iesnieguma saņemšanas inspektors apsekos teritoriju un novērtēs cirst paredzētos kokus, ja nepieciešams, pirms apsekošanas sazinoties ar iesniedzēju un vienojoties par apsekošanas laiku. Ja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments atbalsta koku ciršanu, tad:

• teritorijas kopšanas gadījumā koku ciršanas atļauja tiks noformēta pēc departamenta lēmumā norādītās zaudējumu atlīdzības apmaksas;
• būvniecības gadījumā būvatļauja ir arī koku ciršanas atļauja, un atsevišķa koku ciršanas atļauja netiks noformēta. Koku ciršana būs atļauta pēc departamenta lēmumā norādītās zaudējumu atlīdzības apmaksas, pēc būvatļaujas saņemšanas un būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildīšanas, un kad būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs divus gadus. Ja koku ciršana ir saistīta ar plānoto būvniecību un lēmuma derīguma termiņa laikā būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, tad lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs, kamēr ir īstenojama būvniecības iecere. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā ir iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija, atsevišķs iesniegums par koku ciršanu nav jāsniedz.

Ja koks nav atzīstams par bīstamu vai nokaltušu, tad pirms tā ciršanas ir jāsamaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu. Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā vairāku koeficientu reizinājums – koka diametra, sugas, nociršanas iemesla, kā arī atrašanās vietas koeficients. Minētie koeficienti detalizētāk ir aprakstīti Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Rīgas domes 12.06.2024. saistošajos noteikumos Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”. Ārkārtīgi daudz mainīgo lielumu dēļ ir neiespējami pateikt vidējās izmaksas par koka ciršanu, kas var variēt no pārdesmit līdz vairāk kā tūkstotim eiro. Provizoriskās izmaksas iespējams aprēķināt, izmantojot Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā https://www.eriga.lv  atrodamo kalkulatoru (zem sadaļas “Koku ciršanas atļauja”), ievadot atbilstošos parametrus.

Koka vainaga kopšanu ar pašvaldību nav jāsaskaņo. Par koku kopšanu ir atbildīgs zemesgabala īpašnieks, taču darbu veikšanai ir jāpiesaista kokkopi-arboristu, kas vai nu kopšanas darbus veiks pats, vai arī darbus uzraudzīs. Vainaga kopšanas pasākumu kopums ir aprakstīts Rīgas domes 12.06.2024. saistošo noteikumu Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” 2.5. apakšpunktā. Ja vainaga kopšana notiek neatbilstoši aprakstītajam, tā uzskatāma par koka bojāšanu (8.1. apakšpunkts). Papildus jāatceras, ka, kopjot koka vainagu, ir aizliegts samazināt koka lapotnes masu par vairāk kā 20 % trīs gadu periodā, kas nozīmē, ka pirms vairākiem gadu desmitiem populāros galotņojošos griezumus, kur kokam nozāģē visus zaļos zarus, atstājot tikai stumbeni, nav atļauts veikt, jo tādējādi koks tiek būtiski bojāts (8.6. apakšpunkts). Departaments rekomendē koku kopšanai izmantot Latvijas Kokkopju arboristu biedrībā reģistrēto biedru pakalpojumus. Biedru saraksts atrodams biedrības mājaslapā http://www.kokiem.lv/biedri/.

Jā, var. Kamīna ierīkošanai nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja netiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību.

Ir trīs iespējas lodžiju aizstiklošanai:

1. izmantot Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apstiprināto lodžiju aizstiklošanas paraugskici konkrētajai tipveida dzīvojamai ēkai  (Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” https://www.rdpad.lv/rtp/speka-esosais/), ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto – “par” jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašumiem par tipveida skices izmantošanu, un pirms darbu veikšanas jāveic ēkas tehniskā apsekošana par konkrēto risinājumu pieļaujamību;
2. izmantot iepriekš būvvaldē saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici;
3. noalgot sertificētu arhitektu un izstrādāt individuālu aizstiklojuma risinājumu ēkai (Paskaidrojuma raksts ēkas daļas atjaunošanai).

Plašāka informācija par lodžiju aizstiklošanu: https://www.rdpad.lv/riga-stajusas-speka-izmainas-lodziju-aizstiklosana/

Logu atjaunošanai vai nomaiņai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ja ēka nav kultūras piemineklis un ja tiek nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.4.3. apakšpunkts). Pārējos gadījumos ir jāizstrādā paskaidrojuma raksts pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanai.

Plašāka informācija par logu nomaiņu: https://www.rdpad.lv/logu-nomaina/

Ārdurvju atjaunošanai vai nomaiņai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ja ēka nav kultūras piemineklis un ja tiek ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, krāsojums (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.4.4.apakšpunkts).

Nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ja netiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību. Dūmenis ir ugunsizturīga konstrukcija, kurā izbūvēti dūmkanāli, lai izvadītu no ēkas degšanas produktus, kas veidojas apkures ierīcē, dūmkanāli definējami kā iekšējie inženiertīkli. Savukārt dūmenis kā fasādes/jumta elements ir jāveido ahitektoniski, nepasliktinot ēkas arhitektonisko kvalitāti. Lai izvērtētu veicamo darbu apjomu un apzinātu esošo situāciju ieteicams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu.

Plašāka informācija:  https://likumi.lv/ta/id/274815

Markīžu izvietošana jāsaskaņo, iesniedzot Departamentā brīvas formas iesniegumu un ievērojot:

• teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādītās prasības;

https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2023/03/TIAN_20230316_1625.pdf

• Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādītās prasības.

https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2019/07/RVC_AZ_TIAN_SN.38_072019.pdf

Remontdarbu veikšanas laiku šobrīd neviens normatīvais akts neregulē. 2014. gadā Satversmes tiesa atcēla Rīgas domes saistošo noteikumu par sabiedrisko kārtību Rīgā punktu, kas paredzēja atbildību par trokšņošanu.  Veicot remontdarbus, jāņem vērā Ministru kabineta 07.01.2014. noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.8. apakšpunktu ( https://likumi.lv/ta/id/263882-troksna-novertesanas-un-parvaldibas-kartiba), kas nosaka, ka šie noteikumi neattiecas uz remontdarbiem, kurus veic dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību.

Iesakām pirms remonta darbu veikšanas, ja to darbību laikā tiek paaugstināts trokšņu līmenis, izvietot paziņojumus, lai informētu un brīdinātu pārējos dzīvojamās mājas iedzīvotājus par remontdarbu veikšanas laiku.

Radiatoru nomaiņu dzīvoklī nav jāsaskaņo ar Departamentu, radiatori ir iekšējā inženiertīkla daļa. Taču pirms radiatoru maiņas ir jāveic nepieciešamās jaudas parametru aprēķins un jāizvēlas pareizā tipa radiatori – jāizstrādā tehniskā dokumentācija pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista pēc Jūsu izvēles, un jāsaskaņo ar ēkas apsaimniekotāju/ pārvaldnieku. Radiatoru nomaiņu var veikt tikai pēc apkures sezonas pārtraukšanas līdz 31. augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji pašu spēkiem drīkst ierīkot puķudobes, stādīt krūmus vai veidot dekoratīvus apstādījumus ap ēku, to nesaskaņojot departamentā.  Taču jāņem vērā zemes vienību, uz kurām paredzēta dobju izvietošana, īpašumtiesības. Piemēram, ja zemes vienība ir dzīvokļu īpašumu īpašnieku kopīpašumā, jāievēro Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktais.

Jā, drīkst. Ja grāvis ticis aizbērts (likvidēts), tad jaunas pirmās grupas inženierbūves izveidei jāizstrādā paskaidrojuma raksts. Nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu. Grāvji ir meliorācijas sistēmas daļa vai atsevišķas meliorācijas inženierbūves (pirmās grupas inženierbūve).

Rakšanas darbu atļaujas neizsniedz Departaments. Darbu veikšanas atļaujas jāsaņem pie konkrētā inženierkomunikāciju turētāja vai transporta infrastruktūras īpašnieka, ja paredzēts veikt darbus, kas skar komunikāciju aizsargjoslas vai transporta infrastruktūru.

Jā, ir nepieciešama būvniecības dokumentācija, jo piebraucamais ceļš ir pirmās grupas inženierbūve un to izbūvē, izstrādājot paskaidrojuma rakstu Būvniecības informācijas sistēmā.

Projektējot būvi vai veicot būves pārbūvi, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus neizvieto priekšpagalmā (Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 296. punkts; https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2023/03/TIAN_20230316_1625.pdf), kā arī atkritumu konteineru (tvertņu) novietni izvieto ne tuvāk par 1,5 m zemesgabala robežai, izņemot, ja ir saņemta attiecīgā blakus zemesgabala īpašnieka piekrišana (Ministru kabineta 22.05.2013. noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 170.4. apakšpunkts; https://likumi.lv/ta/id/256866-visparigie-teritorijas-planosanas-izmantosanas-un-apbuves-noteikumi ). Pie daudzdzīvokļu mājām veido segtu atkritumu konteineru (tvertņu) novietni, kas atbilst publiskās ārtelpas estētiskajām un sanitāri higiēniskajām prasībām. Segtas sadzīves atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes var izvietot pie ēkas, ēkās un transportlīdzekļu novietnēs.

Apbūves aizsardzības teritorija ir Rīga teritorijas plānojumā noteikta aizsargājama apbūves teritorija, kam nav kultūras pieminekļa statusa, bet kur saskaņā ar apbūves vienoto raksturu saglabājama esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs un kam piemērojami īpaši izmantošanas un apbūves noteikumi.  Rīgā ir 16 šādas teritorijas, kuras redzamas Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā ( https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2023/03/TIAN_20230316_1625.pdf ), kā arī GEO RIGA: https://georiga.lv/portal/apps/sites/#/georiga/

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri BIS pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). BIS darbību regulē Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumi Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”.

Plašāka informācija: https://bis.gov.lv/lv/palidziba/ka-sanemt-palidzibu

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā Ziņo Departamentam (https://www.rdpad.lv/zino-departamentam/) ir iespējams paziņot par jebkāda veida pārkāpumiem vai netaisnību, jomās, kas ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta kompetencē.

Ja vienā objektā veikti vairāki izpildmērījumi, katram izpildmērījumam jāsagatavo atsevišķs iesniegums un izpildmērījuma plāns.

Plašāka informācija par ģeodēzisko izpildmērījumu plāna noformēšanu un iesniegšanu: https://www.rdpad.lv/geodezisko-izpildmerijumu-plana-noformesana-un-iesniegsana/

Lai reģistrētu ārvalstnieku BIS, nepieciešams aizpildīt iesniegumu par ārvalstnieka reģistrāciju BIS (Veidlapa Nr.DA_170; https://www.rdpad.lv/veidlapas/ sadaļā “Būvniecība”  izvēlēties  “Citas veidlapas”). Departamenta speciālists ievada BIS datus no iesnieguma, pieprasa Tiesu administrācijai ārvalstnieka ID. Pēc ID koda piešķiršanas Departamenta speciālists aktivizē BIS ārvalstnieka profilu, kā rezultātā ārvalstnieks kļūst par BIS aktīvu lietotāju. Ārvalstniekam pēc ID koda piešķiršanas jāatver saiti, kas viņam tiek nosūtīta uz e-pastu un 72 stundu laikā pēc e-pasta par ārvalstnieka ID piešķiršanu saņemšanu nepieciešams nomainīt lietotājvārdu un paroli.

Pēc ID koda piešķiršanas ārvalstnieks, kurš kļuvis par aktīvu BIS lietotāju, var pats pilnvarot kādu citu personu.

Būvniecības ierosinātājam, lai varētu reģistrēt pilnvaru BIS, Departamentā jāiesniedz iesniegums Nr.DA_167 par pilnvaras reģistrāciju BIS (https://www.rdpad.lv/veidlapas/ sadaļā “Būvniecība” izvēlēties “Citas veidlapas”) un notariāli apstiprināta pilnvara pielikumā. Dokumentus var iesniegt elektroniski un papīra formātā. Elektroniski iesniegumu un pilnvaru var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, izmantojot elektronisko pastu (Departamenta e-pasts: pad@riga.lv). Iesniedzot elektroniski, e-pasta vēstulē iesniedzējam jānorāda e-pasta adrese, kas tiks izmantota paziņojumu saņemšanai. Papīra formātā dokumentus var iesniegt klātienē Departamentā vai neklātienē, izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus (Departamenta adrese: Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050). Iesniedzot papīra formātā, iesniedzējam jāpievieno iesniegums un jānorāda e-pasta adrese, kas tiks izmantota paziņojumu saņemšanai.

Departamenta speciālists reģistrē pilnvaru BIS. Būvniecības ierosinātājam no BIS elektroniski uz iesniegumā norādīto e-pastu tiek nosūtīts paziņojums par pilnvarojuma reģistrāciju. Pēc paziņojuma saņemšanas pakalpojuma saņēmējs var uzsākt darbu BIS.

Būvniecības ierosinātājs nepieciešamības gadījumā BIS profilā pilnvarojumu var pārpilnvarot un atsaukt/anulēt.

Ja būvatļauja izsniegta vienam no kopīpašniekiem attiecībā uz viņam lietošanā nodotu telpu grupu, tad Departaments informāciju Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldei sniedz par konkrēto telpu grupu un attiecībā uz konkrēto būvatļaujas adresātu. Savukārt, ja būvatļauja ir izdota attiecībā uz kopīpašumā esošu daļu – ēkas jumts, fasāde u.tml., tad informācija Nekustamā īpašuma nodokļu pārvaldei tiek sniegta par visu ēku un īpašniekiem kopumā.

Iecerēm, kas paredz atsevišķa žoga būvniecību, atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2014. noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” 6.3.4. apakšpunktam nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, kas būtu jāsaskaņo ar Departamentu. Tomēr iecere jāsaskaņo ar trešajām personām, kuru intereses tiek skartas, komunikāciju turētājiem, zemesgabala īpašniekiem.

Plašāka informācija: https://www.rdpad.lv/zoga-izbuves-prasibas/

 INFOGRAFIKA

Kādos gadījumos NĪN atvieglojumu piešķiršanai nepieciešams saņemt arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta ATZINUMU?

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments gatavo atzinumu uz iesnieguma pamata, ja nekustamais īpašums atbilst Rīgas domes 15.12.2021 saistošo noteikumu Nr.109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” (turpmāk – Noteikumi) šādu punktu prasībām:

1. (Noteikumu 3.15. punkts) ēkas, kas atzītas par vietējās nozīmes valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja tās tiek saglabātas atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.

Līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks elektroniski iesniedz Pilsētas attīstības departamentā brīvas formas iesniegumu ar lūgumu sniegt atzinumu par to, ka ēka tiek uzturēta atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Pilsētas attīstības departaments viena mēneša laikā sniedz atzinumu, kuru līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks elektroniski iesniedz Finanšu departamentā kopā ar noteiktas formas pieteikumu.

2. (Noteikumu 3.16. punkts) ēkas, kas atzītas par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko apbūvi, kurai noteikta kultūrvēsturiski nozīmīga, autentiska apbūves fronte, ja tās tiek saglabātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā esošās vēsturiskās apbūves un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai.

Līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks elektroniski iesniedz Pilsētas attīstības departamentā noteiktas formas pieteikumu ēkas izvērtēšanai (3. pielikums). Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments līdz taksācijas gada 1. janvārim izvērtē personas pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem un, ja nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

3. (Noteikumu 3.18. punkts) ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā:

– “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā,

– Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tā aizsardzības zonā,

– “Mežaparks” (valsts aizsardzības Nr. 7444) teritorijā,

– “Ķīpsalas vēsturiskā apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 8327) teritorijā,

 -“Kalnciema ielas koka apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 8583) teritorijā

–  “Pārdaugavas apbūves fragments” (valsts aizsardzības Nr. 7443) teritorijā

– apbūves aizsardzības teritorijās, kas noteiktas Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 395. punktā, – Āgenskalns, Bolderāja, Dzegužkalns–Nordeķi, Maskavas priekšpilsēta, Sarkandaugava (I, II, III), Teika, Torņakalns, Vecāķi, Vecmīlgrāvis (Emmas iela), Čiekurkalns, Pleskodāle (I un II), Jaunmīlgrāvis (Ezera iela), Vecdaugava (Airu iela), VEF rūpnieciskā apbūve, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskais komplekss, kā arī par ēkām, kas ir iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ārpus šīm teritorijām un:

 - 3.18.1. ir veikta ēkas fasāžu pilna atjaunošana vai koka ēkas pilna atjaunošana vai pārbūve, ja tiek saglabāta koka fasāde pret publisko ārtelpu, un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums

 - 3.18.2. ir veikta ēkas pilna restaurācija, atjaunošana vai pārbūve un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums;

 - 3.18.3. ir veikta koka ēkas pilna restaurācija un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums.

Nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks pēc būvdarbu pabeigšanas un to pieņemšanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā līdz pirmstaksācijas gada 1. oktobrim elektroniski iesniedz Pilsētas attīstības departamentā noteiktas formas pieteikumu ēkas izvērtēšanai (4. pielikums). Pilsētas attīstības departaments līdz taksācijas gada 1.janvārim izvērtē pieteikumu un, ja nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

4. (Noteikumu 3.19. punkts) daudzdzīvokļu māja, kurai veikta visu fasāžu siltināšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā, vai brīvi stāvošās telpu grupas (dzīvokļi), kas atrodas šādas ēkas sastāvā. Būvdarbiem jābūt veiktiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pabeigtiem (t. i., būvdarbi pabeigti un ēka pieņemta ekspluatācijā vai veikta atzīme ēkas fasādes apliecinājuma kartē par būvdarbu pabeigšanu). Ja objektam visu fasāžu siltināšana veikta pirms 2014.gada 1.janvāra, atvieglojumu piešķiršanas priekšnoteikums ir derīgs ēkas energoefektivitātes sertifikāts, kurā ēkai noteiktā energoefektivitātes klase nav zemāka par C klasi.

Nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks pēc būvdarbu pabeigšanas un to pieņemšanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim elektroniski iesniedz Pilsētas attīstības departamentā noteiktas formas pieteikumu ēkas izvērtēšanai (5. pielikums). Pilsētas attīstības departaments līdz taksācijas gada 1. janvārim izvērtē pieteikumu un, ja nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Atvieglojumus piešķir visiem ēkas īpašniekiem, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc attiecīgas atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.