Atteikšanās no Ziemeļu transporta koridora projekta īstenošanas radītu būtiskus zaudējumus Rīgai un valstij kopumā

Vērtējot Ziemeļu koridora projekta nozīmīgumu, būtiski ir ne tikai, cik izmaksātu šī projekta īstenošana, bet arī tas, kādus zaudējumus Rīgai un Latvijai kopumā radītu atteikšanās no tā īstenošanas – gan satiksmes attīstības un drošības jautājumos, gan arī vairākos ekonomiskajos rādītājos, tai skaitā zaudēto ieguvumu un potenciāli neizveidoto darbavietu skaita ziņā.

Potenciālo zaudējumu pašreizējā vērtība tiek lēsta 2,47 miljardu eiro apmērā, bet potenciāli neizveidoto darbavietu kopskaits būvniecības periodā – 9 200, bet pēc Ziemeļu koridora atklāšanas – līdz pat 52 800.

Gadījumā, ja Ziemeļu koridors netiktu izbūvēts, 30 gadu periodā ietekme uz satiksmes situāciju būtu šāda:

• satiksmes sastrēgumu rezultātā auto braucēji Rīgā kavētos par 697 miljoniem stundu vairāk, t.i. ap 79,5 tūkstoši gadu;
• satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pieaugtu par 380;
• smagi ievainoto skaits – par 470;
• par 270 miljoniem litru kļūtu lielāks degvielas patēriņš, kas radītu papildus izplūdes gāzes un pasliktinātu vides kvalitāti.

Gadījumā, ja Ziemeļu koridors netiek izbūvēts, izmaiņas satiksmes situācijā rīta sastrēgumstundu laikā 2031. gadā būtu šādas:

• par 34 % lielāka satiksmes intensitāte uz Rīgas centra tiltiem (Vanšu, Akmens, Salu) nekā gadījumā, ja Ziemeļu koridors tiek izbūvēts;
• par 10 % lielāka satiksmes intensitāte Rīgas centrālajā daļā;
• ielās ap Vecrīgu braukšanas ātrums samazinās par 14 %;
• braukšanas ātrums Rīgas centrālajā daļā samazinās par 10 %;
• braukšanas ātrums Rīgā kopumā samazinās vidēji par 12 %.

Paredzams, ka Ziemeļu koridora izbūvei būs nepieciešams liels darbaspēka apjoms. Līdz ar Ziemeļu koridora atklāšanu, tiktu veicināta tā tuvumā esošo teritoriju, kā arī Rīgas brīvostas attīstība.
Sešu  gadu būvniecības perioda laikā tiktu nodrošinātas:

• aptuveni 5 900 jaunas darbavietas celtniecības;
• 540 jaunas darbavietas ražotnēs, kurās tiktu ražoti Ziemeļu koridora būvniecībai nepieciešamie materiāli;
• 2 700 jaunas darbavietas citās tautsaimniecības nozarēs Ziemeļu koridora būvniecībā vai nepieciešamo materiālu ražošanā nodarbināto darbinieku radīto tēriņu rezultātā;

Pēc Ziemeļu koridora atklāšanas plānoto jauno darbavietu skaits:

• vidēji līdz 1 200 darbavietām 20 gadu periodā, kas veidotos no Ziemeļu koridoram piegulošo teritoriju attīstības projektu būvniecības (840 darbavietu būvniecības sektorā un 360 darbavietu pārējās ekonomikas nozarēs);
• noslēdzoties piegulošās teritorijas attīstības fāzei (2037. gadā) – līdz 76 000 darbavietu uzņēmumos, kas tiktu izveidoti Ziemeļu koridora ietekmes teritorijā, no kuriem 38 000 (50%) būtu jaunas darbavietas, kas pretējā gadījumā netiktu izveidotas Rīgā;
• līdz pat 2800 jaunu darbavietu Rīgas brīvostā un ar ostas darbību saistītajās nozarēs (piem., terminālos, kravu pārvadāšanai u.c.);
• noslēdzoties piegulošās teritorijas un ostas attīstībai, līdz pat 12 000 jaunu darbavietu citās tautsaimniecības nozarēs;
• jaunradīto ilgtermiņa darbavietu skaits, noslēdzoties visu Ziemeļu koridoram piegulošās teritorijas attīstības projektu un ostas attīstībai, tiek lēsts līdz pat 52 800.

Veiktajos aprēķinos tiek pieņemts, ka Ziemeļu koridors pilnā garumā tiktu atklāts lietošanai 2019. gadā un publiskās privātās partnerības projekta periods turpinātos vēl 30 gadus (t.i. līdz 2048. gadam), pēc kā Ziemeļu koridors tiktu nodots apsaimniekošanā Rīgas pašvaldībai. Aprēķinus veica Ziemeļu transporta koridora projekta tehniskais konsultants – starptautiskais uzņēmums „AECOM”, kurš katru gadu realizē vairāk kā 5000 projektu, sniedzot konsultācijas būvniecības, transporta un vides infrastruktūras attīstības jautājumos (projektēšana, satiksmes prognozes, finanšu modeļi, stratēģiskās attīstības plāni, resursu optimizācija un pārvaldība, PPP projekti, u.c.). Lielākie projekti: Rionas-Antirionas vanšu tilts Grieķijā; Fortas upes šķērsojums Skotijā, D8 lielceļš Čehijā ,  A1 (M) Dišfortas – Daringtonas lielceļš Lielbritānijā un citi.

Ziemeļu transporta koridors ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Baltijas valstīs, kura mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Latvijas piedāvātā austrumu – rietumu transporta koridora konkurētspēju.

Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir ap 30 km, atkarībā no tā kāds trases maršruts tiks izvēlēts kā galīgais, noslēdzoties sabiedriskajām apspriešanām un speciālistu diskusijām. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes (tālākā nākotnē arī Rīgas – Jūrmalas – Ventspils autoceļam pie Priedaines), Austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos.

Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā, izveidojot līdz 12 jaunus daudzlīmeņu krustojumus. Autoceļš šķērsos arī Daugavu. aptuveni 3 kilometrus uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Projekta sagatavošanas gaitā ir izskatīti dažādi šķērsojuma varianti – gan tilti, gan tuneļi. Atļauto ātrumu uz trases noteiks pēc trases būvniecības, bet pieņemot, ka ārpus pilsētas būs atļauts braukt ar ātrumu 90 kilometri stundā un pilsētā – 70 kilometri stundā, distanci no Jūrmalas caurlaižu punkta līdz Berģiem varēs veikt 23 – 25 minūtēs.  Ziemeļu transporta koridora projekts ir vitāli nepieciešams Rīgas pilsētas un reģiona līdzsvarotai attīstībai, jo tā īstenošana: ievērojamumi uzlabos gaisa kvalitāti Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, pateicoties raitākai transporta plūsmai,  samazinās trokšņu un vibrāciju līmeni Rīgas centrā, uzlabos satiksmes drošību, pateicoties mūsdienīgiem transportbūvju risinājumiem un mazāk intensīvai transporta plūsmai pilsētas centrā, novirzīs kravu tranzīta plūsmas no pārslogotā pilsētas centra, nodrošinās ērtāku un ātrāku piekļuvi Rīgas ostai un veidos ātrāku satiksmi pāri Daugavai Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, palīdzot autovadītājiem būtiski ietaupīt laiku šķērsojot pilsētu. Projekta īstenošana kopumā veicina Rīgas ostas attīstību, dodot iespēju kravu plūsmu pieaugumam, pateicoties jaunam ostas pieslēgumam valsts autoceļu tīklam, Ziemeļu transporta koridora projekts stimulē ārvalstu investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā, jo uzlabotā infrastruktūra sekmē jaunu ražotņu izveidi, kā arī visas valsts ekonomisko aktivitāti kopumā  – attīstoties uzņēmējdarbībai, tiek radītas jaunas darba vietas un nodrošināti papildus ieņēmumi no nodokļiem, pēc tranzītsatiksmes atvirzīšanas no pilsētas centra radīta iespēja veidot cilvēkiem draudzīgāku pilsētvidi pilsētas vēsturiskajā daļā, tai skaitā veiksmīgāk attīstot arī ūdensmalu teritorijas.
Vairāk informācijas par Ziemeļu transporta koridora projektu mājas lapā www.ziemelukoridors.lv .