Ārvalstu pilsētplānošanas eksperti prezentē risinājumus Rīgas ūdensobjektu potenciāla attīstībai
Noslēdzies starptautiskais UBC (Union of the Baltic Cities) seminārs pilsētplānošanas ekspertiem, kuri izstrādājuši risinājumus vairākām Rīgas ūdensmalu teritorijām.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) direktora p.i. Dzintars Balodis norāda, ka pašvaldības mērķis ir Rīgas pilsētas līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, kas veidota ņemot vērā arī starptautisko sadarbību un profesionālās pieredzes apmaiņu. Tāpēc ir svarīgi, ka UBC Pilsētplānošanas un Vides komisijas seminārs Rīgā notiek laikā, kad noris aktīvs darbs pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes.
Departaments sadarbībā ar UBC Pilsētplānošanas komisiju un Vides komisiju semināru veltīja tēmai “URBAN STREAMS” jeb ūdensobjekti kā nozīmīgs resurss pilsētvidē, apskatot to rekreācijas, estētisko un ekoloģisko potenciālu pilsētā, kuras ietvaros tika vērtētas gan klimata pārmaiņas, plūdu draudi un ilgtspējīga lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā, gan publiskās piekļuves veicināšana un teritoriju attīstības principi ūdensmalās.
Semināra noslēgumā dalībnieki no 10 Baltijas jūras reģiona valstu 28 pilsētām prezentēja izstrādātos risinājumus trim projekta teritorijām – Kīleveina grāvim, Zunda kanālam un Rīgas salām – Lucavsalai un Zaķusalai, tādējādi iepazīstoties ar Rīgas pieredzi un piedāvājot idejas jaunā Rīgas teritorijas plānojuma risinājumiem ūdensmalu teritorijām.
Darba grupas, kas strādāja ar Kīleveina grāvi un tam pieguļošo teritoriju attīstību, kā prioritāti izvirzīja nepieciešamību attīrīt grāvja grunti no smagajiem metāliem un naftas produktiem, kā arī novērst tālāku ūdens objekta piesārņošanu. Plānotāji piedāvāja Kīleveina grāvi intensīvāk izmantot lietus ūdens savākšanai no blakus teritorijām, tādējādi palīdzot nodrošināt pietiekami augstu ūdens līmeni un caurteci. Lai to būtu iespējams īstenot, ir nepieciešams mainīt faktisko zemes izmantošanu un attīrīt piesārņotās teritorijas grāvja krastos, kā arī īstenošanā pielietot dabīgās ūdens attīrīšanas sistēmas.
Grupas, kas skatīja Zunda kanāla attīstību savos piedāvājumos uzsvēra, ka kanāla un tā krastu iedzīvināšana ir cieši saistīta ar Ķīpsalas attīstības plāniem, aicinot vairāk domāt par apbūves un izmantošanas dažādošanu kanāla krastos. Novērtējot salā jau esošos kontrastus kā tās lielāko vērtību, darba grupas uzsvēra nepieciešamību saglabāt salas dažādību – restaurētos vēsturiskos mājokļus, darījumu apbūvi un ostas nenopulēto šarmu, kas saglabājies Ķīpsalas salas ziemeļu daļā.
Pētot Lucavsalu un Zaķusalu, darba grupas dalībnieki norādīja uz salas ekoloģisko nozīmību, piedāvājot maksimāli saglabāt salu rekreācijas potenciālu un publiskumu.
Baltijas pilsētu savienība ir brīvprātīga un reprezentatīva nevalstiska organizācija, kurā piedalās Dānija, Zviedrija, Somija, Vācija, Norvēģija, Polija, Igaunija, Lietuva, Latvija un Krievija, kuras pārstāvētas ar vairāk kā 100 pilsētām no kurām Latviju pārstāv Rīga, Cēsis, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja un Tukums. Savā darbībā UBC balstās uz ilgtspējīgas pilsētvides attīstības principiem, sekmējot dalībvalstis sasniegt augstāku dzīves kvalitāti, veicinot Baltijas jūras reģiona dinamisku, konkurētspējīgu un plaukstošu attīstību, aizstāvot reģiona un dalībvalstu intereses nacionāla un Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā.
UBC seminar – presentations from lectures.zip
Workshop results – final presentations.zip
