Apzina jaunus risinājumus UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanā
Lai diskutētu par sasniegumiem Baltijas valstu galvaspilsētu vēsturisko centru pārvaldībā un mūsdienu norisēm vēsturisko centru pilsētvidē, 9.–10. jūlijā Rīgā pulcējās Viļņas, Tallinas un Rīgas galvenie eksperti UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanā.
Pasākumā klātesošie dalījās pieredzē un diskutēja par visu trīs Baltijas galvaspilsētu vēsturisko centru saglabāšanu, atjaunošanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, problēmām un risinājumiem laikā, kopš to iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
“Aizvadītas intensīvas diskusijas, kurās piedalījās arī saistīto valsts un pašvaldības iestāžu eksperti, kā arī aktīvāko iedzīvotāju organizāciju pārstāvji. Tā kā šis ir tikai pirmais no vairākiem plānotajiem pasākumiem, tad sākumā katra pilsēta sniedza plašu vispārīgo pārskatu, kā katra no Baltijas valstu galvaspilsētām realizē UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanas funkciju. Turpmākajos sadarbības pasākumos analizēsim šo pieredzi jau detalizētāk,” informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis.
“Pieredzes ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, Rīga UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanu pamatā nodrošina caur pilsētplānošanu. Savukārt Tallinas modelis balstās konkrētu projektu un restaurācijas programmu īstenošanā. Bet Viļņas veiksmes stāsts slēpjas pārvaldības modelī – ir izveidota atsevišķa aģentūra, kas ir vietējās pašpārvaldes izveidota, tomēr strādā neatkarīgi un darbojas tikai un vienīgi ar UNESCO Pasaules mantojuma jautājumiem. Katrā no pārvaldības modeļiem mēs varam atrast metodes un piemērus, ko pārnest savā darbā,” piebilda A. Kušķis.“Rīgas vēsturiskais centrs ir visplašākais – 438 ha un kopā ar tā aizsardzības zonu aizņem vairāk nekā 6 % no visas Rīgas teritorijas. Tajā ir koncentrēta nozīmīga galvaspilsētas darījumu, nodarbinātības, tūrisma un mājokļa funkciju daļa, bet nozīmīgākā kultūrvēsturiskā vērtība ir unikālā arhitektūra – jūgendstila apbūve, koka apbūve un pilsētbūvnieciskais mantojums. Atšķirībā no mūsu kaimiņiem Rīgā esošais mantojums tiek apsaimniekots sadrumstaloti, un atbildība ir sadalīta starp vairākām struktūrvienībām. Tieši tāpēc ceru, ka apzinātā prakse noderēs mums visiem.”
Ekspertu tikšanās un diskusiju cikls šādā formā turpināsies gadu, jo Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Kultūra” īsteno sadarbības projektu ar Viļņas vecpilsētas atjaunošanas aģentūru (Lietuva) un Tallinas pilsētas pašvaldības Pilsētplānošanas departamentu (Igaunija). Tāpēc līdzīgas aktivitātes norisināsies arī Viļņa un Tallinā.
Jāpiebilst, ka līdz 5. augustam Rīgas rātsnamā apskatāma fotogrāfiju izstāde „Viļņas vecpilsētas saglabāšana un uzturēšana 1994.– 2019. gadā”.
Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā 852. objektu iekļāva 1997. gada 6. decembrī.
