Apturot jauno Rīgas teritorijas plānojumu, tiek iesaldēta galvaspilsētas attīstība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM),  apturot jauno Rīgas teritorijas plānojumu, ir iesaldējusi galvaspilsētas attīstību uz vairākiem gadiem. Ministrijas iebildumi ir nepārliecinoši, nesamērīgi un nekonsekventi, tāpēc Rīgas dome vērtēs iespējas apstrīdēt ministra rīkojumu Satversmes tiesā.

“Jauno Rīgas teritorijas plānojumu vairākus gadus ir gaidījuši gan rīdzinieki, gan uzņēmēji, gan arī investori. Ministrijas nesamērīgo prasību dēļ, Rīgas attīstība tiek iesaldēta uz vairākiem gadiem. Ja ministram ir iebildumi pret atsevišķām teritorijas plānojuma sadaļām, samērīgs un praksei atbilstošs būtu lēmums neapturēt plānu kopumā, bet gan lūgt precizēt neskaidros jautājumus,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Šobrīd Rīgas pašvaldība ir nostādīta ķīlnieka lomā. Pilnībā apturot Rīgas teritorijas plānojumu, ministrs ir izvēlējies “sarkanās pogas” taktiku, kas atgādina ķīlnieku sagrābšanu – kamēr neatcelsiet azartspēļu aizliegumu, tikmēr pilsētā apturēsim attīstību,” situāciju raksturo Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Rīgas pašvaldība kategoriski iebilst pret formālu spēkā esošo teritorijas plānojuma dokumentu pielāgošanu normatīvu prasībām. Pašvaldības mērķis, uz laiku saglabājot atsevišķu teritorijas plānojumu Rīgas vēsturiskajam centram, ir izstrādāt tam kvalitatīvu lokālplānojumu – pilsētas plānošanas dokumentu ar augstāku detalizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka vēsturiskais centrs ir nozīmīga un vērtīga Rīgas sastāvdaļa, ir nepieciešamas plašas diskusijas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, ekspertiem un profesionālajām organizācijām (piemēram, UNESCO, Rīgas vēsturiskā centra padomi). Spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, kas var darboties līdz 25 gadiem. Ir jāpiemin, ka atsevišķās vēsturiskā centra teritorijās jau ir spēkā 7 dažādi lokālplānojumi, kam ir tāds pats juridisks spēks, kā teritorijas plānojumam.

Domes ieskatā Rīgas teritorijas plānojumā iekļautais azartspēļu aizliegums, kā izņēmumu nosakot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, ir atbilstošs normatīvajiem aktiem. VARAM pieeja azartspēļu ierobežošanai ir apšaubīta jau iepriekš. Kā piemēru var minēt Ķekavas novada domes plānu vērsties ar prasību Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ministrijas rīkojumu apturēt azartspēļu aizliegumu Ķekavā.

Ir apšaubāmi arī citi VARAM argumenti par būtiskiem trūkumiem jaunajā teritorijas plānojumā, piemēram, Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā. Piemēram, teritorija ap Hapaka grāvi ir applūstoša un saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām tā ir atzīstama par virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas teritoriju. Lai pamatotu iespēju veidot Rīgas Brīvostas iecerēto industriālo parku, ir nepieciešama lokālplānojuma izstrāde visai Spilves teritorijai. Detalizētas plānošanas procesā būtu iespējams izskatīt teritorijas zonējuma maiņu, ja tam būs atbilstošs pamatojums. Savukārt, kopš 2018. gada Kundziņsalā spēkā ir lokālplānojums, kas, pretēji ministrijas apgalvojumiem, neierobežo vai neaizliedz uzņēmējdarbību tās teritorijā.

Šaubas raisa arī VARAM apgalvojums, ka Rīgas teritorijas plānojumā nepamatoti vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Rīgas domes mērķis ir rūpes par iedzīvotāju interesēm un dzīvojamās vides kvalitāti, tāpēc teritorijās, kas robežojas ar dzīvojamo apbūvi, trokšņa radītājiem tiek izvirzītas stingrākas prasības.

Jau ziņots, ka 2021. gada decembrī Rīgas dome apstiprināja jauno Rīgas teritorijas plānojumu, kas tika izstrādāts, iesaistot sabiedrību un organizējot vērienīgus pasākumus Rīgas iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimju biedrībām, uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse jau 2020. gada nogalē aicināja Rīgas domi apstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu, norādot, ka tā spēkā stāšanās ir būtiska nozares attīstībai un tā pieņemšanas atlikšana tiešā veidā kavē investīciju veikšanu nekustamajos īpašumos Rīgā vismaz 50 miljonu eiro apmērā.