Notiek Ziemeļu transporta koridora 2.posma sabiedriskā apspriešana
Līdz 2010. gada 27. janvārim notiek ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi.
Sabiedriskās apspriešanas laikā paredzētas divas diskusijas ar speciālistiem – 8. janvārī ar arhitektiem un inženieriem un 15.janvārī – tikšanās ar vides un ekonomikas speciālistiem. Tikšanās ar iedzīvotājiem plānota 7. janvārī plkst. 18:00 Rīgas domē, 1. stāvā, Sēžu zālē, Rātslaukumā 1.
Atsauksmes līdz 27.01.2010. var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgas domē, 2. stāvā, Rātslaukumā 1 atsauksmēm paredzētajā kastītē un Pilsētas attīstības departamentā Amatu ielā 4, kā arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros.
Materiāli par Ziemeļu transporta koridora 2. posmu ir pieejami Rīgas domē, 2. stāvā, Rātslaukumā 1 un mājas lapā www.rdpad.lv, kur ir atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem.
Kopumā Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir ap 30 km. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Projekts ģeogrāfiski sadalīts 4 posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir tieši pašreiz uz sabiedrisko apspriešanu nodotais 2. posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.
Ziemeļu koridora2. posma pirmajā variantā visa autotrase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, t.sk., tunelis ir zem Mežakapiem. Šis variants ir vairākkārt dārgāks nekā citi varianti, bet ar vispozitīvāko ietekmi uz dzīvojamām mājām, vietējās satiksmes organizāciju, vidi, ainavu un kultūras mantojumu salīdzinājumā ar pārējiem piedāvātajiem variantiem.
Otrajā variantā trase posmā no Gustava Zemgala gatves virzās pa estakādi, apejot Mežakapus, tālāk pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai. Mežakapu apejas izbūvei nepieciešams nojaukt dažas dzīvojamās mājas, taču, pat ierēķinot nekustamā īpašuma atpirkšanas izdevumus, šis variants ir daudz lētāks par abiem pārējiem piedāvātajiem variantiem. Variants salīdzinoši visvairāk skar dzīvojamās mājas ap projektējamo trasi, sarežģī vietējās satiksmes organizāciju, atstāj lielāko ietekmi uz vidi, ainavu un kultūras mantojumu, taču kā būtisks ieguvums vērtējams Skanstes ielas apkaimes sasniedzamības uzlabošanās.
Savukārt trešajā variantā trase virzās pa tuneli zem Mežakapu dienvidu daļas, virszemē pa Bukultu ielu zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai – augstais tilts pāri Daugavai. Šis variants ir dārgāks nekā otrais variants (ar estakādi), taču tas ir labāks no ietekmes uz dzīvojamām mājām, vietējās satiksmes organizācijas, vides, ainavas un kultūras mantojuma viedokļa.
Trases variantus salīdzināja skiču projektētājs „Basler&Hofmann” (Vācija) un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātājs „ELLE” (Latvija).
Papildus informācija par Ziemeļu transporta koridora projektu – www.ziemelukoridors.lv.
RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa