USER seminārs Rīgā “Droša publiskā ārtelpa”

Rīgā 2013.gada 4.-5. jūlijā norisinājās ES fondu URBACT II programmas līdzfinansētā projekta „Pilsētvides ilgtspējīga attīstība” (USER) seminārs “Droša publiskā ārtelpa”. Tā ietvaros bija iespēja piedalīties lekciju ciklā un praktiskajās nodarbībās saistītās ar publiskās ārtelpas jautājumiem, fokusējoties uz drošības aspektiem.

I. Lekcija un diskusijas “Droša publiskā ārtelpa”:

Lekciju atklāja par USER projekta īstenošanas uzraudzību atbildīgā Rīgas pilsētas pašvaldības deputāte – Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniece Vita Jermoloviča un to vadīja vieslektors arhitekts un urbānists Mr.Paul Landauer no Parīzes (Francija), kurš ir specializējies publiskās ārtelpas drošības jautājumos.

Lekcijā un tai sekojošās diskusijās piedalījās 28 USER projekta partnerpilsētu pārstāvji u.c. starptautiskie eksperti, kuri USER tīkla ietvaros sniedz konsultācijas pilsētvides attīstības jomās, kā arī 35 USER projekta vietējās (t.i. Rīgas pilsētas) atbalsta grupas pārstāvji un publiskās ārtelpas lietotāji.

Lekcijā tika izklāstīti pilsētvides drošības aspekti, aplūkojot gan fizisko gan arī psiholoģiski-emocionālo drošību gan no atbildīgo institūciju viedokļa, gan arī no publiskās ārtelpas lietotāju viedokļa. Tika analizēts kādi faktori publiskās ārtelpas lietotājiem sniedz drošības sajūtu un apzināts kādi vēl draudi, papildus noziedzībai, publiskās ārtelpas lietotājiem rada nedrošību un ar to saistīto diskomfortu, uzturoties publiskajā ārtelpā.

Diskusijā par lekcijas tematiku tika analizēts, kā pilsētvides kvalitāte un pārvaldība ir saistīta ar publiskās ārtelpas lietotāju drošību un kādi ir galvenie rīki publiskās ārtelpas drošības paaugstināšanai (tostarp, publiskās ārtelpas nepārtrauktas izmantošanas nodrošināšana, publiskās ārtelpas funkcionalitātes pilnveidošana un tās izmantošanas veidu dažādības veicināšana, dažāda rakstura sociālo problēmu un konfliktu novēršana, lietotāju iesaiste publiskās ārtelpas sakopšanā un uzturēšanā, u.c.). Tika analizēta saikne starp pielietotajiem drošības pasākumiem un publiskās ārtelpas kvalitāti/pievilcību tās lietotājiem, jo praksē bieži atbildīgo institūciju piemērotie drošības risinājumi neatbilst dažādu pilsētvides lietotāju vēlmēm un vajadzībām – piemēram, gan drošības mēru neesamība, gan arī pārlieku stingri drošības mēri negatīvi ietekmē lietotāju interesi uzturēties publiskajā ārtelpā. Tika diskutēts par to, kā dažādām lietotāju grupām vienlaikus – mierīgi un bez spriedzes – izmantot publisko ārtelpu. Notika viedokļu apmaiņa gan par to, kā publiskās ārtelpas plānojuma risinājumi ietekmē publiskās ārtelpas fizisko drošību, gan arī tās lietotāju drošības un piederības izjūtu konkrētajai teritorijai.

Galvenie secinājumi: publiskās ārtelpas drošību – kā fizisko tā arī psiholoģiski-emocionālo var nodrošināt tikai un vienīgi ar kompleksiem risinājumiem, kuru iniciēšanā un īstenošanā ir iesaistīti ne tikai par publiskās ārtelpas un sabiedrības drošību atbildīgās institūcijas, bet arī publiskās ārtelpas plānotāji, par publiskās ārtelpas pārvaldību un uzturēšanu atbildīgās institūcijas u.c. puses, analizējot publiskās ārtelpas drošības riskus un ņemot vērā lietotāju intereses – pretstatā esošajai praksei, ka publiskās ārtelpas drošības risinājumus izstrādā un ievieš par katras konkrētās jomas drošību atbildīgā institūcija (bieži nesaskaņojot risinājumus savstarpēji un nerēķinoties ar citu pušu interesēm).

II. Praktiskās nodarbības darba grupās:

Semināra dalībnieki no deviņām USER projekta partnerpilsētām kopā ar ekspertiem tika sadalīti divās darba grupās un, atbilstoši projekta vadošo ekspertu (Mr.Fernando Barreiro un Ms.Barbara Allen) izstrādātajai metodoloģijai, analizēja Rīgas pilotnovietnes USER projekta īstenošanai – Spīķeru ielu ar tās apkārtējo teritoriju un Latviešu strēlnieku laukumu.

Darba grupa Nr.1: Spīķeru iela ar tās apkārtējo teritoriju

Praktiskās nodarbības mērķis bija dalībniekiem kopā attīstīt universālu metodoloģiju dažādu pilsētvides objektu analīzei un teritoriju izmantošanas un dažāda veida lietošanas radīto konfliktu izvērtēšanai, lai semināra dalībnieki šo analīzes instrumentu varētu pielāgot un adaptēt savas pilsētas atšķirīgajai situācijai.

Darba grupa izpētes objektu analizēja, secībā lietojot sekojošas metodes: vietas apsekošana dabā, analizējot arī apkārtējo situāciju, kas ietekmē izpētes objektu, foto fiksācija, teritorijas lietotāju intervijas (šajā gadījumā – ielu tirgotavu īpašnieki), novērojumi un to fiksēšana iepriekš izstrādātās darba lapās. Katrs apsekotājs individuāli izvērtēja trīs vietu raksturojošas kategorijas: (1) teritorijas telpisko uzbūvi pilsētbūvnieciskajā kontekstā, (2) esošo teritorijas pārvaldības situāciju, (3) teritorijas funkcionālo izmantošanu un tiešos lietotājus. Katra kategorija tika vērtēta trīs dažādos aspektos: (1) novērotās problēmas un trūkumi, (2) novērotās vērtības un labās īpašības, (3) identificētās iespējas un nākotnes potenciāls. Darbnīcas laikā iegūtie dati un individuālie novērojumi tika apstrādāti, balstoties uz visas grupas kopīgu analīzi projekta eksperta vadībā. Visiem grupas dalībniekiem, izvirzot savus kritērijus, pēc tam savstarpēji diskutējot, pamatojot un izvēloties atbilstošākos katra analīzes aspekta kopējos kritērijus, pakāpeniski tika atlasīti nozīmīgākie, kas vispusīgi raksturo Spīķeru ielas publiskās ārtelpas esošo situāciju. Projekta vadošais eksperts darba grupas iegūtos rezultātus apstrādās un sagatavos turpmākajam darbam: kopējās metodikas attīstībai un arī, lai Rīgas projekta darba grupa tos varētu izmantot turpmākajos projekta īstenošanas posmos.

Ieguvums Rīgai – ārvalstu speciālistu iedziļināšanās un viedokļu apkopojums par Spīķeru ielas un tās apkārtējās teritorijas problemātiku, uz kā bāzes turpmākajā projekta gaitā tiks izstrādāti potenciālie tāda veida publiskās ārtelpas pilnveidošanas rīki/instrumenti un noteiktas nepieciešamās darbības efektīvākai tās pilnveidošanai un pārvaldīšanai. Otrs ieguvums ir metodoloģija, ko kopā ar vietas tiešajiem lietotājiem un citām iesaistītajām pusēm turpmākajā darbā var lietot, analizējot jebkuras citas – visas pilsētas vai RVC teritorijā esošas publiskās ārtelpas.

Ārvalstu speciālisti kā lielākās problēmas un trūkumus nosauca: teritorijā nezinātājam ir neiespējami orientēties, nav norāžu un informācijas, kas kur atrodas u.tml.; Spīķeru ielā ir grūti nokļūt, dažādi šķēršļi no visām pusēm; tās raksturs nav aicinošs, bet rada bīstamības un nedrošības sajūtu; monofunkcionāla teritorija – vitalitātes trūkums vakara stundās; ļoti haotisks un neestētisks iespaids; slikta apsaimniekošanas kvalitāte; potenciāli konflikti nākotnē ar privāto tirgotavu īpašniekiem u.c.

Darbnīcas rezultātā tika secināts, ka galvenās Spīķeru ielas un tās apkārtnes vērtības ir: vieta ir ekonomiski ļoti aktīva un atpazīstama; blakus atrodas Centrāltirgus un tas ir gan konkurents, gan klientu piesaistītājs; tas, ka šeit nav iedzīvotāju, kuriem varētu traucēt komercdarbības aktivitātes, sevišķi vakara un nakts stundās (tas tika minēts arī kā trūkums – no ikdienas klientu nodrošinājuma viedokļa); ļoti daudzveidīgs lietotāju sastāvs, demokrātisks vides raksturs; vieta ir viegli pārveidojama, jo ir skaidras īpašuma attiecības un izteikts vides raksturs (ēkas un publiska ārtelpa) u.c.

Kā galvenais Spīķeru ielas publiskās ārtelpas potenciāls un turpmākās attīstības iespējas tika nodefinētas: izcils novietojums starp izteiktiem gājēju kustību piesaistošiem galamērķiem – Centrāltirgu, centrālo staciju un Daugavas krastmalu ar Spīķeru renovēto kvartālu; iespējama laba privātā un publiskā partnerība un sadarbība vietas attīstībā u.c.

Ne visi aspekti ir vērtējami viennozīmīgi, jo daži no tiem satur pretēja rakstura iezīmes. Piemēram, ielas tirdzniecība, kas nav estētiski pievilcīga, ir nozīmīga vietas vitalitātei un vietējai ekonomikai – tā pamatā ir legāla uzņēmējdarbība, taču, mēģinot vidi pārveidot, varam saskarties ar dažāda rakstura konfliktsituācijām un t.s. ģentrifikācijas parādību, ka vietas demokrātiskā vitalitāte var tikt zaudēta un tā pārveidosies par ekskluzīvu rajonu, kas piesaistīs tikai noteikta līmeņa uzņēmējus un sabiedrību, bet pārējie tiks „izspiesti” un meklēs citu pilsētas daļu, kurā darboties, jo šādai darbībai acīmredzami ir objektīvs pieprasījums. Tādējādi problēmas netiks atrisinātas, tikai notiks to pārvietošanās uz citu vietu tālāk no pilsētas centra.

Darba grupa Nr.2: Latviešu strēlnieku laukums

Praktiskās nodarbības mērķis bija veikt Latviešu strēlnieku laukuma publiskās ārtelpas funkcionālo – izmantošanas veidu un esošo/potenciālo izmantošanas konfliktu – analīzi, veicot individuālus novērojumus un intervējot Latviešu strēlnieku laukuma lietotājus.

Darba grupa veica izpētes objekta apsekošanu dabā – aplūkoja teritoriju, veica novērojumus par tās integrēšanos pilsētvidē un savienojumiem ar apkārtējām teritorijām. Tika intervēti laukuma lietotāji – Okupācijas muzeja pārstāvis un tūrisma firmas, kas sniedz ekskursiju pakalpojumus Rīgas pilsētā un kuras autobusi bāzējas laukuma teritorijā, pārstāve.

Katram darba grupas dalībniekam individuāli bija jāaizpilda publiskās ārtelpas novērošanas matrica, vērtējot publisko ārtelpu sekojošās kategorijās: (1) teritorijas telpisko uzbūvi pilsētbūvnieciskajā kontekstā, (2) esošo teritorijas pārvaldības situāciju, (3) teritorijas funkcionālo izmantošanu un tiešos lietotājus. Katra kategorija tika vērtēta pēc sekojošiem aspektiem: (1) novērotās problēmas un trūkumi, (2) novērotās vērtības un labās īpašības, (3) identificētās iespējas un nākotnes potenciāls.

Pēc objekta apsekošanas katra darba grupas dalībnieka individuālie novērojumi USER projekta eksperta vadībā tika analizēti un apkopoti. Sākotnēji visi projekta partnerpilsētu pārstāvji izklāstīja savus novērojumus, secinājumus un ieteikumus laukuma publiskās ārtelpas pilnveidošanai, kam sekoja Rīgas pilsētas sagatavota prezentācija par jau iepriekš veiktās Latviešu strēlnieku laukuma publiskās ārtelpas analīzes rezultātiem. Šāda analīze tika veikta ar USER projekta vietējo atbalsta grupu līdzdalību – vispirms pamatsastāva grupā, tad paplašinātajā grupā, un pēc tam arī ar sākotnēji identificēto Latviešu strēlnieku laukuma lietotāju, t.i., institūciju, kuras izvietotas laukumā vai tā perimetrā, kā arī pašvaldības speciālistu, kuri ir atbildīgi par laukuma pārvaldību un attīstību, līdzdalību.

Darba grupas galvenie rezultāti: ārvalstu speciālistu viedokļu apkopojums par Latviešu strēlnieku laukuma problemātiku un iespēja salīdzināt projekta vietējo atbalsta grupu un lietotāju veiktās analīzes rezultātus ar ārvalstu speciālistu iegūtajiem rezultātiem.

Galvenie secinājumi: ārvalstu speciālistu identificētās Latviešu strēlnieku laukuma vērtības un labās īpašības, un, jo īpaši – šīs publiskās ārtelpas trūkumi un lietošanas konflikti būtiski neatšķīrās no vietējo atbalsta grupu un lietotāju identificētajiem. Tas liek secināt to, ka Latviešu strēlnieku laukuma galvenie trūkumi un lietošanas konflikti ir acīmredzami un to ietekme uz publiskās ārtelpas kvalitāti – būtiska.

Ārvalstu speciālisti kā lielākās problēmas un trūkumus nosauca: nepārdomāto satiksmes organizāciju un neorganizētās auto novietnes; haotiskos arhitektoniskos risinājumus; nekvalitatīvo laukuma segumu, soliņu, atkritumu urnu, informatīvo norāžu un apstādījumu neesamību. Tika secināts, ka publiskās ārtelpas plānojuma risinājumi nenodrošina ārtelpas pievilcību un lietotāju interesi uzkavēties laukumā, galvenā esošā laukuma lietošanas funkcija ir tranzīts, taču arī šī funkcija nav pilnvērtīga, jo neeksistē gājēju plūsmas nozīmīgumam atbilstoša sasaiste ar Akmens tiltu un Daugavas krastmalu, vāji funkcionē sasaiste ar Akmens tiltu, laukums kā „vārti” uz Vecrīgu nefunkcionē un nav motivējošs vecpilsētas apmeklējumam. Savukārt, Okupācijas muzeja pakāpieni ir barjera ikvienam – jo īpaši, velosipēdistiem, jaunajām māmiņām, invalīdiem u.c. lietotāju grupām ar īpašām vajadzībām.

Attiecībā uz laukuma izmantošanu un tā lietotājiem tika secināts, ka laukumam nav skaidru funkciju, pastāv konflikti starp reglamentētajiem (t.i., kultūrvēsturiskās, reprezentatīvās un simboliskās funkcijas) un nereglamentētajiem (t.i., tūrisma, izklaides un atpūtas funkcijas) laukuma izmantošanas veidiem. Laukumam ir vāja apsaimniekošanas kvalitāte.

Ārvalstu speciālisti kā galveno Latviešu strēlnieku laukuma publiskās ārtelpas potenciālu identificēja izcilo novietojumu uz Rīgas pilsētas vienas no galvenajām asīm – Akmens tilta savienojumu ar Vecrīgu. Tika atzīmēts, ka laukumam piemīt daudzfunkcionalitāte, kas būtu mērķtiecīgi jāpilnveido.

Ārvalstu speciālisti arī sniedza virkni ieteikumu Latviešu strēlnieku laukuma publiskās ārtelpas pilnveidošanai, piemēram, mainīt galveno ieeju laukumā izvietojumu, savienot laukumu ar Daugavas krastmalu un saglabāt (nevis sašaurināt, kā tas plānots) savienojumu ar Rātslaukumu, pārvietot autobusu stāvvietu no laukuma centra, kur tie aizsedz Okupācijas muzeju un Latviešu strēlnieku pieminekli, uz Grēcinieku ielas pusi vai 11.Novembra krastmalas zaļo saliņu starp brauktuvēm, bet, esošajā autonovietņu atrašanās vietā veidot gājēju plūsmu uz Daugavas krastmalu; lai nodrošinātu šīs publiskās ārtelpas kā Vecrīgas vārtu funkcionalitāti, Rīgas pilsētai atkārtoti izvērtēt iespējamību pārcelt Okupācijas muzeju uz citu vietu, u.c.

III. Pieredzes apmaiņa starp USER projekta partnerpilsētām par paveikto projekta ietvaros un sasniegtajiem rezultātiem:

Seminārs noslēdzās ar divām projekta turpmākai īstenošanai būtiskām diskusijām: (1) pieredzes apmaiņa par vietējo projekta atbalsta grupu veidošanas un to sekmīgas darbības nodrošināšanas aspektiem, kā ietvaros visas projektā iesaistītās pilsētas sniedza īsas prezentācijas un tām sekoja diskusija par katras pilsētas izvēlēto pieeju projekta atbalsta grupu darba organizēšanā, veiksmes stāstiem, galvenajiem secinājumiem; (2) diskusija par to kas pēc USER projekta metodoloģijas ir publiskās ārtelpas lietotāji, kādas ir galvenās publiskās ārtelpas lietotāju grupas, kādus sabiedrības slāņus tās pārstāv.