02.04.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības padomes sēdes lēmumi
Sēdes norises laiks: 02.04.2025., 9.00 līdz 11.05.
Sēdi vada:
Departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja – Padomes priekšsēdētāja | E. Rožulapa |
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta
Būvniecības padome:
Departamenta Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītājas vietniece | L. Sarma |
Departamenta Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītājas vietniece | G. Kalīte |
Departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas Biroja vadītājs | J. Bērziņš |
Departamenta Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietniece | K. Zīverte |
Departamenta Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītājas vietniece | A. Maderniece |
Departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Inženierbūvju nodaļas vadītāja | I. Ruzanova |
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes Plānošanas un projektēšanas nodaļas būvinženiere | B. Bauze |
Departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Inženierbūvju nodaļas galvenā ainavu arhitektes, nodaļas vadītājas vietnieces p.i. | M. Veinberga |
Departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Koku novērtēšanas nodaļas vadītājs | V. Freimanis |
Departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks | U. Apinis |
Departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas galvenā projektu vadītāja teritorijas plānošanas joma | L. Rozenfelde |
Departamenta Rīgas pilsētas arhitekts | P. Ratas |
Departamenta Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere | E. Ozola |
Protokolē:
Departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītājas palīdze | S. Ādmīdiņa |
I Attīstības priekšlikumi
1. Dzīvojamās mājas jauna būvniecība Rīgā, Ščecinas ielā 6 (kadastra apz. 0100 084 0082)
Lēmums:
- atbalstīt ēkas novietojumu zemes vienībā un galvenās ēkas apjomu kārtojumu;
- lūgt būvniecības ierosinātāju: a) pievienot apbūves pilsētbūvniecisko analīzi atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 105.5. apakšpunktā noteiktajam apjomam (ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā), kas pamato projektējamo ēku izvietojumu zemes vienībā, apdares materiālu un arhitektoniskā risinājuma iederību teritorijā; b) koriģēt ieceri vienkāršojot ēkas kompozicionālo risinājumu un samazinot elementu dažādību (īpaši logu ailojumos un to dalījumā), ievērot vienotus principus veidojot ēkas apjomu arhitektoniskās detaļas, kā, piemēram, jumta formas, slīpumi, pārkares;
- pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu;
- pēc trūkumu novēršanas ieceri atkārtoti skatīt Būvniecības padomes sēdē.
2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Rīgā, Laktas ielā 18 (kadastra apz. 0100 018 0094, 0100 018 0102)
Lēmums:
- būvprojektam pievienot I kārtas ēkas fasāžu un labiekārtojuma šķērsgriezuma risinājumus (vizuālais risinājums), lai tie būtu arhitektoniski pabeigti un atbilstoši plānotajai labiekārtojuma koncepcijai pirms tiek uzsākti II kārtas būvdarbi;
- papildināt ēku griezumus ar norādi, ka galvenā dzega ir +32,35 m (atļautais maksimālais būves augstums 9 stāvi jeb 9 x 3,5 + 1,5 = 33 m), un grafiski norādīt, ka ēkas daļas virs +33 m iekļaujas 45o leņķa veidotā telpā, mērot no galvenās dzegas;
- papildināt ģenerālplānu ar attālumu atzīmēm starp ēku fasādēm, lai varētu pārliecināties, vai ir ievērots Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 21 “Skanstes apkaimes teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – Lokālplānojums) 240.2. apakšpunkts (nosakot minimālo attālumu starp dzīvojamām mājām, starp dzīvojamām mājām un citām ēkām un jebkādas būves attālumu līdz dzīvojamām telpām, ievēro insolācijas un ugunsdrošības prasības, kā arī būvnormatīvu, Civillikuma un citu normatīvo aktu noteikumus, bet daudzdzīvokļu namiem, tas nav mazāks par: 20 m – starp četru un vairāk stāvu māju, kā arī māju ar dažādu stāvu skaitu garenfasādēm. Ievērot arī Būvju vispārīgo prasību būvnormatīva LBN 200-21 131. punktu, minimālais attālums starp dažādu daudzdzīvokļu dzīvojamo divu un triju stāvu ēku dzīvojamo telpu logiem vai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu logiem dažādās fasādēs, kas novietotas savstarpējā 135º leņķī vai mazāk, ir ne mazāks par 15 metriem un četru stāvu un augstākām ēkām – ne mazāks par 20 metriem);
- ievērot minimālo būvlaidi 3 m no Laktas ielas sarkanās līnijas ēkai 4c (II kārta) pret Laktas ielu. Lokālplānojuma 403.2. apakšpunkts, būvlaides gar citām ielām (izņemot Ganību dambja fronti) nosaka apbūves minimālo attālumu no sarkanās līnijas;
- papildināt ģenerālplānu ar brīvās zaļās teritorijas rādītāju 30 % abām plānotajām zemes vienībām;
- saņemt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.