Iedzīvotāju asamblejā iesniedz 41 zaļināšanas rekomendāciju
2024.gada novembrī noslēdzās pirmā Rīgas iedzīvotāju klimata asambleja Latvijā. Tās laikā dalībnieki, tiekoties 5 sestdienas divu mēnešu garumā, izstrādāja 49 rekomendācijas Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam 2027. – 2031. gadam. Noslēguma sesijā, kas notika 23. novembrī Rīgas domes sēžu zālē, atbalstu guva 41 rekomendācija. Dienas beigās tās oficiāli tika nodotas izskatīšanai Rīgas domei.
Rīgas iedzīvotāju klimata asambleju iniciēja biedrība “Zaļā brīvība” un tā tika īstenota sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Asamblejas fokusā bija jautājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, pievēršot uzmanību tādiem tematiem kā lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana, karstumsalu ietekmes mazināšana, bioloģiskā daudzveidība pilsētvidē, kā arī zaļo teritoriju pieejamība. Šeit arī visas rekomendācijas, kuras asamblejas dalībnieki nolēma virzīt iesniegšanai Rīgas domei:
| REKOMENDĀCIJAS |
| 1. Identificēt problēmas un to cēloņus zaļās infrastruktūras pārvaldībā. Apvienot visu iesaistīto struktūrvienību pārstāvjus vienotā rīcībgrupā, lai tādējādi uzlabotu Zaļināšanas plāna īstenošanu un pārvaldību. |
| 2. Nodrošināt konsultācijas iedzīvotājiem zaļināšanas jautājumos, iespējams, izveidot vienas pieturas zaļināšanas aģentūru, tostarp izstrādāt zaļināšanas rokasgrāmatu iedzīvotājiem, kuru aktīvi popularizēt. |
| 3. Īstenot sabiedrības izglītošanas kampaņu ar labiem piemēriem zaļināšanā, t.sk. arī no vietējo iedzīvotāju īstenotajiem projektiem. Informēt par dažādiem risinājumiem pilsētvides izaicinājumiem, kas uzlabo situāciju apkaimēs, un sabiedrības iesaistīšanos. Kampaņu īstenot gan sociālos tīklos, gan ārtelpā, gan sabiedriskajā telpā. Iekļaut informāciju materiāliem un atbalsta iespējām. |
| 4. Izstrādāt informatīvu un izglītojošu TV/radio raidījumu sēriju par zaļināšanas jautājumiem, ko aktīvi popularizēt, izplatot dažādos kanālos. |
| 5. Izveidot un ieviest mājaslapā sadaļu ar konsultāciju platformu, kur (1) vērsties pēc informācijas par zaļināšanu, (2) kur pieteikties atbalstam (stādiem, materiāliem), (3) kā veikt aptaujas par iedzīvotāju zaļināšanas interesēm. |
| 6. Pilnveidot georiga.lv funkcionalitāti, pievienojot: 1. iespēju iedzīvotājiem ērti ziņot un kartēt problēmvietas. 2. sniegt ieteikumus; 3. iekļaut informāciju par zaļināšanas plāniem. |
| 7. Ieviest instrumentus iedzīvotāju iesaistes veicināšanai zaļināšanas pasākumu īstenošanai. Reizi divos gados rīkot asamblejas (arī veicot grozījumus, atjauninājumus), kurās izvērtēt plāna sasniegšanas sekmes, uzraudzīt plāna ieviešanas procesu. |
| 8. Sagatavot vadlīnijas (īsas, konkrētas, vizuāli saistošas) par to, ko iedzīvotāji var darīt, lai zaļinātu savus pagalmus, izveidotu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, veidotu apstādījumus, izliktu puķpodus, stādītu apdobes ap kokiem utml., tādējādi veicinot iedzīvotāju izpratni un izglītošanu par zaļināšanas jautājumiem. |
| 9. Izveidot publisku parku, kurā iedzīvotāji (arī uzņēmumi) var izveidot zaļināšanas pilotprojektus, kā arī piešķirt kokus, citus augus un tos kopīgi iestādīt, piemēram, izlaidumos. Nodrošināt iespēju šajā teritorijā talkot. Iznomāt, piegādāt līdzekļus, piem., lāpstas. Parka izveidei prioritāri izvēlēties degradētas teritorijas, kuras vispirms sakopt un sagatavot. |
| 10. Rīkot konkursu un apbalvot zaļākās daudzdzīvokļu ēkas. Balvas var izmantot turpmākai ēkas apkārtnes teritorijas labiekārtošanai (dāvanu kartes, goda plāksnes utml.) |
| 11. Apzināt pamestos un degradētos īpašumus Rīgā un izveidot komunikācijas kanālu pašvaldības mājaslapā, lai to īpašnieki varētu vienoties ar iedzīvotājiem par teritoriju izmantošanu, tostarp sakopšanu un zaļināšanu. |
| 12. Piešķirt pašvaldības organizēto zaļināšanas aktivitāšu dalībniekiem dāvanu kartes, kuras var izlietot, piem., teātra, kino, zoodārza, botāniskā dārza u.tml. apmeklējumiem. |
| 13. Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs aktualizēt zaļināšanas tēmas, organizējot izglītojošas un praktiskas aktivitātes. Izstrādāt rīcības plānu, kā programmu ieviest. |
| 14. Izstrādājot un ieviešot projektus, paredzēt lietus ūdens risinājumus, kas veicina lietus ūdens uzsūkšanos, kā arī, plānojot plašus apstādījumus, ietvert risinājumus lietus ūdens izmantošanai laistīšanai. |
| 15. Izstrādāt apstādījumu plānu kā teritorijas plānošanas noteikumu sastāvdaļu, iesaistot visas puses – pašvaldību, valsts iestādes, privāto zemju īpašniekus, uzņēmējus. Definēt attīstāmajām teritorijām minimālo zaļās zonas platību un ieteicamos apzaļumošanas veidus. |
| 16. Nodrošināt atbalstu apstādījumu plāna īstenošanā un kopšanā. Organizēt regulāras Zaļināšanas dienas, izveidot kontaktpunktu pašvaldībā, ieviešanā piesaistot gan profesionāļus, gan praktikantus. |
| 17. Apzaļumot sadalošās ielu joslas un drošības salas. |
| 18. Vietās, kur tas nemazina satiksmes drošību, sadalošās barjeras starp brauktuvi un ietvi aizstāt ar apstādījumiem (dzīvžogs, krūmi utml.) nevis metāla barjerām. |
| 19. Ieviest zaļos risinājumus, atjaunojot vecās vai būvējot jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas un slēgtās velo novietnes; (piemēram, zaļie jumti, zaļās sienas, krūmi, puķu kastes, dabiskās pļavas). |
| 20. Sēt un uzturēt zemu pļautu zālienu uz tramvaja un dzelzceļa sliežu ceļiem, tādējādi nodrošinot lietusūdens uzsūkšanu un mazinot ielu applūšanu. |
| 21. Identificēt ielas un nodrošināt atbilstošus apstādījumus tur, kur karstumsalas efekts ir vieslielākais. Ielas ar intensīvāko transporta plūsmu izskatīt kā pirmās, kurās šos pasākumus nepieciešams ieviest. |
| 22. Izstrādājot Doma laukuma rekonstrukcijas projektu, paredzēt videi draudzīgus risinājumus karstumsalu mazināšanai, grozot attiecīgos saistošos noteikumus (papildināt saist.not. Nr. 38 62. punktu) |
| 23. Rīkot konkursus (studentiem, skolēniem, iedzīvotājiem) par labākajām Rīgas apzaļumošanas idejām. |
| 24. Pārskatīt esošās atbalsta programmas un pilnveidot teritoriju uzturēšanas un labiekārtošanas finansējuma programmu iedzīvotājiem veicinot zaļināšanu. |
| 25. Izveidot ziedojumu piesaistes sistēmu – augiem, soliņiem u.c. zaļo teritoriju uzlabošanas pasākumiem. |
| 26. Samazināt NĪN par ieguldījumiem pilsētai nozīmīgos projektos – lietus ūdens uzsūkšanās sistēmas veidošana dabā balstītos risinājumos, mikroparku izveide u.c. Sasaistīt šo rekomendāciju ieviešanu ar Dabas atjaunošanas regulu. |
| 27. Izstrādāt atbalsta un līdzfinansējuma instrumentus, tai skaitā privātajam sektoram, dabā balstītiem risinājumiem lietus ūdens novadei un uzkrāšanai laistīšanas nolūkiem. |
| 28. Izveidot konkursus apkaimju un daudzdzīvokļu māju biedrībām ar mazajiem grantiem (līdz 500 eiro), kas nodrošina resursus zaļināšanai (piemēram, melnzemes un stādu iegādei). |
| 29. Paredzēt NĪN atlaidi daudzīvokļu un privātajiem īpašumiem, zaļo teritoriju attīstīšanai un uzturēšanai, nosakot konkrētus kritērijus (īpaši atbalstot blīvi apbūvētas teritorijas). |
| 30. Līdzdalības budžeta konkursa ietvaros nodrošināt mazā labiekārtojuma programmu (t.sk. zaļināšana), vienam projektam paredzot līdz 5000 EUR, lai veicinātu iedzīvotāju iespēju konkurēt ar lielajiem projektiem ar atsevišķu balsojumu. Iesakām šai programmai noteikt 10% no kopējā konkursa budžeta. Noteikt šai programmai atvieglotu projekta ideju iesniegšanas kārtību. |
| 31. Izstrādāt atbalsta programmu dzīvžogu ierīkošanai esošo betona / metāla žogu vietā. |
| 32. Saskaņojot būvprojektus, par prioritāti izvirzīt degradēto teritoriju un esošo ēku revitalizāciju, nevis jaunu teritoriju apbūvēšanu (paātrināt būvatļaujas saņemšanu revitalizācijai). |
| 33. Noteikt, ka zaļinot un labiekārtojot teritorijas par publiskiem līdzekļiem, tām ir jābūt publiski pieejamām |
| 34. Veidot un attīstīt gājēju promenādes gar ūdensmalām, kā, piemēram, pagarināt Daugavas promenādi līdz Dārziņiem, veidot promenādi gar Zundas kanālu un citās vietās Rīgā. |
| 35. Veidojot jaunas vai atjaunojot esošās rekreācijas vietas (parki, bērnu un sporta laukumi), zemes segumam, ja tāds ir nepieciešams, izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus un materiālus (tai skaitā, ūdeni uzsūcošus materiālus, infiltrējošus ceļa segumus). |
| 36. Noteikt un veidot publiski pieejamas zaļās teritorijas rekreācijai un atpūtai dažādās Rīgas apkaimēs un mikrorajonos. |
| 37. Ierīkot vismaz vienu labiekārtotu zaļo zonu apkaimēs, kur to vēl nav, iesaistot iedzīvotājus. |
| 38. Veicināt ūdensmalu pieejamību iedzīvotājiem un palielināt tajās dabas daudzveidību. |
| 39. Vētras seku likvidācijas rīcībplānā iekļaut prasību atjaunot izpostīto zaļo teritoriju (iestādīt jaunus kokus, krūmus utml.). |
| 40. Samazināt obligāto zālienu pļaušanas reižu skaitu gadā un palielināt atļauto zāles garumu, sadarbībā ar ekspertiem izstrādājot uzturēšanas vadlīnijas un pielāgojot nosacījumus dažādām teritorijām, lai tiktu nodrošināta cilvēku drošība, netiktu pieļauta invazīvo augu ziedēšana un tiktu veicināta dabas daudzveidība. |
| 41. Izstrādāt un piedāvāt tipveida zaļināšanas risinājumus, veidojot vienotu pilsētas tēlu un nodrošinot risinājumu replicēšanas vienkāršību. |
Iesniegtās rekomendācijas Rīgas dome ņems vērā, izstrādājot Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu.
Rīgas iedzīvotāju asamblejai tika atlasīti 35 Rīgas iedzīvotāji dažādās vecuma grupās, pārstāvot dažādas profesijas, politiskos uzskatus, izglītības un ekonomiskos līmeņus u.c. Asamblejas dalībnieku sastāvu var raksturot kā reprezentatīvu Rīgas mini sabiedrību. Asamblejas laikā no 21. septembra līdz 23. novembrim dalībnieki guvuši zināšanas par klimata pārmaiņām, dabas daudzveidību pilsētvidē, par notekūdeņu zaļajiem risinājumiem, par mežu apsaimniekošanas principiem, kā ar devās sajūtu piedzīvojumos, iztēlojoties pilsētu kā dārzu un smeļoties iedvesmu meža terapijā.
Asamblejas organizatori uzskata, ka iedzīvotāju asambleja kā efektīva sabiedrības iesaistes metode lēmumpieņemšanā nākotnē varētu tikt izmantota ikvienā Latvijas pašvaldībā dažādu tēmu un jautājumu risināšanai, tādā veidā ilgtermiņā veicinot, gan komunikāciju, gan uzticību starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.
Raksts tapis biedrībai “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību.
