MUSTBE seminārā prezentēti pirmie lietus ūdens risinājumi
MUSTBE projekts aizsākās gandrīz pirms gada. Šajā laika periodā tika noteikti divi galvenie projekta mērķi: digitālu un tehnisku risinājumu izstrāde, lai ieviestu jauninājumus pilsētu lietusūdens apsaimniekošanā, kā arī Baltijas jūras reģiona ieinteresēto pušu izpratnes veicināšana par to, kā var uzlabot lietusūdens apsaimniekošanu pilsētās, lai samazinātu bīstamo vielu noplūdi.
Tā kā pieredzes apmaiņa starp sadarbības partneriem ir svarīgs projekta aspekts, MUSTBE projektā ir plānoti vairāki starptautiskie pasākumi četrās projektā iesaistītajās valstīs, t.i., Somijā, Igaunijā, Zviedrijā un Latvijā. Pirmais pārrobežu pasākums notika šī gada marta sākumā Tallinā, Igaunijā. Seminārs ietvēra daudzpusīgās prezentācijas no projekta partneriem un ārējiem vadošajiem ekspertiem.
Semināra atklāšanā vadošais projekta vadītājs Siim Reinla no Vīmsi pašvaldības (Igaunija) prezentēja trīs projektā nepieciešamās sākotnējās darbības: esošās situācijas analīze un risinājuma projekta izstrāde, kam seko būvniecības darbi un visbeidzot rezultāta uzraudzība un monitorings attiecībā pret bāzes apstākļiem, kas noteikti ar mērījumiem un analīzi pirmajā projekta posmā. Ūdens kvalitātes ziņā ar izstrādātajiem pilotrisinājumiem paredzēts sasniegt projekta definētos piesārņojošo vielu samazināšanas mērķus: samazinājums vismaz 60% apmērā suspendētajām vielām, 30% kopējam slāpeklim, 60% patogēniem (e-Coli), 50% ogļūdeņražiem (naftas produktiem), 40% smagajiem metāliem.
Satakuntas Lietišķo Zinātņu universitātes pētniece Meri-Maaria Salo īsi paskaidroja daudzdimensionalitātes koncepciju, kā arī septiņu pilotprojektu plānotos risinājumus. Mērķu sasniegšanai projektā tiks uzstādītas dabā balstītu risinājumu lietus ūdens sistēmas. Divas no MUSTBE pilotprojekta objektiem atrodas Pori, Somijā, divi Igaunijas pilsētās Tallinā un Vīmsi, divi Sēderhamnā, Zviedrijā un viens Rīgā, Latvijā. Pilotprojekta vietas atšķiras atkarībā no vides, sateces baseina un īpašajām problēmām. Daži pilotprojekti īpaši koncentrējas uz lietus ūdens izraisītu plūdu risku mazināšanu, savukārt citi koncentrējas uz lietus ūdens noteces kvalitātes uzlabošanu. Turklāt MUSTBE pilotprojektu piemēri ietver ceļu satiksmes radīto piesārņotāju novēršanu.
Labai plānošanai ir nepieciešama laba sadarbība
Pasākumā piedalījās arī divi ieinteresēto pušu pārstāvji – AS Tallinna Vesi tīklu plānošanas un būvniecības vadītājs Marti Vaksmann un Tallinas Pilsētvides un sabiedrisko darbu departamenta pilsētas ainavu arhitekte Kristiina Kupper. Marti Vaksmann stāstīja par Tallinas lietus ūdens kanalizācijas stratēģisko plānošanu, plūdiem pakļauto teritoriju kartēšanas aktivitātēm, dažādu ieinteresēto pušu interesēm pilsētvidē, kā arī par sadarbību starp, lai labāk uzturētu pilsētvides funkcionalitāti infrastruktūras izveides darbu gaitā. Kristiina Kupper izklāstīja vides apstādījumu aspektus inovatīvu risinājumu projektēšanā un būvniecībā, sniedza piemērus risinājumiem, kuros ir panākta sinerģija starp esošo ekosistēmu un jaunām norisēm. Ainavu arhitekte sniedza ieskatu vienā no problemātiskajām zaļo teritoriju problēmām – no vienas puses, pilsētas perspektīvas zaļajām zonām būtu jānodrošina ietekmes mazināšana plūdu un karstuma novadīšanā, kā arī uzlabot bioloģisko daudzveidību, savukārt, no otras puses, esošajos saglabāšanas plānos dažkārt ir tendence atbalstīt monofunkcionālas zaļās zonas.
Rīki uz dabu balstītu risinājumu ieguvumu novērtēšanai
Pieredzes apmaiņas pirmo ciklu noslēdza Jurijs Kondratenko no Rīgas Tehniskās universitātes par dabā balstītu risinājumu izmaksu un ieguvumu analīzi. Viņš atsaucās uz Cohen-Sachman (2016) dabā balstītu risinājumu definīciju: “darbība, lai aizsargātu, ilgtspējīgi pārvaldītu un atjaunotu dabiskas vai pārveidotas ekosistēmas, kas efektīvi un adaptīvi risina sabiedrības problēmas, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju labklājību un bioloģiskās daudzveidības priekšrocības”. J.Kondratenko apsprieda dabā balstītu risinājumu novērtēšanas rīkus un ilustrēja plašo elastību, novērtējot ieguvumus izmaksu ietvaros, vienlaikus arī uzsverot, ka MUSTBE mērķis būtu kvantitatīvi noteikt ietekmi un aprēķināt konkrētas vērtības. Prezentācijā tika uzsvērts, ka metodēm dabā balstīta risinājuma novērtēšanai ir jābūt pamatotām ar mērķi. Lai noteiktu izmaksu alternatīvas viena mērķa sasniegšanai, ir piemērota “izmaksu efektivitātes analīzes” pieeja. Lai novērtētu intervences ekonomisko iespējamību un iespējamos ieguvumus, jāizmanto “izmaksu un ieguvumu analīzes” pieeja. Plašāka “daudzkritēriju analīzes” pieeja apkopo un analizē dažāda veida kvalitatīvos un kvantitatīvos datus, lai novērtētu dabā balstītu risinājumu ietekmi. Pēdējais solis ir daudzdimensiju risinājumu izvēle. J.Kondratenko arī uzsvēra, ka vairumā dabā balstītu risinājumu ieguvumu ekonomiskajos aprēķinos pārsvarā dominē kultūras ekosistēmu pakalpojumu (atpūtas, labiekārtojuma) vērtība, kas nozīmē, ka liels uzsvars jāliek uz MUSTBE projekta ietvaros izstrādāto daudzdimensionālo risinājumu pievilcību.
MUSTBE pilotprojektu risinājumu daudzdimensionalitāte
Dienas otrā daļa tika veltīta, lai gūtu padziļinātu ieskatu MUSTBE dabā balstīto lietusūdens risinājumu daudzdimensionalitāti. Nils Kändler iepazīstināja ar TalTech projekta komandas darbu pie galvenajiem darbības rādītājiem dabā balstītiem risinājumiem. Lai piedāvātu ietvaru daudzdimensionālas dabā balstītu risinājumu novērtēšanai, TalTech ir apkopojis provizorisku informāciju no 23 jau uzbūvētiem dabā balstītajiem risinājumiem Ziemeļvalstu reģionā un no īpašnieku pieredzes definējis visizplatītākos primāros un sekundāros mērķus dabā balstīto ieviešanai.
Kā galvenais secinājums tika izvirzīts, ka daudzdimensionālas dabā balstītu risinājumu plānošana jāsāk ar galveno un sekundāro priekšrocību atlasi, kas risinājumam jānodrošina. Katram no iespējamajiem ieguvumiem, piemēram, plūdu riska samazināšanai, sabiedrības labklājības uzlabošanai vai siltuma salas efekta mazināšanai, pastāv dažādas vērtēšanas metodes. MUSTBE pilotprojektu risinājumiem primārie paredzētie ieguvumi ir plūdu riska samazināšana un vides aizsardzība caur uzlabotu ūdens kvalitāti. Ieguvumi, kas kartēti, pamatojoties uz iepriekšēju darbu, ir bioloģiskā daudzveidība un zaļo zonu nodrošināšana, sabiedrības veselība un labklājība, kā arī sociāls pielietojums un kohēzijas veicināšana.
Nils Kändler iepazīstināja ar piemēru no Tallinā iegūtajiem datiem, lai parādītu, kā var novērtēt un vizualizēt plūdu risku, ūdens kvalitāti, sabiedrības veselību un labklājību, kā arī pilsētas siltuma rādītājus. Diskusija turpinājās ar MUSTBE izstrādātajiem risinājumiem – pilotobjektu īpašnieki diskusijā par saviem risinājumiem minēja papildu ko sniedz izglītošana (gan plašas sabiedrības, gan attiecīgo ieinteresēto personu izpratnes paaugstināšana) un izpēte (objekti, kas izstrādāti, lai salīdzinātu dažādus būvētus risinājumus nākotnes pilsētu attīstībai), sezonālā ūdens trūkuma mazināšana (savāktā lietus ūdeņu otrreizēja izmantošana) un sociālie aspekti (pilsētas telpai nodrošināti atpūtas un izklaides faktori). Šī diskusija no jauna definēja ieguvumu rādītāju kopumu no lietus ūdens attīrīšanas tehniskajiem risinājumiem.
Prezentācijas no pasākuma pieejamas: https://centralbaltic.eu/project-news/valuable-insights-into-stormwater-solutions-presented-at-mustbe-seminar/
