Vērtēs labākos risinājumus dzelzceļa šķērsošanai Daugavas kreisajā krastā
Turpinoties Rail Baltica pamata trases projektēšanai Rīgā, projekta attīstītāji, Rīgas pilsētas pašvaldība, lokālplānojuma izstrādātāji SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrija iepazīstinās ar plānotajiem inženiertehniskajiem risinājumiem Daugavas kreisajā krastā no Mazās Nometņu līdz Zolitūdes ielai.
Diskusija par konceptuālajiem risinājumiem notiks 24. septembrī no plkst.15.00 līdz 18.00 tiešsaistē Rail Baltica mājas lapā railbaltica.org/lv un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā.
Rail Baltica līnijas projektēšana Rīgā ir sasniegusi inženierizpētes posmu, kura viens no uzdevumiem ir vienoties ar iesaistītajām pusēm par plānoto šķērsojumu novietojumu un konceptuālo risinājumu veidu. Katra dzelzceļa šķērsojuma detalizēts projekts tiks izstrādāts tālākā projekta attīstības fāzē, kad tiks saņemti saistošie tehniskie noteikumi.
4 km garajā posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai pašlaik ir 10 oficiāli dzelzceļa šķērsojumi, kurus, pateicoties Rail Baltica projektam, būs iespēja pārbūvēt atbilstoši mūsdienu drošības un ērtības prasībām.
Lai pārrunātu iedzīvotāju vajadzības un intereses attiecībā uz plānotajiem dzelzceļa šķērsojumiem – augustā tika rīkota minētā posma apsekošana kopā ar apkaimju biedrību un NVO pārstāvjiem. Savukārt septembra sākumā norisinājās sākotnējo risinājumu izvērtēšana darba grupās ar NVO pārstāvjiem, pašvaldības, lokālpļanojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Rail Baltica pārstāvju dalību.
NVO pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu vairākos stratēģiskos jautājumos, kas tiks virzīti tālākai lēmuma pieņemšanai, piemēram:
- Dzelzceļa šķērsojumus primāri paredzēt tunelī, vienlaikus turpmākajā projektēšanas posmā detalizējot risinājumus, kas nodrošina vides pieejamību, ērtību un drošību;
- Imantas stacijā veidot divus, nevis vienu šķērsojumu;
- Izveidot jaunu dzelzceļa šķērsojumu pārvadā, kas savieno Šampētera/Gregora ielas;
- Izvēlēties piemērotāko no diviem iespējamajiem šķērsojumiem Zasulauka stacijā.
“Rail Baltica projekts ir stratēģiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra, kādu būvējam reizi simts gados. Tādēļ lēmumiem par dzelzceļa trases iekļaušanos Rīgas pilsētas telpā ir jāpieiet ar pienācīgu rūpību, uzklausot visas ieinteresētās puses un sabalansējot vēlmes ar projektam atvēlēto budžetu. Rail Baltica projekts ir bijis arī labs katalizators Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentu izvērtēšanai un mūsdienīgu transporta plānošanas risinājumu meklējumiem. Pašlaik Satiksmes ministrija strādā pie Rīgas–Pierīgas aglomerācijas transporta infrastruktūras uzlabošanas plāna, ko varētu piedāvāt dažādu ES fondu finansēšanai un kurā varētu iekļaut arī ar Rail Baltica saistītos multimodālos savienojumus,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Lai gan pēc apjomīgām diskusijām Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros 2016.gadā trases novietojums Latvijas teritorijā ir apstiprināts, projekta attīstītāji nodrošina iespēju arī projektēšanas gaitā pilnveidot sākotnējos risinājumus, kas attiecas uz dzelzceļa līnijas šķērsošanu,” saka Ģirts Bramans, Rail Baltica reģionālais vadītājs Latvijā. “Pateicoties sadarbībai ar vietējo kopienu pārstāvjiem, mēs esam pielāgojuši šķērsojumu novietojumu tuvāk ierastajiem maršrutiem, kā arī guvuši apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji labāk vēlas dzelzceļu šķērsot labi apgaismotos un lietotājam draudzīgos tuneļos, nevis pārvados. Tāpat esam uzklausījuši un tālākai apstiprināšanai virzīsim iedzīvotāju piedāvāto alternatīvu par jauna un oficiāla dzelzceļa šķērsojuma izveidošanu, kas savieno Šampētera un Gregora ielas.”
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajā dzelzceļa posmā ir plānotais Anniņmuižas pārvads, kura īstenošana saistīta ar Zolitūdes ielas vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu. Anniņmuižas šķērsojuma uzdevums ir nodrošināt ērtu, videi draudzīgu un ilgtspējīgas mobilitātes prasībām atbilstošu vietējas nozīmes transporta savienojumu starp Zolitūdes un Imantas apkaimēm. Gājējiem un velobraucējiem šajā vietā tiek plānots tunelis ar savstarpēji nodalītām plūsmām. “Turpmākajā plānošanas un projektēšanas procesā iedzīvotāji varēs iesaistīties, lai rastu labākos risinājumus savienojumam, kas iekļautos apkārtnes ainavā un publiskajā ārtelpā. Lokālplānojuma ietvaros ir secināts, ka dzelzceļam piegulošo zaļo zonu labiekārtojuma un apstādījumu sistēmas pilnveidošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem apkaimju dzīves vides kvalitātes uzlabošanai, piemēram, šajā dzelzceļa posmā, Anniņmuižas mežaparka labiekārtošana,” uzsver Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietnieka pilsētvides plānošanas jautājumos p. i.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, publiskajā diskusijā klātienē aicināti piedalīties Rīgas apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kas parakstījuši Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandus.
Materiāli un prezentācijas publiskajai diskusijai pieejami:
- darba materiāli un prezentācijas (www.rdpad.lv)
- darba materiāli un prezentācijas (www.railbaltica.org)
Papildu informācija un citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”:www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.
