Ar iedzīvotājiem diskutē par Rail Baltica dzelzceļa līnijas risinājumiem Daugavas kreisajā krastā no Jelgavas ielas līdz Liepājas ielai
Šodien, 15. jūnijā, RB Rail AS sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Rīgas domi organizēja publisko diskusiju “Inženierizpētes rezultāti Daugavas kreisajā krastā” ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par Rail Baltica projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē. Diskusiju cikls atsākās pēc Latvijā izsludinātās ārkārtas situācijas ierobežojumu mazināšanas.
Diskusijā ar nevalstiskajām organizācijām piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale, RB Rail AS Regionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans, posma projektētāju IDOM-INECO pārstāvis Rihards Ieviņš un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” pārstāvji.
Galvenā diskusijas tēma bija inženierizpētes rezultāti Daugavas kreisā krasta posmā Jelgavas iela – Liepājas iela. Diskusijas ietvaros projektētāji izklāstīja inženierizpētes secinājumus par trases novietojuma risinājumu šajā posmā, īpašu uzmanību veltot dzelzceļa tuneļa risinājumiem un ar to saistītajiem šķērsojumiem pilsētā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka Rail Baltica ir gadsimta projekts un mums jābūt pārliecinātiem, ka pieņemtie lēmumi būs pareizie arī pēc 30 gadiem. “Šodien mēs tiekamies, lai rastu piemērotākos risinājumus Rīgas pilsētvidei un iedzīvotājiem, īpaši pielietojot inovatīvus risinājumus kā, piemēram, dzelzceļa tuneli, kas līdz šim Latvijā nav ticis būvēts. Ir skaidrs, ka Torņakalna un Āgenskalna apkārtnes ir bagātas ar kultūrvēsturisko mantojumu un mums būvniecības procesā jābūt saudzīgiem.” Ministrs arī norādīja, ka šī nebūt nav pēdējā diskusija, lai rastu risinājumus veiksmīgai infrastruktūrai.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale uzsvēra projekta integrācijas pilsētvidē nozīmīgumu: “Mēs kopīgi esam nonākuši pie secinājuma, ka katram posmam ir nepieciešams individuāls risinājums, paturot prātā iedzīvotāju blīvumu un esošo infrastruktūru. Pilsētas prioritāte ir iedzīvotāju ērta un droša pārvietošanās, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošana.”
Ģirts Bramanis, RB Rail AS Reģionālais vadītājs Latvijā, uzsvēra, ka diskusijas formāts ir unikāls, jo atļauj visām iesaistītajām pusēm un arī sabiedrībai uzsākt diskusiju par Daugavas kreiso krastu un rast pragmatisku vidusceļu dažādiem risinājumiem. Atbildot uz nevalstisko organizāciju bažām par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanā, RB Rail AS un Rīgas dome līdz jūnija beigām piedāvās sadarbība plānu vasaras mēnešiem.
Diskusijā piedalījās NVO pārstāvji – Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība “Riga Annenhof”, Latvijas Riteņbraucēju apvienība, Āgenskalna apkaimes biedrība, Rīgas apkaimju alianse un Vides aizsardzības klubs.
Līdz šim notikušas divas publiskas diskusijas par Rail Baltica projekta trases risinājumiem. 2019. gada 6. decembrī Rīgas pašvaldība pauda savu redzējumu par Rail Baltica projekta īstenošanu galvaspilsētas teritorijā un ar to saistītajām pilsētas attīstības iespējām, savukārt š. g. 24. janvāra diskusijas tēma bija gājēju un velo infrastruktūras savienojumi un publiskas ārtelpas organizācija ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju.
Vairāk informācijas par Rail Baltica projektu oficiālajā Rail Baltica vietnē railbaltica.org un papildus informācija par notikušajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem un lokālplānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”: www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.
Sanāksmes video ieraksts Saņemtie jautājumi, priekšlikumi un atbildes