Neformāli/formāli aizvadīta Prakses laboratorija Ķīlē
Divas dienas, no 24. līdz 25.februārim Ķīlē, Vācijā, norisinājās kārtējā Prakses laboratorija projekta “Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās – UrbCulturalPlanning” ietvaros, kurā piedalījās eksperti no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, kā arī projekta partneri no “Free Riga”. Šoreiz laboratorija tika veltīta tēmai “radošā birokrātija” jeb kā veicināt ilgtspējīgu plānošanu ar radošām metodēm un pieejām pilsētas pārvaldībā.
Laboratorijas divas dienas tika veltītas divām apakštēmām – radošās pilsētas, kuru vadīja Čārlzs Landrijs (Charles Landry), pilsētplānošanas eksperts, un stratēģisko mērķu izmantošana ilgtspējīgas pilsētas attīstībā, par kuru atbildīgā bija Tīna Sābī (Tina Saaby) bijusī Kopenhāgenas pilsētas arhitekte.
Čārlzs Landrijs iepazīstināja dalībniekus ar radošās pilsētas “indeksu”, kas ir metode pilsētu visaptverošai novērtēšanai. Metodes mērķis ir palīdzēt novērtēt pilsētas radošās spējas un potenciālu, priekšnoteikumus inovācijām un ekonomiskajām un kultūras iespējām. Radošās pilsētas “indekss” palīdz radīt stāstījumu par pilsētu, izceļot, kas tai ir jāsasniedz, jo tiek pētīti pilsētu procesi un projekti, lai novērtētu to radošo impulsu. Tas atšķiras no vairuma indeksu, jo aplūko pilsētu kā integrētu veselumu. Dalībnieki arī izmēģināja pielietot šo “indeksu” kā rīku, lai domātu un diskutētu par Ķīles pilsētas radošo potenciālu. Grupās tika diskutēts un dots tai vērtējums skalā no 1 līdz 10 par sekojošām tēmām – radošuma identificēšana un attīstīšana; atbalsts radošumam; radošuma izmantošana un radošuma pieredzēšana.
Pasākuma pirmā diena tika noslēgta ar publisku paneļdiskusiju par tēmu “Virzībā uz jaunu pārvaldības modeli”. Diskusijas mērķis bija meklēt atbildes uz tādiem jautājumiem kā – kāds pārvaldības modelis ir vispiemērotākais pilsētai, kas īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus; vai un kādi ir nepieciešami jauni sadarbības modeļi pārvaldība, lai tā spētu atbildēt uz nemitīgi mainīgiem izaicinājumiem? Sarunā piedalījās Čārlzs Landrijs, Tīna Sābī, Annette Wiese-Krukowska (Annette Wiese-Krukowska), Ķīles Kultūras un radošās darbības departamenta vadītāja, Ulfs Kampfers (Ulf Kämpfer), Ķīles mērs, Rainers Kerns (Rainer Kern), Manhaimas pilsētas mēra padomnieks ārlietu jautājumos, un Anna Goledzinovska (Anna Golędzinowska), priekšsēdētāja Gdaņskas Ilgtspējīgas attīstības komitejā.
Otrās dienas mentore Sābī sniedza prezentāciju par Kopenhāgenu, kurā tika atzīmēts, ka pārmaiņas pilsētā sākas ar politisko atbalstu tām. Lai pārmaiņas spētu pilnvērtīgi attīstīties, ir vajadzīga sadarbība gan horizontālā, gan vertikālā virzienā. Tajā pašā laikā pilsētu stratēģijām un plāniem ir jābūt viegli uztveramiem un jābūt skaidrām darbībām to ieviešanai. Un vienmēr pati svarīgākā ir komunikācija un vienotas izpratnes veidošana starp iesaistītajām pusēm.
Lai dalībniekiem būtu iespējas praktizēt iegūtu informāciju, darba grupās pie stratēģisko mērķu un ieviešanas rādītāju noteikšanu un plānošanu no vīzijas līdz īstenošanai. Darbs tiek organizēts sešās jomās: Sociāla pilsēta; Klimats/Mobilitāte; Bērniem draudzīga pilsēta; Radoša pilsēta; Pilsēta iedzīvotājiem/digitalizācija; Inovatīva pilsēta. Tiek uzsvērts, ka sasniedzamajiem rezultātiem jābūt izmērāmiem un ka jau sākotnēji jāsaprot, kādi dati nepieciešami, lai novērtētu esošo situāciju un izmaiņas noteiktā laika periodā.
