Rīgas metropoles areāla telpu veido Rīga kopā ar tuvākajām pilsētām – Jūrmalu, Olaini, Jelgavu, Baldoni, Salaspili, Ogri, Tukumu un Siguldu, kā arī Rīgas pilsētai piegulošām novadu pašvaldībām. Ņemot vērā to izvietojumu un relatīvi ērto Rīgas sasniedzamību, ir izveidojušās spēcīgas funkcionālās saites, ko nosaka Rīgas kā ekonomiskā, finanšu un kultūras centra pievilcība un ko veicina iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija[1].
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam[2] nosaka Rīgas metropoles areālu kā valsts interešu telpu ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai un ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus. Vienlaikus šajā teritorijā veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga politika koordinētas attīstības veicināšanai.
Rīgas metropoles areāla attīstības jautājumu aktualizēšanai Rīgas plānošanas reģions ir izstrādājis “Rīcības plānu Rīgas metropoles areāla attīstībai”. Tā izstrādes mērķis ir panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju, lai saskaņotu valsts, Rīgas pilsētas, Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju intereses. Galvenie stratēģiski risināmie jautājumi saistīti ar Rīgas metropoles starptautiskās konkurētspējas veicināšanu, tādējādi šī mērķa sasniegšanai būtiska ir areāla iekšienē notiekošo procesu sakārtošana, ietverot tādus būtiskākos jautājumus kā apdzīvojuma struktūra, transports un mobilitāte, reģiona konkurētspēja un uzņēmējdarbības infrastruktūras koordinēta izveide un popularizēšana, publiskie pakalpojumi (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un dabas vides stāvoklis.
Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam
Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (RIAS2030) akcentē, ka vienota Rīgas metropoles areāla ekonomika ir labklājības pamats visa areāla iedzīvotājiem un ir nepieciešama aktīva sadarbība ar aglomerācijā ietilpstošajām pašvaldībām, Rīgas plānošanas reģionu un valsts pārvaldes institūcijām.
Rīgas pilsēta virzās uz to, ka 2030. gadā tā ir starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole. Rīgas pilntiesīgu piederību Ziemeļeiropas metropoļu saimei pamato dzīves kvalitāte pilsētā, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību.
Rīgas attīstības programma 2027. gadam
Izstrādes procesā esošā Rīgas attīstības programma 2022.−2027. gadam (AP2027) turpina īstenot 2014. gadā apstiprinātās RIAS2030 noteiktos mērķus un attīstības konceptus, kas tiecas veidot ilgtspējīgu pilsētu, kuras pamatā ir līdzsvarota sociālo, ekonomikas un pilsētvides aspektu mijiedarbība.
Kā viens no horizontālajiem virzieniem tiek izcelta Rīgas metropoles areāla sadarbība un attīstība, uzsverot sadarbības stiprināšanu ar Pierīgas pašvaldībām un valsts institūcijām, kas nodrošinātu kopīgo mērķu sasniegšanu un reģionāla mēroga projektu ieviešanu.
Prioritāri tiek izcelta sadarbība jomās, kas saistīta ar ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanu, konkurētspējas veicināšanu, zaļo un zilo koridoru un zaļās infrastruktūras attīstību, publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī RMA pārvaldības jautājumu risināšanu. Kopīga pilsētas un reģiona pozicionēšana nostiprinātu Rīgas vietu starptautiskajā vidē kā vienam no galvenajiem apdzīvojuma centriem austrumu Baltijas Jūras reģionā. Sadarbība konkurētspējas veicināšanai Rīgas metropoles areālā, izmantojot sadarbības un kopīgu projektu potenciālu, paver iespējas ne tikai vietējai izaugsmei, bet arī nacionālās ekonomikas stimulēšanai.
Vairāk par Rīgas attīstības programmu 2022.-2027.gadm lasi te: https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/
[1] Avots – RMA Rīcības plāns, Rīgas plānošanas reģions, 2020 https://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/06/Rigas-metropoles-areala-ricibas-plans_Web-1.pdf
[2] Vairāk informācijas – https://www.varam.gov.lv/lv/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategiju-lidz-2030gadam-latvija2030