20. gadadiena kopš Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Rīgas vēsturiskais centrs ir pilsētbūvniecisks piemineklis ar unikālu ainavas telpu, ko veido pilsētas centra daudzfunkcionālais raksturs un tā unikālā arhitektūra – jūgendstila apbūve, bulvāru loks, koka apbūve u.c.
Rīgas pilsētas dažādos plānošanas dokumentos, kas ir Pilsētas attīstības departamenta kompetencē, īpaša uzmanība ir pievērsta Rīgas vēsturiskā centra panorāmai un siluetam, skatu perspektīvām un skatiem Daugavas ainavas telpā. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, uzraudzība un jauno tendenču pielāgošana vēsturiskajai videi caurvij arī “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030” pausto vīziju un noteiktos uzdevumus.
Jāatceras, ka laikā, kad vēsturiskais centrs tika iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, notika pāreja no valsts centralizētās pilsētplānošanas sistēmas uz pašvaldību plānošanu. Rīgā bija izveidota plānošanas institūcija un izstrādāts jauns Rīgas attīstības plāns, kas stājās spēkā 1995. gadā. Tomēr šis plānojums pārāk vispārīgi aplūkoja komplicēto pilsētas centrālo daļu un tāpēc tika izveidota atsevišķa struktūrvienība, kuras uzdevums bija nodrošināt vēsturiskā centra telpiskās attīstības plānošanu. Nozīmīgākais šajā jomā paveiktais ir 2006. gadā apstiprinātais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums.
Pašlaik pabeigta divu stratēģiski nozīmīgu pilsētas teritoriju – Skanstes apkaimes un Zaķusalas ziemeļu daļas teritoriju lokālplānojumu izstrāde. Turpinās nacionālas nozīmes dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases teritorijas lokālplānojuma izstrāde. Jāatzīmē arī izstrādātie detālplānojumi ar augstu detalizācijas pakāpi – Andrejsalas detālplānojums, Andrejostai piegulošās teritorijas detālplānojums, Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojums u.c.
Departaments jau ir īstenojis vairākus nozīmīgus pilsētvides attīstības projektus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā – Spīķeru kvartāla revitalizāciju un Daugavas krastmalas promenādes izveidi no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam; Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza rekonstrukciju. Uzsākts darbs pie nākamajiem projektiem – Rīgas Centrāltirgus kvartāla revitalizācijas 1. kārtas, Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtas un Mūkusalas krastmalas promenādes pārbūves.
UNESCO pasaules mantojuma statuss sniedz iespēju Rīgas pilsētai būt pamanītai globālās pilsētu konkurences situācijā, bet vienlaikus izvirza augstākas prasības nekustamo īpašumu īpašniekiem – ēku un teritoriju uzturēšanai, jaunu objektu būvniecībai un publiskās ārtelpas augstvērtīgai labiekārtošanai.
Lai kompensētu sabiedrības interešu labā noteiktos apgrūtinājumus, pakāpeniski paplašinās un dažādojas pašvaldības atbalsts nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Rīgas pašvaldība ar mērķi veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu sabiedrības interesēs, piešķir gan ievērojamas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides kultūras pieminekļu un atbilstoši uzturētu kultūrvēsturiski vērtīgu ēku īpašniekiem, gan arī sniedz atbalstu, piešķirot līdzfinansējumu ēku restaurācijai vai atjaunošanai.
Domājot par nākotni, esam uzsākuši darbu pie vairāku pilsētas centra kompleksu jautājumu padziļinātas izstrādes jaunos attīstības plānošanas dokumentos, kas ir saistīti ar kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanu, mājokļu funkcijas nostiprināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, un būs pamats integrētam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pārvaldības plānam. Šāda pieeja sekmēs pasaules nozīmes vērtību saglabāšanu un starptautisko saistību izpildi, ko esam kā valsts un tās galvaspilsēta uzņēmušies, pievienojoties UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.
Aicinu visus atbalstīt ikvienu centienu un sniegt savu ieguldījumu Rīgas vēsturiskā centra veidošanā, kas kalpos gan pagātnes mantojuma saglabāšanai, gan mūsdienu dzīves noteikto vajadzību sabalansēšanai, gan arī nākotnes sabiedrības interešu nodrošināšanai!
Armands Krūze,
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta
direktora p.i.
